Galvenā lapa - Arhīvs - 2006


24.10.2006   Mīlestība un nauda

                                    Mīlestība un nauda

 

                                    (mīlestību mums, bet naudu – Saskaņas Centram)

 

            Pirmajā Baltijas kanālā Saskaņas Centra (SC) līderis vienā no savām bezgalīgajām intervijām Voroncova k-gam teica, cik stipri viņš cieta, redzot Saeimas vēlēšanu provizoriskos balsošanas rezultātus, saskaņā ar kuriem PCTVL saraksts nebija pārvarējis 5% barjeru. Krievu kopiena var atļauties to, ka tai ir divas partijas, piezīmēja Nils Ušakova k-gs diskusijā ar mani sabiedrisko organizāciju Koordinācijas padomē, kas notika pirms mēneša.

            Mums nav tiesību to apstrīdēt, it īpaši pēc izciliem “panākumiem” vēlēšanās. Tieši otrādi, es izjūtu pret SC tikpat dziļu un tāda paša virziena mīlestību, kādu pret mums izrāda gan Nils Ušakovs, gan Pirmais Baltijas kanāls, kas izveda viņu ļaudīs. Esmu gatavs pielikt visas pūles, lai jaunais SC (tika dibināts pērnā gada vasarā) nepieļautu nelabojamas kļūdas, kas spētu kompromitēt visus politiķus, kuri gūst atbalstu krievu kopienā. Un kaut gan mums priekšā vēl četri brālīgās mīlestības un sadarbības gadi, labos nodomus vēlams īstenot nekavējoties.

 

Kā izrīkojās ar iedzīvotājiem     



            19. oktobrī Saeima, kā zināms, pieņēma grozījumus 2006. gada budžetam ...

            Par to, kā Saeima neapstiprināja mūsu priekšlikumu piešķirt 20 miljonus kompensācijām denacionalizēto namu iedzīvotājiem, mājas lapā jau tika ziņots. Atgādināšu, ka 15. jūnijā Saeima noraidīja PCTVL priekšlikumu 2006. gadā piešķirt šim nolūkam 25 miljonus latus. Bet pēc nedēļas “Jaunā Laika” frakcija iesniedza tādu pašu likumprojektu, bet jau savā vārdā, atstādama pat informāciju par to, ka konsultējās ar denacionalizēto namu iedzīvotāju asociāciju, kuru vada Rīgas PCTVL organizācijas līdere Natālija Jolkinas k-dze.

            Diemžēl bija jau par vēlu, un Saeima nosūtīja likumprojektu Šlesera k-ga vadītajā komisijā tikai 7. septembrī. Kur tas arī “sekmīgi” iestrēga.

             Septembrī par likumprojektu nobalsoja 50 deputāti, oktobrī gandrīz par pilnīgi analoģisku PCTVL grozījumu – tikai 35. Kas tad ir šie 15, kuri mēneša laikā pārdomāja? Pareizi – 7 tēvzemieši un 8 SC deputāti! Biedri un sāncenši par tiesībām ieiet jaunajā Kalvīša valdībā.

            Šoreiz mēs sadalījām savu priekšlikumu trijās daļās. 20 miljonus (par balsošanu par kuriem arī gāja runa) tika piedāvāts kompensēt, palielinot budžeta deficītu, bet parējos 5 miljonus no diviem avotiem – no NATO samita sagatavošanai paredzētās neiztērētās naudas un no naudas “Gaismas pils” celtniecībai. Jocīgi, bet kopā ar PCTVL NATO svēto govi grasījās “slaukt” vēl tikai divi deputāti: sociālists Martjans Bekasovs un pēdējais padomju laiku premjers Vilnis-Edvīns Bresis (ne uz to pogu nospieda!). Bet pret “Gaismas pili” kopā ar mums iestājās tikai divi jaunlaicinieki, un nez kāpēc tēvzemiete Anna Seile un Dainis Turlajs no LPP.

