Galvenā lapa - Arhīvs - 2006


07.11.2006   Latvijas Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa Saeimā 7.novembrī



 



Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,

Godātais Saeimas prezidij!

Ļoti cienījamās deputātes un augsti godātie deputāti!

Dāmas un kungi!

Šodien man ir gods jūs sveikt jūsu pirmajā savas darbības dienā – 9.Saeimā. Pēc neilga brīža jūs dosiet zvērestu savai valstij, tautai un valsts pamatdokumentam – Satversmei, svinīgi soloties darboties valsts labā. No sirds novēlu, lai visa jūsu darbība nākamo četru gadu laikā būtu vērsta uz šī zvēresta piepildīšanu un lai 9.Saeimas darbs ieietu vēsturē kā labākais, kas līdz šim vēl piedzīvots un arī kā tāds, kam izdosies būtiski palielināt Saeimas kā institūcijas prestižu tautas acīs. 

Latvijas Satversmes 6.pants nosaka, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Kā pats par sevi saprotams tiek pieņemts priekšnoteikums, ka vēlēšanām ir jābūt godīgām, bez vēlētāju vardarbīgas iespaidošanas, iebiedēšanas, traucēšanas vai uzpirkšanas. Pret vēlēšanu falsifikācijas mēģinājumiem demokrātiskā valstī ir jāvēršas ar visu iespējamo likuma bardzību. Jebkurai partijai, kuras biedrs vai atbalstītājs ir iejaukts ar vēlēšanām saistītās nelikumībās, ir publiski un skaidri jānorobežojas no šādiem pārkāpumiem, un jādara viss, lai palīdzētu tiesībsargājošām instancēm panākt vainīgo sodīšanu. 

Latvija ir parlamentāra republika, kurā valda stingrs varas dalījuma princips starp likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu un kur valsts prezidenta funkcijas spēlē nopietnu starpniecisku un līdzsvarotāju lomu ar savām specifiskām tiesībām, kas vismaz lielākā vai mazākā mērā aptver zināmus elementus no visiem trim varas atzariem, it sevišķi jau likumdošanas jomā. Jūs esat jau trešā.Saeima pēc kārtas, ar kuru man kā Valsts prezidentei būs iespēja sadarboties. Šajā darbā esmu vienmēr vadījusies pēc Latvijas Satversmes gara un burta un vispāratzītiem demokrātijas principiem.

9.Saeima savā pirmajā darbības gadā vēlēs jaunu Valsts prezidentu. Prezidenta institūcija atjaunotās valsts neatkarības laikā ir paguvusi apliecināt savu būtisko lomu valstiskuma stiprināšanā un varas līdzsvara nodrošināšanā. Jauna prezidenta vēlēšana uzliek Saeimai milzīgu atbildību. Vēsture 9.Saeimu vērtēs arī pēc tā, kādā kvalitātē būs noritējusi šī izvēle un ar to saistītās debates. Būtu ļoti svarīgi, lai Saeima raudzītos uz Valsts prezidenta ievēlēšanu no valsts ilgtermiņa interešu viedokļa, spējot pacelties pāri šauri partejiskām interesēm un īstermiņa politiskās konjunktūras. Es patiesi ceru, ka nākamais prezidents spēs turpināt un stiprināt abu iepriekšējo prezidentu jau panāktās iestrādes, sniedzot Latvijai un Latvijas tautai arvien jaunas iespējas savā tālākā izaugsmē un kopā ar Saeimu turpinās atbalstīt tādas struktūras kā Latvijas Vēsturnieku komisiju, Stratēģiskās analīzes komisiju un Valsts valodas komisiju.

Es pati savas prezidentūras laikā kā pirmo un vissvarīgāko esmu uzskatījusi Latvijas suverenitātes un Latvijas prestiža nostiprināšanu, kas manās acīs nozīmē Latvijas valstiskuma un valsts institūciju respektēšanu un Latvijas interešu aizstāvēšanu kā pašu mājās, tā ārzemēs. Esam brīvību atguvuši un ieguvuši ne cita iemesla dēļ kā vien, lai dzīvotu taisnīgā un demokrātiskā valstī. Taču demokrātija nav kaut kas gatavs un galēji pilnveidots, ko kā preci var iegādāties un vienreiz par visām reizēm mierīgi novietot plauktā. Demokrātija ir dinamisks process, kur noteiktu vērtību un pamatprincipu pielietošana praktiskā dzīvē nozīmē nemitīgu un aktīvu īstenošanas, iemiesošanas un pilnveidošanās darbu.

