Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


01.12.2005   Saeima noraidīja opozīcijas pieprasījumu “Par emigrāciju un demogrāfisko situāciju Latvijā”

  Pats aktuālākais Saeimas 1. decembra sēdes darba kārtības jautājums bija  Pieprasījumu komisijas atzinums “Par Saeimas deputātu Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva, Jakova Plinera, Aleksandra Golubova, Igora Solovjova, Sergeja Fjodorova un Martijana Bekasova pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par emigrāciju un demogrāfisko situāciju Latvijā””

Pieprasījumu komisijas vārdā uzstajās deputāts Augusts Brigmanis(ZZS):

“ Pieprasījumu komisija izskatīja šo jautājumu, noraidīja viņu, bet  vienlaicīgi pauda bažas par šo situāciju, kāda valstī ir ar emigrāciju un demogrāfisko situāciju un tātad kopumā šis jautājums, protams, ir mums ļoti aktuāls. Šis jautājums Pieprasījumu komisijā ir noraidīts.”

Debatēs uzstājās deputāts Juris Sokolovskis (“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

“Godātie kolēģi! Globalizācija ir nežēlīga. It īpaši globalizācija ir nežēlīga pret mazajām valstīm, pret mazām tautām. It īpaši globalizācija ir nežēlīga pret tiem, kuri nevar efektīvi sevi aizstāvēt, nevar efektīvi izstrādāt stratēģiskos plānus un realizēt tos dzīvē.

Pirmais jautājums ir emigrācijas jautājums. Bet tuvākajā laikā mēs saskarsimies ar vēl vienu izaicinājumu – ar imigrāciju. Diemžēl šajā pārejas periodā mēs īpaši nedomājam par to, kas būs pēc diviem gadiem, kas būs pēc pieciem gadiem. Galu galā, kas būs pēc 25 vai 30 gadiem. Bet mēs esam tie, kuri izlemj, kāda būs nākotne. No mūsu lēmumiem ir atkarīgs, kāda būs valsts, mūsu tautas nākotne.

Divas frakcijas – PCTVL un Sociālistiskās partijas frakcijas – deputāti iesniedza pieprasījumu. Kā jau Brigmaņa kungs, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs teica, jautājumi ir aktuāli. Bet diemžēl pieprasījums ir noraidīts.

Es biju šajā Pieprasījumu komisijas sēdē. Un diemžēl es nesadzirdēju atbildi ne uz vienu uz tiem svarīgajiem jautājumiem. Bet es saprotu, ka valdībai nav nekāda stratēģiskā plāna, kādā veidā varētu apturēt emigrāciju no Latvijas, kādā veidā varētu nodrošināt tā, lai cilvēki negribētu braukt uz Īriju, Lielbritāniju, lai viņiem būtu palielinātas algas, lai viņiem būtu galvenais - stabilitāte... Stabilitāte – tas ir galvenais, kā trūkst šiem cilvēkiem. Pārliecība par to, ka rīt viņiem būs darbs, rīt viņiem būs mājoklis...

Mūsu cilvēki var aizbraukt uz ārzemēm, mūsu darba devēji būs spiesti pacelt algas, un pakāpeniski algas izlīdzināsies līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Bet paskatīsimies uz to pieredzi, ko mums rāda Īrija, Spānija, Portugāle un citas valstis, kuras nesen iestājās Eiropas Savienībā!  Iedzīvotāji un politiķi nevarēja iedomāties, ka uz Spāniju, uz Portugāli, uz Īriju varētu atbraukt imigranti, tāpēc ka ekonomika augs un būs vajadzīgs darbaspēks. Arī tāda pati situācija izveidosies Latvijā. Tas nebūs tālākas nākotnes jautājums – tas būs divu, trīs, četru gadu jautājums. Un mēs pāriesim no emigrācijas uz imigrāciju.

Vai mēs esam tam gatavi? Vai valdībai ir stratēģiska programma – kādus cilvēkus mēs aicinām uz šejieni, ar kādu izglītību, kādā vecumā, no kādām valstīm? Ja tagad šādas programmas nebūs, ekonomika tik un tā pieprasīs šo imigrantu skaitu, jo darbaspējīgo skaits Latvijā ir ļoti mazs un neapmierina augošo ekonomikas apetīti.

Tātad – ko mēs darīsim? Mums ir divas iespējas: vai mēs stratēģiski domāsim un aicināsim tos cilvēkus, kuri patiešām vajadzīgi mūsu ekonomikai, kuri tuvi mūsu mentalitātei, vai, ja šis process notiks haotiski, tad mums būs nelegālie imigranti un mēs sastapsimies ar tādu pašu problēmu, kā pārējā Eiropa. Mums ir unikāla iespēja iedomāties par to tagad un nepieļaut tādas kļūdas, kuras ir izdarījušas daudzas Eiropas valstis. Tikai tagad! Pēc diviem gadiem būs jau par vēlu.

