Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


21.12.2005   PCTVL preses konference, kas veltīta dalībai 2005. gada likumdošanas un tiesas procesos

21.decembrī PCTVL Saeimas frakcijas telpās notika preses konference, kuras temats bija – PCTVL deputātu un Latvijas Cilvēktiesību komitejas (LCK) pārstāvju piedalīšanās likumdošanā, kas attiecas uz juridisko sfēru, kā arī 2005. gada tiesas procesos.



Tikšanos ar žurnālistiem atklāja Saeimas deputāts, LCK biedrs Vladimirs Buzajevs. Viņš deva vārdu LCK līdzpriekšsēdētajam, frakcijas juristam Aleksejam Dimitrovam.



Dimitrova kungs informēja par to, ka Administratīvo Pārkāpumu kodeksā (APK) ir ieviests, atbalstīts un 22. decembrī tiks apspriests Saeimas plenārsēdē Vladimira Buzajeva grozījums 262. pantam. Grozījuma būtība ir šāda – lietā, kas saistīta ar administratīvā pārkāpuma izskatīšanu, kā pārstāvis var piedalīties ne tikai advokāts, bet arī jebkura cita fiziskā persona. Ja persona, kura ir saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais ir nepilngadīgie, vai arī viņi, saskaņā ar savu fizisko vai psihisko stāvokli, paši nespēj realizēt savas tiesības administratīvo pārkāpumu lietā, tad viņu intereses var pārstāvēt viņu likumīgie pārstāvji (vecāki, adoptētāji, aizbildņi).



A. Dimitrovs papildināja PCTVL iesniegto grozījumu sarakstu likumdošanas sfērā. Viņš atgādināja, ka vadoties no PCTVL iniciatīvas Satversmes tiesa atcēla normu par privāto skolu ar apmācību tikai latviešu valodā finansēšanu no valsts puses. Tā pati tiesa apmierināja arī opozīcijas deputātu pieprasījumu jautājumā, kas attiecas uz nepilsoņiem. Satversmes tiesā atrodas arī pieprasījums par Nolikuma par valsts valodas centra atbilstību LR Satversmei. Deputāti griezās valsts augstākajā tiesas instancē ar aicinājumu, lai tā dotu novērtējumu jaunajai likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” redakcijai.



Deputāts Vladimirs Buzajevs atzīmēja Alekseja Dimitrova lielos nopelnus grozījumu likumdošanas sfērā izstrādē un atgādināja, ka LCK tika izveidota pirms 15 gadiem, 1990. gadā. Pateicoties šai organizācijai tika sniegta tiesiskā palīdzība daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri griezās pēc palīdzības, kad bija izveidots Latvijas Iedzīvotāju Reģistrs, kā arī sakarā ar citiem jautājumiem.



Tika atrisināta jaundzimušo reģistrācijas problēma ģimenēs, kurās viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otram ir citas valsts pilsonība: tagad bērnam, saskaņā ar vecāku vēlmi, var būt piešķirts nepilsoņa statuss, turpretī agrāk PMLP uzspieda jaundzimušajam tās valsts pilsoņa statusu, kāds bija vienam no vecākiem. Piecas ģimenes, kuras griezās pēc palīdzības LCK, ne tikai atrisināja savu bērnu problēmas, bet daži pat saņēma kompensāciju.



Vladimirs Buzajevs skāra arī tēmu, kas attiecas uz pulcēšanās brīvības ierobežojumiem, informēja par tiesas procesiem, kuros pats piedalījās un sekmīgi pierādīja Rīgas domes lēmumu tiesisko nepamatotību, kas pārkāpa likumu “Par sapulcēm ...”. Kā uzskatāms piemērs tika demonstrēts fragments no šā gada 16. marta videoieraksta. Sākumā, kad bija izveidota koncentrācijas nometņu svītrainajās formās tērpto cilvēku dzīvā ķēde, no policistu puses nesekoja nekādu aizrādījumu, bet vēlāk tiesās bija izskatītas antifašistiskā gājiena dalībnieku “lietas”.