Cienītās deputātes un cienītie deputāti!

Jūsu iespējās kā deputātiem ir kaldināt Saeimas darbības pieredzi un uzlabot tās prestižu ar nopietnu, atbildīgu un tālredzīgu darbu pie demokrātijas vērtību dziļākas iesakņošanās un nodrošināšanas Latvijā. Mūsu atvērtajā sabiedrībā tauta pietiekami cieši seko Saeimas aktivitātēm, un līdz ar to jūsu nostāja un Saeimas debašu kvalitāte būs tie rādītāji, pēc kuriem tautā veidosies vai nu pieaugoša uzticība parlamentārai daudzpartiju sistēmai, vai arī bērnišķīgi populistiskas ilgas pēc tēvišķiem tautas glābēju tēliem un mānīgi vienkāršotiem autoritāriem risinājumiem.

Jūsu mandāta laikā Saeima kopš neatkarības atjaunošanas būs nostrādājusi ilgāk nekā to paguva vēlētais likumdevējs starp abiem Pasaules kariem aizvadītajā gadsimtā. Satversmes sapulce un pirmās četras Saeimas nostrādāja kopumā tikai 14 gadus, savukārt šobrīd kopš 5.Saeimas ievēlēšanas pagājuši jau 13 gadi. Vēsturiski tas ir ārkārtīgi īss laiks, un nav pārsteidzoši konstatēt, ka plašākās tautas masās vēl joprojām valda pietiekami nopietna neizpratne par varas sadales un demokrātijas pamatprincipiem parlamentārā republikā.

Ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem brīvā prese un izteiksmes brīvība radījusi nelīdzsvarotu pārliecību, ka Latvijā sliktas lietas vien notiek un ka pašreizējā valsts iekārta nekam neder. Citiem vēl šodien šķiet, ka viedokļu daudzveidība, ko garantē daudzpartiju demokrātija, nav nekas cits kā nevajadzīga strīdēšanās un kašķēšanās un ka daudz labāk būtu, ja stingra saimnieka roka visu ņemtu un sakārtotu pēc vienas vienīgas, īstenās patiesības. Mums dažreiz vēl nav īstas izpratnes par to, ka gaisma šķiļas no viena krama berzes pret otru, un ka patiesība dzimst lietas būtību aplūkojot no pēc iespējas vairākām pusēm. Neaizmirsīsim arī, ka Eiropas Savienības projekts savos pamatu pamatos ir izaudzis no politiskās gribas pārvarēt kategoriskas pretrunas starp kādreiz asiņainiem ienaidniekiem, dialogā un debatēs izstrādājot kompromisus, tādus kompromisus, ar ko visiem būtu iespējams dzīvot un samierināties.

Vēl mazāka izpratne nereti ir par demokrātiskiem procesiem daudzpartiju sistēmā. Nediferencēti noraidošā attieksme, kas politiskos procesus kā tādus nekonkrēti un vispārināti nosoda kā jau pēc būtības odiozus, netīrus un negodīgus, būtībā kavē demokrātijas pilnveidošanos un veicina pilsonisko nihilismu iedzīvotāju starpā.

Pēc vēlēšanām bija cilvēki, kas mēdza izteikties, ka nekad vairs nepiedalīšoties vēlēšanās, ja tā partija, par ko tie balsojuši, nebūs iekļuvusi valdībā. Atgādināšu, ka demokrātiskā iekārta pazaudētu jebkuru jēgu, ja visi pilsoņi atsacītos no savām tiesībām. Tāda nu reiz ir daudzpartiju demokrātijas būtība, ka nekad ne viss parlaments pilnā sastāvā, bet tikai zināms tā vairākums veido valdību. Ļoti vēlētos uzsvērt, ka valstij lojālas opozīcijas darbība demokrātiskā iekārtā spēlē ārkārtīgi svarīgu lomu. Opozīcijai ir iespējas rūpīgi sekot un kritiski izvērtēt pozīcijas darbu, tā pasargājot valsti no pozīcijas ieslīgšanas augstprātīgā pašapmierinātībā. Opozīcijai ir arī iespējas nākt ar konstruktīviem priekšlikumiem, ko pozīcijai vienmēr vajadzētu taisnīgi izvērtēt pēc to būtības, ne izcelsmes.

