Galvenā lapa - Arhīvs - 2006


12.10.2006   11. oktobra Saeimas sēdes stenogramma apspriežot PCTVL likumprojektu „Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā”

 Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem”. Pirmais lasījums.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā – deputāts Juris Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja minēto likumprojektu un ar nelielu balsu pārsvaru tomēr nolēma neatbalstīt.

 

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

 

Deputāts Jakovs Pliners (politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcija iesniedz Saeimai šo likumprojektu saskaņā ar Latvijas Māju īrnieku asociācijas konferences pieprasījumu.

Likumprojekts paredz kardināli atrisināt denacionalizēto namu īrnieku problēmu un pilnībā kompensēt viņu nevienlīdzīgo stāvokli, kādā viņi ir salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem gan pašreiz, gan arī par iepriekšējo periodu.

Ja jums nav, kolēģi, meitas atmiņa (?), pirms vēlēšanām jūs nobalsojāt par to, lai šo likumprojektu nodotu komisijai. Diemžēl… diemžēl komisija, lai cik tas nebūtu dīvaini, neatbalstīja šo likumprojektu, tāpēc es esmu spiests atgādināt, ka Latvijā denacionalizēja apmēram 10 000 dzīvojamo namu ar 78 000 dzīvokļu jeb 8% no valsts kopējā mājokļu skaita. Denacionalizētajos namos dzīvo aptuveni 3% no Latvijas iedzīvotājiem.  

 Šie iedzīvotāji nevarēja iegūt savā īpašumā mājokli privatizācijas kārtībā. Īres maksa denacionalizētajos namos būtiski atšķiras no pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksas. Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, kā jums ir zināms, īres maksa denacionalizētajos namos drīz būs vispār neierobežota. Likumprojekts paredz kompensēt denacionalizēto namu īrniekiem, kuri lieto attiecīgo dzīvokli pašreiz, vai tika izlikti no dzīvokļa par parādiem nevienlīdzīgu stāvokli, kādā viņi ir salīdzinājumā ar personām, kuras ieguvušas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā.

Likumprojekts paredz arī īrnieku tiesības aizsardzību īres līguma izbeigšanas draudu vai izlikšanas uz ielas gadījumā. Likumprojekts paredz uzdot pašvaldībām piešķirt denacionalizēto namu īrniekiem īpašu statusu un aprēķināt kompensācijas apmēru gan saskaņā ar īrētās dzīvojamās telpas tirgus vērtību, gan arī saskaņā ar starpību starp pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu un denacionalizēto namu īres maksu.

Kompensācija izmaksājama no valsts budžeta vienādās daļās katru mēnesi desmit gadu laikā no kompensācijas aprēķināšanas brīža. Ja īrnieks iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu pēc viņa pieprasījuma kompensācija izmaksājama avansā. Pēc īrnieka statusa piešķiršanas vietējā pašvaldība pārņem no viņa dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošās tiesības un pienākumus attiecībā uz īres maksa apmēra noteikšanu un īres maksas samaksu, kā arī iegūst tiesības pārstāvēt īrnieku tiesā. Pašvaldība uzdod saistošos noteikumus par kārtību, kādā īrnieks apmaksā īres maksas daļu. Pārējo daļu apmaksā pašvaldība no sava budžeta. Valsts, kā paredzēts, sedz ne mazāk kā pusi no pašvaldību izmaksām īres maksas dzēšanai.

Godātie kolēģi! Mēs vēlreiz gribam mēģinām pievērst jūsu uzmanību tuvajai katastrofai, kas neizbēgami iestāsies Latvijā 2007.gadā kopš likuma „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” pieņemšanas brīža… no tā brīža, kad bija pieņemti šie likumi, bija izpildīti visi šo likumu panti, kas ksāra namīpašniekus. Un nav izpildīts neviens, atkārtoju – neviens, kas ir vērsts uz cilvēku, kas pret savu gribu izrādījās namīpašnieku ķīlnieki mājokļu jautājumu atrisināšanu. Ik gadu īrnieku stāvoklis tika pasliktināts. Ģimeņu materiālais stāvoklis ir strauji krities. Jau pašlaik viņi ir spiesti maksāt piecas, septiņas, ja ne desmit reizes vairāk nekā municipālo māju iedzīvotāji. Pēc 2007.gada 1.janvāra šis cipars pieaugs desmit reizes. Vairākumam algas un pensijas, kas nesasniedz pat iztikas minimumu, neļaus apmaksāt īri un pēc tiesu lēmumiem Latvijas ielas, jo sevišķi Rīgas ielas piepildīsies ar desmitiem tūkstošu bezpajumtnieku. 21.gadsimtā Eiropas centrā, Eiropas Savienības valstī plauks dzimtbūšana, saimnieku māju iedzīvotāji ir pilnīgi beztiesiski namīpašnieku patvaļas un patvarības priekšā. Daudzi jau gadiem ilgi dzīvo bez pamatērtībām – ūdens, kanalizācijas, apkures un elektrības. Netiek ievērots Latvijas Satversmes 95.pants. Kā jums ir zināms, tur ir rakstīts, ka valsta aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Un 96.pants, kur ir rakstīts: „Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”