            Pamatodams vairākuma nevēlēšanos balsot par PCTVL priekšlikumu, kas attiecas uz 20 miljoniem, budžeta komisijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers paziņoja, ka Rīgas dome līdz gada beigām atlikušajā pusotra mēneša laikā vienkārši nepaspēs šo summu apgūt. Kaut gan paši arī vilcinājās četrus mēnešus ar grozījumiem budžetā. Jau kopš gada sākuma Dome izskata jautājumu par ienākumu “sliekšņa” līmeņa paaugstināšanu tiem iedzīvotajiem, kuriem ir tiesības pretendēt uz pārcelšanās pabalstu, no 150 uz 300 latiem. Kā arī par šāda pabalsta maksimālā apmēra palielināšanu.

            Kaut gan, lai to izdarītu, pietiktu ar vienu Domes sēdi. Un tad visi mūsu 20 miljoni tiktu apgūti pāris nedēļu laikā!

 

Kā balsoja par pensijām        

            Grozījumus likumam “Par valsts pensijām” nogurušie deputāti sāka izskatīt uzreiz pēc debatēm par grozījumiem budžetā.

            Uzreiz noraidīja LPP disidenta Simpsona k-ga grozījumu: piešķirt tiesības pirmstermiņa iziešanai pensijā Černobiļas avārijas likvidatoriem, lielākā daļa no kuriem līdz likumā noteiktajam vecumam nenodzīvos.

            Par balsoja tikai 16 deputāti, ieskaitot visu PCTVL frakciju, četrus sociālistus, divus pirmpartiešus, zaļo disidentu Ulmi un divus no astoņiem SC deputātiem – Bartaševiču un Ribakovu.

            Otro Simpsona grozījumu – piešķirt politrepresētajiem tiesības priekšlaicīgi iziet pensijā – atbalstīja jau 27 deputāti. Bet šajā kompānijā nokļuva arī viens SC pārstāvis – Aleksandrs Bartaševičs, kurš nebija balotējies 9. Saeimā un personīgi ne uz ko necer no jaunās Kalvīša valdības.

            Trešo PCTVL grozījumu – piešķirt tās pašas tiesības personām, kuras strādā smagos un bīstamos darbos – atbalstīja tikai 13 deputāti. Tai skaitā arī sociālists Bartaševičs.

            Par repšistu priekšlikumu palielināt pensijas invalīdiem, kuru apgādē atrodas bērni, nobalsoja 27 deputāti. Tai skaitā arī PCTVL un vientuļais sociālists bez SC piejaukuma.

            Repšistu priekšlikumu par izmaiņām pensiju pārskaitīšanas kārtībā ģimenēm, kas zaudējušas apgādnieku, atbalstīja tikai paši iesniedzēji, jo tas saturēja tehnisku kļūmi.

            Par PCTVL priekšlikumu ieskaitīt darba stāžu, kas līdz 1991. gadam sakrāts ārpus Latvijas teritorijas, ne tikai pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem, kā arī par Hitlera koncentrācijas nometņu attiecībā uz apdrošināšanas stāžu pielīdzināšanu Staļina nometnēm, nobalsoja 17 deputāti. Tai skaitā SC un divi sociālisti. Bet par priekšlikumu ieskaitīt apdrošināšanas stāžā laiku, kas pavadīts frontē Antihitleriskās koalīcijas sastāva, partizānu vienībās un antifašistiskajā pagrīdē – tikai 11. Ieskaitot vientuļo sociālistu Aleksandru Golubovu  un pusi SC frakcijas.

            Par “Jaunā Laika” frakcijas priekšlikumu, kas vērsts uz būtisku minimālās pensijas palielināšanu un šīs pensijas aprēķināšanas daudz lokanāku algoritmu nobalsoja 28 deputāti – tai skaitā visa PCTVL frakcija, vientuļais sociālists un neviena SC pārstāvja!

 

            Kā NEbalsoja par pensijām

            Interesi pelna ne tikai iepriekšminētie balsojumi, bet arī tas, par ko nebalsoja vispār.

            Piemēram, TB/LNNK frakcija neizvirzīja prasību balsot par abiem saviem grozījumiem, kurus noraidīja komisija:

            - par pensiju pārskaitīšanu politrepresētajiem nevis vienu reizi, bet divas reizes gadā; 

            - par to personu loka paplašināšanu, kuras saņem piemaksas pensijām par darbu kaitīgos un smagos apstākļos.