Spriedze un debates starp pozīciju un opozīciju ir būtiska parlamentārās demokrātijas sastāvdaļa. Diemžēl, Latvijā jau kopš Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikiem, kas pēc varas pārņemšanas caur apvērsumu centās nomelnot demokrātiju un noliegt Satversmes un parlamenta leģitimitāti, tautā ir apzināti kultivēts uzskats ka parlamentārās domstarpības un debates jau savā būtībā ir neauglīgas un negodīgas un. Šo nediferencēti negatīvo attieksmi pēc tam ilgi turpināja kultivēt komunisma perioda propaganda pret Rietumu buržuāziskām demokrātijām, kā līdz kaulam sapuvušām un pret tautām netaisnām. Negatīvā attieksme pret demokrātisko iekārtu un sabiedrības plurālismu nereti iet roku rokā arī ar tādu pat attieksmi pret brīvā tirgus principiem. Te parādās no sociālistiskā kolektīvisma laikiem mantotie uzskati, ka jebkuras biznesa aktivitātes jau pēc definīcijas ir savā būtībā netīras, ka jebkura peļņas iegūšana ir neattaisnojama spekulācija, un ka visi biznesa projekti var nest labumu tikai to veicējiem, bet kopībai var nest tikai ļaunumu un zaudējumus. Lieki piebilst, ka nespēja atšķirt godīgu un perspektīvu uzņēmējdarbību no krāpnieciskām afērām var tikai traucēt Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un Latvijas konkurētspējai globālā brīvā tirgus ekonomikā.

Ne par velti lielākais izaicinājums visās pēckomunistiskās valstīs ir bijis panākt reformas, kas nostiprina gan demokrātijas, gan brīvā tirgus principus. Un vislielākais progress ir bijis panākts tieši tādās valstīs kā Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kur gatavība un spēja pārslēgties un pielāgoties demokrātijas un brīvā tirgus principiem ir bijusi lielāka nekā citās zemēs ar līdzīgu pagātni.  

Cienītās deputātes un cienītie deputāti!

No šīs dienas likumdošanas process nu būs jūsu ikdiena. Šajā jomā Saeimas un Valsts prezidenta darbība cieši saskaras, jo piešķirot prezidentam veto tiesības Satversme tam atvēl kaut ko līdzīgu Otrās palātas lomai. Ar dažiem izņēmumiem, iepriekšējās Saeimas ir tiešām ieklausījušās Valsts prezidenta argumentācijā likumu otrreizējas caurlūkošanas gadījumos. Diemžēl, ir nācies saskarties arī ar to, ka likumdevējs pieņem nesagatavotus, pretrunīgus, ar konkrētu nozari regulējošiem likumiem vai pat visas valsts tiesību sistēmu nesaskaņotus likumus. Līdzīgi var spriest par likuma stabilitāti. Negatīvi vērtējams arī tas, ja likuma redakcija nav skaidri saprotama, tā normas ir sarežģītas un pretrunīgas pat viena likuma ietvaros. Tikpat būtiski ir, lai likuma darbības nodrošināšanai praksē tiktu paredzēti tā iedzīvināšanas mehānismi un arī resursi.

Par likumu ievērošanu dzīvē atbildīgas ir tiesībsargājošās instances un iekšlietu struktūras, kuru vajadzībām tikai nesen kā pievērsta pietiekama Saeimas uzmanība. Latvijai ir jādara viss, lai paredzētajā laikā tā pievienotos Šengenas līguma valstīm. Iekšējai drošībai ir jākļūst par nopietnu valsts prioritāti, nodrošinot tās darbiniekus ar adekvātu atalgojumu, uzlabojot infrastruktūru un palīdzot panākt profesionālās izaugsmes iespējas, tajā pašā laikā turpinot attīrīt sistēmu no korumpētiem darbiniekiem.