Bezpajumtnieki, pašnāvības, slimības un depresija. Lūk, kāda būs Latvijas nākotne, ja tagad mēs neveiksim vajadzīgus pasākumus – nepieņemsim pirmajā lasījumā šo likumprojektu, lai aizstāvētu un palīdzētu denacionalizēto namu īrniekiem, ja mēs neatrisināsim šo cilvēku problēmas. Ir palicis pārāk maz laika līdz kritiskajam punktam, un ir nepieciešama nekavējoša rīcība!

Mēs lūdzam atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, pilnveidot, uzlabot to otrajā un trešajā lasījumā un pieņemt. Ar to jūs izglābsiet ne tikai ērtības, bet pat eksistenci – varbūt dzīvību! – tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku.

Es lūdzu jūs vēlreiz padomāt, atcerēties visus – gan „kreiso”, gan „labo” flangu –, ko jūs, cienījamie kolēģi, ko jūsu partijas solīja tautai pirms vēlēšanām, un nobalsot par šo likumprojektu, lai mēs to pieņemtu pirmajā konceptuālā lasījumā.

Es pateicos par uzmanību. Paldies!

Lūdzu balsot „par”.

 

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Es gribu painformēt jūs arī par Valsts cilvēktiesību biroja viedokli šajā jautājumā.

Nevienam nav noslēpums, ka birojs saņem ļoti daudz iesniegumu un sūdzību par tiesību uz mājokli pārkāpumiem, no kuriem lielākā daļa sūdzību ir no denacionalizēto namu īrniekiem. Šobrīd pēc Satversmes tiesas sprieduma stāšanās spēkā likums „Par dzīvojamo telpu īri” paredz, ka ar 2007.gada 1.janvāri tiks atcelti pastāvošie ierobežojumi īres maksas paaugstināšanai. Paredzams, ka tas smagi skars denacionalizēto un visu privāto namu īrniekus, kuri nevarēs samaksāt īres maksu un tādējādi būs spiesti zaudēt savus mājokļus. Tādēļ gan valstij, gan pašvaldībām būs jāiesaistās šīs problēmas aktīvā un efektīvā risināšanā.

Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieki bija nostādīti nevienlīdzīgā situācijā privatizācijas brīdī, jo nevarēja iegūt īpašumā dzīvokļus, kuros dzīvoja, atšķirībā no valsts un pašvaldību māju īrniekiem. Valsts dzīvokļu fonds bija pārāk ierobežots, lai šie cilvēki brīvi varētu privatizēt citus mājokļus. Un rezultātā privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējas bija nevienlīdzīgas abām šīm īrnieku grupām. Situāciju pasliktināja arī īrnieku neinformētība par savām tiesībām, kā rezultātā tika noslēgti līgumi uz īrniekam salīdzinoši neizdevīgiem nosacījumiem.

Valsts cilvēktiesību birojs jau 28.aprīlī nosūtīja savu priekšlikumu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai – pagarināt īres griestu atcelšanas termiņu līdz 2010. gada 31. decembrim. Taču tas neguva atbalstu Saeimā. Pēc Valsts cilvēktiesību biroja viedokļa, situācijas iespējamiem risinājumiem jābūt vērstiem ne tikai uz īpašnieku un īrnieku interešu sabalansēšanu, bet arī uz denacionalizācijas un privatizācijas rezultātā radušās nevienlīdzīgās situācijas novēršanu. Ir nepieciešami ilgtermiņa mājokļu politikas risinājumi. Piemēram, valsts dotācijās pašvaldībām mājokļu celtniecībai, valsts atbalsts personām mājokļu iegādei, kā arī kompensācijas vai tamlīdzīgi. Kā arī citi pasākumi, kas veicinātu sociālo taisnīgumu.

Jau šobrīd vairākos namos Rīgā jau saņemti brīdinājumi par īres maksu paaugstināšanu pat līdz 7 latiem. Dažus no tiem es gribētu jums nosaukt: pāri 4 latiem saņemti brīdinājumi Hospitāļu ielā 35, Maskavas ielā 5, Lāčplēša ielā 14, kā arī Stabu ielā 30.

