Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


07.12.2005   "TB"/LNNK iesniegtie grozījumi Pilsonības likumam

Izdarīt 3.1 pantā šādus grozījumus:

izteikt panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

“(3) Ja personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni, to nav izdarījušas, nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā, ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību latviešu mācībvalodā un ieaudzināt viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai, kā arī, ja bērns mācās, pievieno iesniegumam izziņu par to, ka bērns apgūst izglītību latviešu mācībvalodā”.

svītrot panta piekto daļu.

 

(Likuma pašreizējā redakcija

3.1 pants. Pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonība

(3) Ja personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, to nav izdarījušas, nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību šajā pantā noteiktajā kārtībā, iesniedzot vienu no šādiem dokumentiem:

(4) Personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā, ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai.

(5) Šā panta iespējas pilsonības iegūšanai persona var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.)

 

Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

“4. pants. Latvijas pilsoņu vienlīdzība

Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi, ja likumā nav noteikts citādi”.

 

(Likuma pašreizējā redakcija

4.pants. Latvijas pilsoņu vienlīdzība

Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi.)

 

 

Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība, izņemot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas (NATO), vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts pilsoni, ja tā iegūst Latvijas pilsonību saskaņā ar šā likuma 2. panta pirmo daļu”.

 

(Likuma pašreizējā redakcija

9.pants. Dubultā pilsonība

(1) Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība.)

 

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā

Personu pēc tās pašrocīgi valsts valodā rakstīta lūguma ar pievienotu pašrocīgi valsts valodā rakstītu autobiogrāfiju var uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, ja tā ir iekļāvusies Latvijas sabiedrībā”.

 

(Likuma pašreizējā redakcija

10.pants. Tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā

Personu pēc tās lūguma var uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.)

 

Izdarīt 11. pantā šādus grozījumus:

svītrot panta pirmās daļas piektā punkta otro teikumu;

papildināt panta pirmo daļu ar 9.,10.,11., un 12. punktu šādā redakcijā:

“9) kurinājušas nacionālo naidu, publiski izrādījušas necieņu Latvijas valstij, tās simboliem un vērtībām, publiski slavinājušas Latvijas okupācijas varas simbolus un vērtības, ja to konstatējušas kompetentas iestādes;

10) darbojas pret Latvijas valsti, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, ir saistītas ar terorismu, ja to konstatē kompetentas iestādes;

11) ir parakstījušas šā likuma 3.1 pantā paredzēto iesniegumu, bet nav pildījušas šā likuma 3.1 panta ceturtajā daļā minēto apliecinājumu vai arī 3.1 panta sakarā ir sniegušas nepatiesas ziņas, ja to konstatē kompetentas iestādes;

12) ir hroniski alkoholiķi vai narkomāni, ja to apliecina kompetentas iestādes”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kamēr tiek veikta pārbaude par personas saistību ar šā panta pirmās daļas 8.,9.,10.,11. un 12. punktā minēto, naturalizācijas iesnieguma izskatīšana tiek apturēta līdz saņemts kompetentas iestādes atzinums.”

 

(Likuma pašreizējā redakcija

11.pants. Naturalizācijas ierobežojumi

(1) Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) pēc 1990.gada 4.maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) pēc 1940.gada 17.jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā. Šis ierobežojums neattiecas uz 13.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā un piektajā daļā minētajām personām;

6) ir bijušas PSRS (LPSR) VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

7) Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas kriminālsodītas par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī;

8) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP(LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā.

 

Izdarīt 12. pantā šādus grozījumus:

izteikt pirmās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža)”;

izteikt pirmās daļas piekto punktu šādā redakcijā:

“5) kurām ir legāls iztikas avots un ienākumi no šī avota ir pietiekami sevis un savu ģimenes locekļu uzturēšanai”;

papildināt pirmo daļu ar jaunu 8.,9., un 10. punktu šādā redakcijā:

“8) par kuru lojalitāti un reputāciju valsts valodā pašrocīgi galvo divi ne mazāk kā 21 gadus veci pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, kas ir Latvijas pilsoņi saskaņā ar šā likuma 2. panta pirmo, trešo vai ceturto daļu;

9) kuras rakstiski apliecina, ka ir iekļāvušās sabiedrībā un pieņēmušas tajā valdošās vērtības;

10) kurām ir izziņa par pēdējo trīs gadu ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem”;

uzskatīt līdzšinējo 8. punktu par 11. punktu;

svītrot ceturto daļu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Personas, kuru iesniegumi pilsonības jautājumos noraidīti, var tos atkārtoti iesniegt ne agrāk kā trīs gadus pēc iepriekšējā lēmuma pieņemšanas.”

 

(Likuma pašreizējā redakcija

12.pants. Naturalizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un:

1) kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, skaitot no 1990.gada 4.maija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža);

2) kuras prot latviešu valodu;

3) kuras zina Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumus;

4) kuras zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēsturi;

5) kurām ir legāls iztikas avots;

6) kuras ir devušas solījumu par uzticību Latvijas Republikai;

7) kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu, bet bijušās PSRS pilsoņi, kuri 1990.gada 4. maijā pastāvīgi dzīvoja Latvijā, - apliecinājumu, ka tie nav ieguvuši citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

8) uz kurām neattiecas šā likuma 11.pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi.

(2) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras atbilst visiem šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Paziņojums par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ekspatriācijas atļauja vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošs dokuments ir jāiesniedz pēc tam, kad personai ir oficiāli paziņots, ka citu šķēršļu tās uzņemšanai Latvijas pilsonībā nav.

(4) Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(5) Iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, personai jāmaksā valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(6) Personas, kuru iesniegumi pilsonības jautājumos noraidīti, var tos atkārtoti iesniegt gadu pēc iepriekšējā lēmuma pieņemšanas.)