Tiesu sistēmai jābūt par vienu no valsts stingrākajiem pamatiem, tamdēļ starp valsts prioritātēm tiesiskuma nostiprināšanā ir bijusi un paliek gan tiesu infrastruktūras uzlabošana, gan tiesnešu kvalifikāciju paaugstināšanu mūža garumā, kam nākotnē vajadzētu iekļaut arī jaunas pāratestācijas sistēmas ieviešanu. Latvijas Satversmes 83.pants garantē tiesu varas neatkarību, deklarējot, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti, taču neatkarīga tiesa nekādā ziņā nedrīkst būt bezatbildīga vai korumpēta tiesa. Pēdējo nedēļu notikumi rāda, ka ilggadīgās aizdomas par korupciju tiesu sistēmā diemžēl ir apstiprinājušās ar konkrētiem pierādījumiem. Tas nozīmē, ka lielāka atbildība ir jāuzņemas tiesnešu disciplinārai kolēģijai, kam jāsper enerģiskāki soļi, lai turpinātu savas profesijas tālāku attīrīšanos un atgūtu iedzīvotāju ticību Latvijas tiesu sistēmai. 9.Saeimas deputātiem būs jāturpina iesāktais darbs Tiesu iekārtas likumprojekta apspriešanā, rūpīgi vērtējot, kā likumprojektā paredzētās izmaiņas ietekmēs tiesas spriešanas kvalitāti. Jaunajam likumdevējam būs jārealizē tās priekšvēlēšanu programmu prioritātes, kas veicinās valsts iekšējās drošības stabilitāti un mazinās sabiedrības nihilismu tieslietu un iekšlietu lietās.

Augsti godātā Saeima!

Viens no atbildīgākajiem jūsu pienākumiem būs izvērtēt un apstiprināt nākamos Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešus, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja, ģenerālprokurora un tiesībsarga amata kandidātus. Jūsu lēmumi vēl ilgi iespaidos to, vai Latvija turpinās grūti iesākto, bet tik ļoti nepieciešamo tiesu sistēmas sakārtošanās un pilnveidošanās darbu.

Saskaņā ar iepriekšējās Saeimas apstiprināto likumu, kura pieņemšanu es kā Valsts prezidente esmu ierosinājusi, jums – 9.Saeimai, būs jāizvirza un jāapstiprina amatā Latvijas pirmais tiesībsargs. Jums būs arī jānodrošina adekvāts finansējums, lai šī iestāde, kā likumā paredzēts, varētu sākt savu darbu jau 2007. gada 1. janvārī. Aicinu jūs savlaicīgi un nopietni pievērsties tiesībsarga amata kandidāta izvirzīšanai un iecelšanai, jo šī cilvēka personība, drosme, kompetence un godaprāts lielā mērā noteiks to, vai tiesībsarga institūcijas darbība būs veiksmīga un vai tā attaisnos iedzīvotāju cerības uz efektīvu un ātru valsts aizstāvību pret netaisnību un nekompetenci pārvaldē.

Tiesībsarga funkcijas ir saistītas arī ar vispārējo cilvēktiesību jomu. Laiks ir pierādījis, ka neatlaidīgais darbs pie saliedētas sabiedrības veidošanas un pie pretrunu mazināšanas nes augļus, taču tas jāturpina. Vislielākās bažas pēdējā gada laikā radīja tas, ka populistisku motīvu dēļ notika spekulācija ar tolerances un savstarpējās iecietības jēdzieniem, kam bija pakļauta visa sabiedrība. Latvija nedrīkst kļūt par valsti, kur valda savdabīga, tikai viņai vien saprotama demokrātijas izpratne. Mums jāturpina nopietnas debates par savām vērtībām, kuras civilizētā pasaulē iekļauj arī iecietību pret citādi domājošiem un dzīvojošiem.

Augsti godātā Saeima!