Pāri 3 latiem saņemti brīdinājumi Kr.Barona ielā 49, Lāčplēša ielā 2, Zaubes 6, Matīsa ielā 41, Kr.Valdemāra 39, Kr.Barona ielā 108. Un tā tālāk.

Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt mūsu piedāvājumu un tomēr izskatīt šo jautājumu komisijā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Nākošais debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.

 

Godātie kolēģi! Mūsu rokās ir vara. Ar šīs varas palīdzību mēs varam radīt problēmas cilvēkiem, kā arī iedzīvotāju grupai, varam risināt problēmas, bet viss ir atkarīgs no mums – kā lemsim, tā arī būs.

Un mēs nevaram vainot kādu citu par to, ko mēs neesam izdarījuši, par tām kļūdām, ko mēs esam izdarījuši agrāk.

Tāpēc uz mums ir ļoti liela atbildība. Un šinī gadījumā likumdevējs, labojot vienu vēsturisku netaisnību, izdarīja citu netaisnību. 90.gadu sākumā pieņemot likumu „Par denacionalizāciju” pavisam aizmirsa par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajās mājās.

Un jau ir pagājuši 15 gadi. Un mēs varam izdarīt secinājumus, ko vara, ko likumdevēji, ko izpildvara izdarījuši, lai izlabotu šo kļūdu, lai atrisinātu problēmu.

Atbilde ir vienkārša – neko nav izdarījuši! Diemžēl mums ir iesakņojusies tāda prakse, ka mēs mēģinām nevis risināt problēmas, bet atlikt. Un šī problēma… šo piemēru mēs varam ļoti skaidri redzēt.

Tikai šī gada budžetā bija izdalīts pirmais finansējums, lai atrisinātu dzīvokļu jautājumus un lai denacionalizēto namu īrnieki varētu saņemt kaut kādas kompensācijas. Bet mēs nemācījāmies un neko neieguvām no šīm kļūdām. Un tagad turpinām un mēģinām atlikt šīs problēmas risināšanu.

Tagad es vēl varu to ilustrēt uz vienu piemēru. Nākamgad budžetā tātad pašvaldību lietu ministrs Kučinska kungs teica, ka Pašvaldību lietu ministrija pieprasīja tos pašus 5 miljonus latu, kas tagad ir šī gada budžetā. Tātad ministrija neparedz, ka ir nepieciešams palielināt šo finansējumu. Un otrs moments – ka ministrijas ierēdņi saka, ka mēs nepalielinām šo pieprasījumu tāpēc, ka, piemēram, Rīgas dome tātad nepieprasa šo naudu. Izsaucām Rīgas domi uz komisiju. Rīgas domes pārstāvji saka, ka mēs pieprasām, mums ir milzīga vajadzība, mums 14 000 stāv rindā, mums sociālais kolapss iestāsies drīz un ministrija ir vainīga. Un iznāk, ka visi atzīst, ka problēma pastāv, bet neviens negrib risināt un atrunājas, ka ir kādas birokrātiskas problēmas.

Kāpēc parādījās šis likumprojekts? Šis likumprojekts parādījās tāpēc, lai mēs, likumdevēji, kuriem ir vara, galu galā pateiktu: jā, šeit ir vadlīnijas, šeit ir likums un mēs desmit gadu laikā piešķirsim finansējumu šī jautājuma atrisināšanai. Ja mēs nepieņemsim skaidrus spēles noteikumus, ja mēs neizdalīsim finansējumu, diemžēl mēs arī turpināsim atlikt šo problēmu. Un tur būs jautājums: kurš maksās par mūsu kļūdām? Kurš maksās par mūsu neizdarību?

Iepriekšējo 15 gadu laikā upuri bija denacionalizēto namu īrnieki un namīpašnieki. Namīpašnieki pilnībā nevarēja izmantot savus īpašumus, īrnieki… viņiem bija neskaidrs, kas notiks ar viņiem… un tagad viņi ir ļoti  

briesmīgā stāvoklī, viņi nezina, kas notiks pēc gada, pēc diviem gadiem. Viņi nevar cerēt uz mūsu atbalstu. Bet mūsu atbalsta indikators ir tā summa, kuru mēs izdalām tātad valsts budžetā. Ja mēs nākamā gada budžetā izdalīsim tos pašus 5 miljonus, tas nozīmēs, ka mēs atkal šo problēmu atliekam un padarām par vainīgiem pašu upuri – šos īrniekus.