Daži valdošie politiķi man atgādina to cilvēku, kurš sēž pie stūres un ļoti sūdzas par to, ka viņš brauc nepareizā virzienā. Bet cilvēks, kurš sēž pie stūres, no viņa paša atkarīgs, uz kurieni brauc šī mašīna. Un nevajag sūdzēties! Nevajag būt infantiliem!  Jāuzņemas atbildība par to, kas notiks nākotnē, jo nākotne atkarīga arī no mums visiem šeit sēdošiem. Un, ja šīs nākotnes izaicinājumi būs mums nepatīkami, mēs – tikai mēs! – būsim atbildīgi par to. Un neuztversim to kā stihisku nelaimi, kad negaidīti decembrī iestājas ziema. Mēs būsim atbildīgi par tām sekām – par neizdarītajiem uzdevumiem, par neizplānotajiem ekonomiskajiem procesiem.

Bet, ja cilvēki, ja valsts un valsts amatpersonas neinteresējas par saviem iedzīvotājiem, par to būs jāmaksā. Un šo rēķinu mums piestādīs globalizācija. Jau tagad mums ir “māja bez durvīm”, mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā. Globalizācija nepiedot kļūdas. Ja mēs to izdarīsim, mēs būsim tie atbildīgie par tām negatīvajām sekām, kas iestāsies nākotnē.

Padomāsim par to un nebaidīsimies no jautājumiem. Varbūt uzdosim asus jautājumus tagad, nekā pēc tam lamāsim un meklēsim tos vainīgos.”

TB/LNNK deputāti, kā vienmēr, runāja par to, lai “okupanti brauc prom”. Juris Dobelis pat teica: “Latvijā ir pārāk daudz cilvēku, kuriem būtu jābrauc prom... Ko tad Jūs gaidiet? Brauciet prom!” Viņs pauda domu, ka Latvijā paliek tikai tie, “kuri grib ieriebt latviešiem”.

PCTVL deputāts Vladimirs Buzajevs atgādināja kolēģiem par deputātu grupas ceļojumu uz Īriju 2004. gada novembrī. Lidmašīnas salonā pārsvarā bija dzirdāma latviešu valoda pārmijus ar kādiem dažiem krievu vārdiem. Un šī tendence pastiprinās. Latvijā nav struktūras, kura sekotu šīs tendences attīstībai, nav datu bāzes par cilvēkiem, kuri aizbrauca pelnīt naudu.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins izteicās, ka nav vērts pārdzīvot par Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos. Slovēnijā – teica viņš – arī ir maz iezīvotaju, bet cilvēki dzīvo normāli. Tik pat normāli ir arī Lihtenšteinā, Andorā, Luksemburgā.

Atbildot uz šādu “argumentāciju”, J. Sokolovskis piezīmēja, ka gan Slovēnijā, gan Īrijā ir vislielākais imigrantu pieplūdums, un tas jau kļuva par šo valstu problēmu. Griežoties pie Dobeļa k-ga, Sokolovska k-gs teica, ka aicinādams cilvēkus braut prom no Latvijas, tēvzemietis griezās, tai skaitā arī pie latviešiem.  

Deputāts Vilnis Edvīns Bresis (ZZS) atbalstīja PCTVL deputātus. Viņš teica, ka opozīcija ir skārusi nopietnu tēmu, jo no valsts aizbrauc prom “potenciāli Latvijai visvērtīgākie cilvēki.” Latvijas tēls nobāl, jo tā ir valsts, kas piegādā primitīvu darba spēku, bet nevis kvalificētus, izglītotus cilvēkus. Breša k-gs teica, ka “Latvija ir kauna traips Eiropā”.

Toties tautpartietis deputāts Dzintars Ābiķis “izgudroja” jaunu paņēmienu, kā noturēt cilvēkus Latvijā. Viņaprāt, pēc augstskolu absolvēšanas speciālistus ir “dzelžaini” jānotur Latvijā. Var piedāvāt viņiem, piemēram, strādāt amerikāņu uzņēmumā Aizkraukles rajonā, kas ražo durvis. Divpadsmit durvis minūtē – tā ir klase! – tīksminājās Ābiķa k-gs.

Rezumējot triju stundu ilgas diskusijas rezultātus, deputāts Vladimirs Buzajevs atzīmēja tās īpatnību: krievu deputāti izteica bažas pirmām kārtām par valstī dzīvojošo latviešu likteni, bet tanī pat laikā tautas priekšstāvji – titulnācijas pārstāvji – savās runās teica vienīgi par krieviem un “mūsu pieprasījumā meklēja ienaidnieka pēdas”.

Balsošanas rezultāti:PAR – 18, PRET – 58, atturējās – 5.

Komentāri


Осталось символов:  4124124