Latvija nu jau vairāk nekā divus gadus atrodas vienā asinsrites sistēmā ar Eiropas Savienību. Jo veiksmīgāk mēs sevi šajā sistēmā pārstāvēsim, jo lielākas Latvijas iespējas panākt savu un kopējo interešu īstenošanu. Pēc pieciem mēnešiem Eiropā kopā svinēs Romas līguma 50. gadskārtu. Līgumu, kas lika pamatus kopējam Eiropas tirgum, arī kā vienu no mērķiem deklarēja Eiropas cilvēku tuvināšanu. Tas rosina uz pārdomām par to, kāda šobrīd mūsu iedzīvotāju uztverē ir šī Eiropa. Diemžēl, vispārējās sabiedriskās aptaujas Latvijā rāda, ka Eiropas Savienība cilvēku uztverē netiek uzskatīta kā pietiekoši būtiska, nozīmīga un pozitīva.

Varētu aizbildināties, ka šī brīža Latvijas cilvēku reakcija ir atbilde uz pārāk asajām dzīves pārmaiņām, kuru tempam vidusmēra labklājība nebūt netiek līdzi. Tomēr, ar ko tad mūsu situācija atšķiras no Igaunijas, kurā šobrīd ir turpat augstākais atbalsts Eiropas Savienībai no tautas puses? Gribu vērst uzmanību uz Igaunijas pozitīvo parlamentāro pieredzi, nu jau vairākus gadus organizējot konferences parlamentā par būtiskākajiem Eiropas attīstības jautājumiem. Arī Latvijas parlamentārieši varētu aktīvāk parlamenta sienās debatēt par Eiropas jautājumiem, lai pēc iespējas plašāki iedzīvotāju slāņi izprastu Eiropas Savienības darbības mehānismus un prastu gūtu labumu no Eiropas resursiem.

Nenoliedzami, tautas uzticības pamatā ir arī pašas Eiropas Savienības spēja risināt būtiskus jautājumus tā, lai tas nebūtu tikai atsevišķu valstu interesēs, piemēram, enerģētikas politikas vai pakalpojumu direktīvas ziņā, bet lai lēmumi tiktu pieņemti atklātā un taisnīgā veidā. Jūsu iespējas kā Eiropas Savienības parlamentārās sistēmas sastāvdaļai ir izmantot parlamentāro sadarbības grupu tīklu un Eiropas Parlamentu, lai aktīvi runātu par Latvijas interesēm, reizē gādājot par to, lai Eiropa kļūtu arvien tuvāka ikdienas pilsoņa redzējumam. Svarīgi, lai jūs būtu aktīvi arī Eiropas Padomes un EDSO parlamentārajās asamblejās, ne tikai aizstāvot Latviju no nepamatotiem uzbrukumiem, bet arī iepazīstinot ar mūsu pozitīvo pieredzi visdažādākajās jomās.

Augsti godātā Saeima! Pēc dažām nedēļām pasaules uzmanība būs pievērsta NATO galotņu sanāksmei Rīgā, kas notiek tikai divus ar pus gadus pēc mūsu iestāšanās šajā organizācijā. Šobrīd tiek spriests, kā NATO atdzimst atkal jaunā kvalitātē kā globālās drošības organizācijai. Rīgā paredzams, ka tiks pieņemti lēmumi, kuri panāks jaunu kāpumu organizācijas politiskajā un drošības filozofijā. Rīgas izvēle galotņu sanāksmei pierāda uzticību no mūsu starptautisko partneru puses un liecina par mūsu spējām iekļauties NATO kopējās aizsardzības sistēmā atbilstoši augstākajiem standartiem. Šis NATO samits aizslaucīs pēdējās Dzelzs aizkara paliekas, kas pa laikam vēl parādās dažviet pasaulē, apliecinot, ka Latvija nu ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu NATO kopējā drošības telpā.