Godātie kolēģi, protams, ar šo likumu būs jāstrādā. Protams, ka viņš nav pilnīgs. Protams, mēs varam atrunāt visas tās kategorijas, kur varētu pretendēt, sadalīt dažādas kategorijas. Bet šī likuma pieņemšana būs svarīgs signāls cilvēkiem, ka valsts tomēr par viņiem domā. Ja mēs šo likumu nepieņemsim, tas nozīmē, ka visas mūsu kļūdas, visas mūsu neizdarības apmaksās šie cilvēki. Padomāsim par to un es tomēr ceru uz jūsu atbalstu.

 

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs (politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie Saeimas locekļi!

Es aicinu vispirms nacionāli domājošus deputātus. Šajās denacionalizētajās mājās dzīvo pārsvarā latvieši, vismaz divas trešdaļas. Desmitiem tūkstošiem ģimeņu, kuru stāvoklis ir traģisks, jo līdz īres griestu atcelšanai paliek divi ar pusi mēneši. Saeima jau atbalstīja šo likumprojektu nulles lasījumā un saskaņā zem likumprojekta šobrīd nav jau PCTVL zīmoga. Tas ir Saeimas kopējais likumprojekts. Un es lūdzu domāt par šiem cilvēkiem un aicinu deputātus, kas nevar atbalstīt šo likumprojektu tikai tādēļ, ka ņemot vērā, ka mēs – PCTVL šo iesniedzām, vismaz vispār nebalsot, kā arī valdošās koalīcijas deputāti, kuriem šobrīd jau nav ko zaudēt, arī varētu izdarīt apzinātu izvēli. Aicinu atbalstīt un kļūdas mēs varam uzlabot, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

 

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Faktiski es kāpu tribīnē tikai tāpēc, ka pirms padsmit gadiem es pats piedalījos to likumu veidošanā, kuri ir radījuši šo problēmu ar privātmāju īrniekiem. Es vēlreiz gribu uzsvērt. Ir nepareizi runāt par denacionalizēto un īpašniekiem atdoto māju īrniekiem... Piedāvātais likumprojekts konceptuāli nav pieņemams kapitālistiskā valstī. Šajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos mēs nevaram iedibināt sociālisma situācijai atbilstošu un pieņemamu risinājumu, jo apgalvot, ka šiem īrniekiem, kuriem padomju vara iedeva dzīvokļus privātīpašnieka mājās, nebija tiesības šos dzīvokļus privatizēt, ir pilnīgi loģiski, jo nevienam nevar būt tiesības privatizēt sveši īpašumu. Privatizācijas jēga bija godīgi sadalīt savā starpā padomju laikā jaunradīto mantu, jaunradīto īpašumu, nevis kādam cilvēkam atņemtu un viņam piederošu īpašumu.

 

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs (politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Galu galā mēs tagad noklausījāmies Simsona kunga runu un uzzinājām, ka Latvija ir kapitālistiska valsts. Es nezinu, vai Latvijas Satversmē ir rakstīts, ka mēs esam kapitālistiska valsts vai ne.

Man šķiet, ka pat kapitālistiskajās valstīs, kā Zviedrijā, Dānijā un citur pastāv īrnieku tiesību aizstāvības likumi.

Kas attiecas uz Latviju, man šķiet, ka denacionalizētie nami 1940. gadā nepiederēja viņu īpašniekiem tāpēc, ka lielākā daļa no tiem bija ieķīlāti bankās. Pēc banku nacionalizācijas šitie īrnieki pārsvarā arī bija nacionalizēti, bet daļai no viņiem, daļai no viņiem padomju vara vienkārši uzdāvināja viņiem mājas, atbrīvoja viņus no ķīlas.

Es gribētu jautāt: cik liela daļa no namīpašumiem Rīgā tagad pieder Latvijas pilsoņiem? Man ir informācija, ka lielākā daļa ir nopirkta no īpašniekiem un viņu tuvākajiem – ārzemnieki nopirka to.

Man bija tikšanās ar vienu Spānijas pilsoni, kurš nopirka lielu, greznu māju un izmeta no turienes Latvijas cilvēkus. Man šķiet, ka mums vajag divreiz padomāt, pieņemot lēmumu. Bet man šķiet, ka deputāti, kuri saņem treknas kompensācijas no Saeimas par to, ka viņi īrē greznus dzīvokļus Rīgā, nekad nebalso par rīdziniekiem, kuri būs izmesti no viņu dzīvokļiem.

 

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Slēdzam debates. Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstam, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Par – 47, pret – 18, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Sokolovskim un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

J.Sokolovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.oktobris.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.novembris.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 15.novembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 41, neviens neatturas. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.novembris.

 

 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124