Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


29.11.2005   Kas uztrauc veco un jauno Eiropu

                     

 



 



RIETUMI – AUSTRUMI



 

 



 

            Rīgā noslēdzās Starptautiskā Tīkla Rietumi - Austrumi (EAST – WEST Network) 4. konferences darbība. Konferenci organizēja Politiskā apvienība PCTVL ar Eiroparlamenta finansiālo atbalstu.

 

 

            Starp pussimts 13 ES un NVS valstu pārstāvjiem bija kreiso un zaļo frakciju eirodeputāti, ES valstu parlamentārieši, eksperti un sabiedriskie darbinieki. Konferencē tika apspriesti četri jautājumu bloki – ES problēmas Lisabonas stratēģijas gaismā, ekoloģija, līdztiesība un neoliberālisma izaicinājums ES un pārējai Eiropai. Pašas vētrainākās diskusijas izsauca pēdējais jautājumu bloks.

 

            Uzstājoties vispārējā apspriešanā, KF neatkarīgo arodbiedrību pārstāve Marija Grinņika atzīmēja, ka pastāv radikāla atšķirība starp neoliberālismu, kas ir orientēts uz uzņēmējdarbības brīvību, un tautas demokrātiju. Saskaņā ar referenta viedokli, īstenojot neoliberālās reformas, Krievijā aizmirsa par tādiem jēdzieniem kā taisnīgums un sociālā palīdzība trūkumcietējiem. Krievijas neatkarīgās arodbiedrības cenšas ietekmēt sociālo un darba likumdošanu, bet visumā tām nav būtiskas ietekmes.

 

            - Taču no situācijas sociālajā sfērā, veselības aizsardzībā un izglītībā ir atkarīga valsts nacionālā drošība, - uzsvēra Grinņikas k-dze.

 

            Analizējot Latvijas neoliberālā kursa augļus, PCTVL Saeimas deputāts Juris Sokolovskis salīdzināja valsti “ar dzīvokli bez durvīm”. Latvijā iedzīvotāju ir nedaudz vairāk par 2 miljoniem, tanī pat laikā darbaspēka noplūde uz Īriju un citām valstīm divu gadu laikā sastādīja kādus 100 000 cilvēku. Eiropas pamatinvestīcijas koncentrējas ražošanā, kas balstās uz lēto darbaspēku; starpbanku kreditēšanas sfērā un nekustamā īpašuma ažiotāžas uzpirkšanā. Valstī ir vērojams celtniecības bums un kopējais ekonomisko rādītāju pieaugums. Bet vai ilgi tā turpināsies? Atbildot uz šo jautājumu, referents minēja Spānijas piemēru, kur pēc līdzīgas ekonomiskās izaugsmes iestājās stagnācijas periods.

 

            Sokolovska kungs uzskata, ka būtu jāizveido globālu arodbiedrību tīklu. “Jo Latvijā arodbiedrības ir vājas, un starptautiskās kompānijas, balstīdamās uz korumpēto ierēdniecību, monopolizē nacionālo tirgu.”  

 

            Diskusija par Eiropas neoliberālisma izaicinājumiem turpinājās darba grupā, kuru vadīja eirodeputāte Tatjana Ždanoka. Visvētraināk noritēja tā saucamās servisa direktīvas apspriešana, kura drīzumā tiks apspriesta Eiroparlamentā. Tajā iet runa par jebkuras ES valsts kompānijas iespēju izvērst savu biznesu jebkurā citā ES valstī, vadoties no kompānijas reģistrācijas valsts likumdošanas principiem. Kreisie politiķi, kuri pārstāv “vecās” ES valstis, attiecībā uz šo direktīvu ir ieņēmuši krasi konservatīvu pozīciju. Pamatarguments – nav iespējams nodrošināt “jaunajām” valstīm tādu sociālās un arodbiedrību aizstāvības līmeni, kāds daudzu gadu desmitu laikā ir sasniegts “vecajā” Eiropā. 

 

            Nobeigumā konferences dalībnieki nolēma izveidot iniciatīvas grupas, lai gatavotu pieprasījumus nacionālajiem parlamentiem un Eiroparlamentam.

 

            - Tuvākajā laikā Eiropas sabiedriskās aprindas tiks informētas par Rīgas apspriešanas rezultātiem, - paziņoja laikrakstam “Čas” Juris Sokolovskis, kas ietilpst grupā, kurā apspriež neoliberālisma jautājumus.

 

 

no pirmavota     

 

Tatjana Ždanoka, Eiroparlamenta deputāte:

 

            - Rietumi – Austrumi Tīkla izveidi iniciēja kreiso un zaļo politiķu grupa no Skandināvijas. Vēl pirms Latvijas iestāšanās ES man palaimējās piedalīties divās tās konferencēs, kuras sagatavoja poļu kolēģi. Patlaban ģeogrāfiskās robežas un dialoga saturs ir stipri novirzījušies uz Austrumiem, kas tika demonstrēts Rīgas konferencē.

 

            Līdzās ar jauno un veco ES valstu ikdienas problēmām Tīklā pašā visaugstākajā līmenī tiek apspriesti jautājumi, kas attiecas uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju un citām NVS valstīm. Neoliberālisma grupā kāds dānis, kurš pastāvīgi dzīvo Ukrainā, teica : “Eiropā daudzi nesaprot, ka Ukrainā absolūti trūkst izpratnes par to, ko Rietumos dēvē par “pilsonisko sabiedrību”.” Diemžēl šādas izpratnes trūkst arī Latvijā un citās jaunajās ES valstīs. Cilvēki nav gatavi paši savās interesēs demonstrēt solidaritāti, kopīgi sadarboties, lai novestu sabiedriskās iniciatīvas līdz valdībai. Piemēram, kolēģi no “Saskaņas Centra” pastāvīgi uzsver savas darbības “parlamentāro raksturu”, bet bez masu petīcijām un ielu akcijām valdība var pieņemt jebkurus lēmumus, nerēķinoties ar sabiedrības gribas izpausmēm. Par to vēsta gan Rietumeiropas pieredze, gan notikumi citās ES un NVS valstīs. Rietumi-Austrumi Tīkls sekmē to, lai viss daudzveidīgajā Eiropas pasaulē notiekošais tiktu izanalizēts un izprasts.

 

(laikraksts “Čas”)

 (saīsināts tulkojums no krievu valodas)

Komentāri


Осталось символов:  4124124