Vienlaikus ar šo nozīmīgo starptautisko sanāksmi Latvija iezīmē vēl kādu attīstības posma noslēgšanos savu Bruņoto spēku izaugsmē. 24. novembrī dienestu beigs pēdējā obligātā iesaukuma 151 karavīrs. Būs noslēgusies pāreja uz profesionālas armijas veidošanu. Saeimai ir sava nopietna loma, lemjot par Latvijas iesaistīšanos starptautiskās drošības pasākumos un miera misijās. Starptautiskās operācijās Latvijas karavīri ir sevi apliecinājuši no vislabākās puses – šobrīd tie piedalās miera uzturēšanas misijās Irākā, Afganistānā, Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā un EDSO misijā Gruzijā. Šis ir tikai viens no iemesliem, kāpēc svarīgi nodrošināt adekvātu finansējumu aizsardzības izdevumiem – bez līdzekļiem mēs nevarēsim nodrošināt ne citu valstu drošību, ne savējo.

Iepriekšējās Saeimas pilnvaru beigās ir aktualizējušies jautājumi par mūsu attiecībām ar Krieviju, kuras Latvija vienmēr ir vēlējusies veidot cieņas pilnas, savstarpēji izdevīgas un draudzīgas kaimiņu sadarbības garā. Šīm attiecībām nepieciešams gan starpvalstu dialogs politiskā līmenī, gan nopietna iekšpolitiska diskusija par mūsu nacionālajām interesēm. Šāda attieksme pilnībā saskan ar vispārējo mūsu kaimiņattiecību veidošanas politiku. Šai Saeimai kopā ar nākamo valdību ir nepieciešams nonākt pie veiksmīga risinājuma Latvijas-Krievijas robežlīguma jautājumā, un attīstīt pārrobežu sadarbību, kas uzlabotu dzīves apstākļus ļaudīm, kas dzīvo abās robežas pusēs. Svarīgi, lai robežlīguma jautājumu Saeimā pārstāvētās partijas risinātu konstruktīvi, nemēģinot gūt punktus politiskā sāncensībā.

Dāmas un kungi! Pievēršoties ekonomiskiem jautājumiem, jāatzīmē, ka mēs patiesi varam lepoties ar savas valsts augstajiem izaugsmes rādītājiem, tomēr nopietna vērība jāvelta tam, lai līdzsvarotas attīstības pamatā būtu ilgspējīgas politikas redzējums. Šobrīd bažas rada tas, ka IKP pieaugumu arvien vairāk stimulē iekšzemes patēriņš, bet eksporta apjomi salīdzinājumā ar importu pieaug pārāk lēni, apdraudot tālāko attīstību un konkurētspēju. Latvijas eksporta veicināšanai un Latvijas ekonomiskās drošības garantēšanai svarīgi, lai 9. Saeima un valdība nodrošinātu Latvijas pievienošanos eirozonai tiklīdz tas būs fiziski iespējams.

Lai panāktu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi, Latvijā ir svarīgi veicināt inovācijas, celt darba ražīgumu un paaugstināt pievienoto vērtību Latvijas precēm un pakalpojumiem. Saeimas iespējās ir veicināt birokrātiskā sloga samazināšanu un turpināt likumdošanas sakārtošanu, tā sekmējot ekonomisko aktivitāti Latvijā. Gan likumdevējam, gan valdībai ir jāveicina ciešāka sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem, panākot nepieciešamo lēcienu šajā ziņā. Latvijas ilgtspējīgā attīstība prasa, lai Saeima īstenotu vairāku partiju priekšvēlēšanu solījumus par ieguldījumiem pētniecībā un zinātnē, kas pamazām, bet sistemātiski tuvotos Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.

Dāmas un kungi! Iepriekšējās Saeimas deputāti ir pieņēmuši vairākus sabiedrības attīstībai svarīgus dokumentus, kuru centrā ir dzīves kvalitātes jautājumi. Nepietiekama uzmanība šiem dzīves kvalitātes jautājumiem ir viens no faktoriem, kas veicinājusi cilvēku aizplūšanu no Latvijas labāk apmaksāta darba meklējumos ārzemēs. Tas radījis bīstamu ekonomiskās aktivitātes kritumu ārpus lielajām pilsētām un arī sociālo problēmu saasināšanos, kas reģionālo nevienlīdzību problemātiku izvirza par vienu no nākamo gadu augstākajām prioritātēm.