 

Izdarīt 17. pantā šādus grozījumus:

izteikt panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Iesniegums izskatāms un atbilde iesniedzējam dodama ne agrāk kā 10 mēnešu un ne vēlāk kā viena gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu iesniegšanas dienas. Ja uz naturalizācijas iesniegumu Naturalizācijas pārvalde sniedz pozitīvu atbildi, tad persona, kura vēlas, lai to uzņem Latvijas pilsonībā, viena mēneša laikā atkārtoti apstiprina vēlmi iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.

(3) Naturalizācijas pārvaldes lēmumu par naturalizācijas atteikumu var apstrīdēt Tieslietu ministrijā”.

papildināt pantu ar jaunu ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets, ja tam ir īpaši apsvērumi, var atlikt vai atteikt uzņemšanu pilsonībā pat tad, ja izpildīti citi šī likuma nosacījumi.

(5) Ministru kabinets viena kalendārā gada laikā var uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā tādu skaitu personas, kas nepārsniedz 0,1% no Latvijas pilsoņu kopskaita attiecīgā gada sākumā.

(6) Ja naturalizācijas iesniegumi, kurus Naturalizācijas pārvalde nolēmusi iesniegt Ministru kabinetam, pēc skaita pārsniedz šā panta piektajā daļā minēto ierobežojumu, priekšrocības iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā ir šā likuma 14. panta otrajā daļā minētajām personām”.

 

(Likuma pašreizējā redakcija

17.pants. Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība

(2) Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Iesniegums izskatāms un atbilde iesniedzējam dodama ne vēlāk kā gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu iesniegšanas dienas. Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets.

(3) Naturalizācijas pārvaldes lēmumu par naturalizācijas atteikumu var pārsūdzēt tiesā.)

 

Izdarīt likuma 18. pantā šādus grozījumus:

izteikt panta ceturto rindkopu šādā redakcijā:

“Es apņemos, nežēlojot savu dzīvību, aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.”

 

(Likuma pašreizējā redakcija

18.pants. Solījums par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību

ceturtā rindkopa:

Es apņemos, nežēlojot savu dzīvību, aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.")

 

Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

“19. pants. Latviešu valodas prasmes, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes kārtība

Latviešu valodas prasmi, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanas pārbauda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

 

(Likuma pašreizējā redakcija

19.pants. Latviešu valodas prasmes pārbaude

Latviešu valodas prasmi pārbauda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(1998.gada 22.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 10.11.98.))


Svītrot 21. panta trešo daļu.

 

(Likuma pašreizējā redakcija

21.pants. Zināšanu pārbaudes atvieglojumi

(3) Uz personām, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu, neattiecas šā likuma 20.panta 4.punkta noteikumi.)


Papildināt likumu ar jaunu 21.1 pantu šādā redakcijā :

“21.1 pants. Iekļaušanās sabiedrībā un attieksmes pret sabiedrībā valdošajām vērtībām pārbaudes kārtība

Personas, kuras vēlas iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, iekļaušanos sabiedrībā un attieksmi pret sabiedrībā valdošajām vērtībām pārbauda intervijā ar pretendentu valsts valodā Ministru kabineta noteiktajā kartībā.”

 

Izdarīt 24. pantā šādus grozījumus:

izteikt pirmās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, izņemot, ja tā ir Latvijas pilsonis saskaņā ar likuma 2. panta pirmo, trešo vai ceturto daļu, kas ieguvis Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas (NATO), vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts pilsonību”.

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas pilsonību, kas iegūta naturalizācijas kārtībā, atņem ar Ministru kabineta lēmumu, ja pilsonis pēc kompetentu iestāžu atzinuma:

1) nav pildījis solījumu par uzticību Latvijas Republikai un tajā pausto apņemšanos stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu;

2) kurina nacionālo naidu, publiski izrāda necieņu Latvijas valstij, tās simboliem un vērtībām, publiski slavina Latvijas okupācijas varas simbolus un vērtības;

3) darbojas pret Latvijas valsti, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, ir saistīts ar terorismu;

4) ir ieguvis Latvijas pilsonību ar kukuļošanu”.

 

(Likuma pašreizējā redakcija

24.pants. Latvijas pilsonības atņemšana

(1) Latvijas pilsonību var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja persona:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības;

2) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

3) apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību.

(2) Latvijas pilsonības atņemšana neskar šīs personas laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu pilsonību.

 

Izteikt 25. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24. pantu, nevar atkārtoti uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.”

 

(Likuma pašreizējā redakcija

25.pants. Latvijas pilsonības atjaunošana

(2) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24.pantu, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā un ne agrāk kā pēc pieciem Latvijā pastāvīgi nodzīvotiem gadiem, skaitot no Latvijas pilsonības atņemšanas dienas.)

 

Izteikt Pārejas noteikumu 1. punktu šādā redakcijā:

“1. Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus”.

Papildināt Pārejas noteikumus ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5. Naturalizācijas iesniegumu pieņemšana, izskatīšana, naturalizācijas pārbaudījumu kārtošana un uzņemšana Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā tiek apturēta līdz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas starpvalstu vienošanās par okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšanu noslēgšanai attiecībā uz visām personām, izņemot tām, kuras minētas šā likuma 14. panta otrajā daļā vai kuras ieradušās Latvijā un saņēmušas pastāvīgo uzturēšanās atļauju pēc 1992. gada 1. jūlija.”

 

(Likuma pašreizējā redakcija

Pārejas noteikumi

1. Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17. jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995.gada 1. jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995.gada 1.jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības).

Komentāri


Осталось символов:  4124124