            Kaut gan šie grozījumi viegli saņēma vismaz 37 balsis (Jaunais Laiks –24, pati TB/LNNK – 7, PCTVL – 6). Bet 8 SC deputātu balsis un 5 sociālistu balsis nodrošināja 50 balsis “par”, tātad garantēto 97 deputātu , kas atradās plenārsēžu zālē, vairākuma atbalstu.

            Tēvzemieši visai izsmalcināti izturēja lojalitātes testu jaunajai valdībai, iesniegdami un plaši izreklamēdami savus grozījumus PIRMS vēlēšanām, un tūlīt pat PĒC vēlēšanām no tiem atsakoties. Un partnerus no SC neizgāza, jo gadījumā, ja balsošana tiktu pieprasīta, tieši pēdējiem arī nāktos nodrošināt TB/LNNK priekšlikumu “necaurejamību”.

            Tēvzemiešu piemēram sekoja arī SC deputāts Andrejs Kļementjevs, neuzstājot, lai notiktu balsošana par viņa grozījumu ieskaitīt darba stāžu, kas uzkrāts ārpus Latvijas teritorijas līdz 1991. gadam ne jau visiem nepilsoņiem (kā to pieprasīja PCTVL), bet kaut vai tikai repatriantiem un viņu ģimenes locekļiem. Starp citu, šis priekšlikums arī tiktu garantēti atbalstīts.

            Toties bez balsošanas bija atbalstīts labs SC priekšlikums, kuru atbalstīja atbildīgā komisija – piešķirt tiesības pirms termiņa iziet pensijā tām personām, kuras strādāja smagos un bīstamos darbos. Lasītājs, kas uzmanīgi sekoja manam rakstam, pamanīs, ka praktiski analoģiskais PCTVL priekšlikums tika noraidīts. Gribētos atzīmēt, ka komisija pieņēma to ar izplēstām rokām, un tas tika noraidīts vienīgi izpildot mūsu brāļu no SC vēlmi.

            Lieta tāda, ka komisija izskatīja šo likumu divreiz: pirmo pusi PIRMS velēšanām, bet otro – uzreiz PĒC velēšanām. Diemžēl PCTVL priekšlikums izrādījās pirmajā pusē, bet SC – otrajā! Un pirms velēšanām nekādi nedrīkstēja pieļaut, lai parādītos informācija par to, ka komisija atbalstīja “ārkārtīgi nekonstruktīvās” PCTVL frakcijas priekšlikumu.       

            Pēcvārda vietā          

            Izskaidrot velētājiem augstākminētās balsošanas nianses vienkārši nav iespējami.

            Varētu vienīgi uzrakstīt – Saskaņas Centrs, atbalstīdams Kalvīša valdību, neiebilst pret to, ka tiek sabotēta denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmu risināšana, neatbalsta Černobiļas AES likvidatoru un politrepresēto tiesības priekšlaicīgi iziet pensijā, nav gatavs balsot par minimālās pensijas paaugstināšanu. Par visu to Jūs varējāt pārliecināties, lasīdami iepriekšminēto. Bet no citas puses – 8 SC balsis katrā konkrētajā balsošanas gadījumā tā arī neko neizlēma.

            Toties pēc SC priekšlikuma bija piešķirti simts tūkstoši latu dažādiem labdarības darbiem un personām, kuras strādāja smagos un kaitīgos darbos, nodrošinātas tiesības priekšlaicīgi iziet pensija. Kaut gan lielākā daļa no šiem priekšlikumiem tajos pašos termiņos tiktu īstenota arī bez jebkādas SC dalības, pateicoties citu partiju priekšlikumiem.

            Kādi no tā visa izriet secinājumi? ... Lai jau lasītājs pats izdara secinājumus...

Nobeigumā rindiņa no mūsu aicinājuma vēlētājiem, kas tika uzrakstīts vēl pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas :

            Plaši pazīstamajā anekdotē varēja pasūtīt pusdienas pa tālruni un tad novērot tās no televīzijas ekrāna. 9. Saeimā jaunās PCTVL frakcijas pirmās kārtas uzdevums būs nodrošināt to, lai velētāji saņemtu kaut vai daļu no tā, ar ko viņus pirms velēšanām “baroja” no televīzijas ekrāniem.       

 

Vladimirs Buzajevs, Saeimas deputāts no PCTVL frakcijas     



(saīsināts tulkojums no krievu valodas)

Komentāri


Осталось символов:  4124124