Jau kādu laiku pētnieki brīdināja, ka arī mums ir jārēķinās, ka mūsu ekonomiku var iespaidot darbaspēka trūkums. Ir pēdējais laiks šai akūtajai problēmai ķerties pie risinājuma. Saeimai un valdībai jāpievēršas valsts migrācijas politikai kopumā, nosakot, kāda būs valsts attīstības plānošana darbaspēka nodrošināšanai Latvijā un kādi varētu būt piedāvājumi, kas nākotnē palīdzētu jau izbraukušajam darbaspēkam atgriezties Latvijā. Tāpat jāvienojas par veidiem, kā nodrošināt ar darbaspēku tās nozares, kurās jau šodien notiek stihiska darbaspēka ievešana no citām valstīm. Izaicinājums būs nodrošināt Latviju ar darbaspēku, tomēr neizjaucot valstī jau tā diezgan trauslo demogrāfisko līdzsvaru.

Augsti godātā Saeima! Ir vispāratzīts, ka Eiropas kontinents, un īpaši Baltijas jūras reģions, varēs būt spēcīgs un konkurētspējīgs pasaules mērogā, ja turpinās pievērsties augsti kvalificēta darbaspēka un neatslābstošas inovācijas jautājumiem. Ņemot vērā, ka izglītības sektoram ir paredzami vieni no lielākajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ir ļoti nopietni jāraugās uz to tālredzīgu un efektīvu izlietojumu un apsaimniekošanu. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jābalstās uz savām vērtīgām tradīcijām izglītības sistēmā, taču vienlaicīgi jābūt atvērtai pasaules pieredzei, vai tie būtu progresīvākie sasniegumi programmu satura attīstībā, apmācības metožu apguvē vai skolēnu talantu atklāšanā.

Par Latvijas pieredzi demokratizācijas un strauju pārvērtību gaitā interesējas gan austrumos, gan dienvidos – Moldāvā, Gruzijā, Ukrainā, pilsoniskajā Baltkrievijā, Balkānu valstīs. Atcerēsimies, cik augstu mēs novērtējām savulaik mums sniegto palīdzību un cik nozīmīgu devumu tā sniedza mūsu reformu procesā. Brīvāk atverot mūsu izglītības sistēmu citu valstu studentiem, mums pavērtos jaunas iespējas savu zināšanu un pieredzes nodošanā tiem, kas augstu vērtē Latvijas panākumus. Būtu patiesi jāraugās, lai izdabāšana atsevišķām partejiskām nostādnēm nekavētu izglītības sistēmas potenciālo attīstību un daudzveidību.

Dāmas un kungi! Vadoties pēc visiem iespējamiem objektīviem rādītājiem, Latvija nekad vēl nav bijusi tik izdevīgā stāvoklī kādā tā atrodas šobrīd. Ne tādā nozīmē, ka visi valsts iedzīvotāji nu tagad dzīvotu cepures kuldami gluži kā Leiputrijā, bet gan tādā nozīmē, ka nekad vēl vēsturē Latvijas iedzīvotājiem nav bijušas tik plašas tiesības, tik nopietna drošība un tik lielas izaugsmes perspektīvas kā tieši tagad. Kā demokrātiska, neatkarīga valsts esam aktīva starptautisko sadarbības sistēmu dalībniece. Kopējā Eiropas politiskajā kartē Latvija patiesi tiek uztverta kā valsts, kura veiksmīgi pratusi pārvarēt biežo valdību maiņu radītos politiskās nestabilitātes draudus. Būtu gandarījums redzēt, ka Latvijas attīstība nes pēctecības vārdu, un ka nākamajos gados tā turpinās nest politiski un sabiedriski stabilas valsts godu ar straujāko ekonomisko izaugsmi Eiropā.

Tas, protams, nenozīmē, ka mēs drīkstētu ieslīgt pašapmierinātībā, jo, kā sacījis Tomass Džefersons, brīvības cena ir mūžīga modrība (The price of freedom is eternal vigilance). Patiesi, valsts neatkarībai, brīvībai un demokrātijai mūsu rūpju nekad nebūs par daudz. 

Augsti godātā Saeima! Novēlu Jums ražīgu, profesionālu un gandarījuma pilnu darbu Latvijas un Latvijas tautas labā! (Aplausi.)

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124