Latvijā visai veiksmīgi tika likvidēta sapulču brīvība, “tumsas ir kļuvis daudz vairāk, un būtu jāaizdedzina sveces”, teica LCK līdzpriekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts Genadijs Kotovs. Gaiši bija arī Cilvēka Svētki, kurus sarīkoja LCK, PCTVL un Krievu skolu aizsardzības štābs.          



Žurnālistiem bija prezentēts videoklips par šo svētku norisi, kuru Buzajeva kungs nodēvēja par “Cilvēciskā prieka koncentrētu minūti”.       





Pulcēšanās brīvības ierobežojumi

(LCK uzvaras)

 

1. 4.martā. Pieteikums pret Rīgas domi, kas nesaskaņoja “Reformas smehodromu” 5.martā. Pieteicēja – Tatjana Jemeļjanova (LCK biedre), pieteikuma autors – Vladimirs Buzajevs, pārstāvis – Genadijs Kotovs. Lietas būtība – vienlīdzības un samērīguma  principu pārkāpšana.

 

2. 19. maijā. Pēc trim tiesas sēdēm tika attaisnoti Nikolajs Oniščenko un Jurijs Kotovs (LCK biedrs), kuri 7. februārī rīkoja iepriekš publiski nepasludinātu piketu ar mērķi aicināt piedalīties sankcionētā PCTVL pasākumā. Lietas būtība  - Satversmes 103.panta un likuma “  Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 13.panta 1.daļas 2.punkta pārkāpšana no policijas darbinieku puses.

 

3. 7. jūnijā. PCTVL pieteikums pret Rīgas domi, kas nesaskaņoja PCTVL priekšvēlēšanu pasākumu 2004.g. 6.-11. jūnijā (gada laikā lieta tika 8 reizes izskatīta tiesā). Pieteikuma autori un pārstāvji tiesā – Vladimirs Buzajevs un Aleksejs Dimitrovs. Lietas būtība – vienlīdzības un samērīguma  principu, kā arī pieteikuma izskatīšanas kartības  pārkāpšana.

 

4. 15. jūnijā. Pieteikums pret Rīgas domi, kas nesaskaņoja denacionalizēto namu īrnieku grupas piketu pretī Ministru kabinetam 14. jūnijā. Pieteicēja – Ludmila Kuhajeva. Pieteikuma autors un pārstāvis tiesā – Jurijs Kotovs (LCK biedrs). Tiesa piesprieda Rīgas pilsētas izpilddirektoram rakstveidā atvainoties Ludmilai Kuhajevai par rupju pieteikuma izskatīšanas procedūras pārkāpumu un viņas personas pazemošanu. Tiesas spriedums tika izpildīts tikai 3.septembrī, kad tiesā jau bija iesniegta sūdzība par tiesas sprieduma ļaunprātīgu neizpildīšanu. Lietas būtība - tiesiskuma principa kā arī pieteikuma izskatīšanas kartības  pārkāpšana.

 

5. 28. septembrī. Pieteikums pret Rīgas domi, kas nesaskaņoja PCTVL 30. septembra ielu gājienu Rīgas centrā ar mērķi pievērst uzmanību krievu lingvistiskās kopienas  problēmām.  Pieteicējs – Jakovs Pliners, pieteikuma autori – Aleksejs Dimitrovs un Vladimirs Buzajevs, pārstāvis tiesā – Vladimirs Buzajevs. Lietas būtība – vienlīdzības un samērīguma  principu pārkāpšana.

 

6. 29. septembrī. Pieteikums pret Rīgas domi, kas nesaskaņoja biedrības “Rodina – russkij nacionaļnij sojuz” 26. septembra ielu gājienu Rīgas centrā ar mērķi atzīmēt Eiropas valodas dienu. Pieteicējs – Eduards Gončarovs. Pieteikuma autors un pārstāvis tiesā – Vladimirs Buzajevs. Lietas būtība - tiesiskuma principa pārkāpšana.

 

7. 20.oktobrī. Pieteikums pret Rīgas domi, kas aizliedz izmantot megafonus denacionalizēto namu īrnieku 27. oktobra sapulcē pie Saeimas ēkas. Pieteicējs un pieteikuma autors – Jurijs Kotovs (LCK biedrs).

 



   

Komentāri


Осталось символов:  4124124