Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


10.11.2005   Darba devējam tika saglabātas veto tiesības uz jebkuru streiku

Streiku likuma 24. pants dod darba devējam tiesības iesniegt tiesā pieteikumu pret streika pieteicējiem “piecu dienu laikā no streika pieteikšanas dienas ”, protesta akciju nedrīkst uzsākt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

PCTVL deputāti J. Pliners un V. Buzajevs centās likvidēt šo normu, uzstājoties Saeimas plenārsēdē un mēģinot pārliecināt valdošo vairākumu, ka šis likuma pants ir nedemokrātisks.  

   

Jakova Plinera runa:

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas un kungi!

 

            PCTVL frakcija, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, piedāvāja izsvītrot no likuma absurdo normu, kas dod darba devējam veto tiesības uz jebkuru streiku. Tikai pateicoties mūsu frakcijas darbībai arodbiedrībām kļuva skaidrs, cik rupji un nekautrīgi likumdevēji tās ir piekrāpuši. Patlaban arodbiedrības uzstādīja Saeimai analoģiskas prasības un nosūtīja tās  visām Saeimas frakcijām. 

                                    Dāmas un kungi !

            No Saeimas tribīnes man gribētos publiskot kādu nekrietnu atgadījumu. Arodbiedrību vēstule ar augstākminētajām prasībām nokļuva to dokumentu vidū, kuri ienāca Cilvēktiesību komisijā. PCTVL deputāts piedāvāja kolēģiem izskatīt šo vēstuli, pieprasīja iekļaut šo jautājumu nākamās komisijas sēdes darba kārtībā un pat piespieda kolēģus nobalsot par darba kārtības grozīšanu.

            Tad, lūk, kolēģi, par kaunu oficiālajiem tiesībsargiem, tikai PAR arodbiedrību prasību izskatīšanu, vienīgi PAR to, nobalsoja tikai viens vienīgais PCTVL deputāts. PRET balsoja visi pārējie – Jaunā Laika, Tautas Partijas, Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un Zemnieku savienības frakciju pārstāvji.

            Lūk, tā tas bija, cienījamie arodbiedrību biedri! Jūsu ievēlētie deputāti ne tikai nevēlas apmierināt Jūsu absolūti likumīgās, prātīgās un pamatotās prasības, bet pat nevēlas Jūs uzklausīt!

            Maksimāli stingrs Streiku likums, nesen pieņemtie antikonstitucionālie grozījumu likumā “Par sapulcēm...”, antisociālais budžets – tie visi ir vienas ķēdes posmi - teroristisko aktu pret savu tautu, pret saviem vēlētājiem ķēdes posmi.

 

                                                Cienījamie kolēģi! 

Kārtības Rullis neļauj iesniegt trešajam lasījumam grozījumus, kuri ir identiskie tiem grozījumiem, kas jau tika noraidīti otrajā lasījumā. Tādēļ TSP deputāts Andrejs Kļementjevs piedāvāja, lai jautājums par streika apturēšanu pēc prasības iesniegšanas tiesā tiktu atstāts tiesas izšķiršanai. Bet pat šādu kompromisa risinājumu komisija noraidīja.

            PCTVL deputāts Vladimirs Buzajevs piedāvāja uzlikt par pienākumu tiesām izskatīt šādas prasības triju dienu laikā.

            Kādi tad iebildumi tika izvirzīti komisijā? Darba devēju pārstāvis, piemēram, paziņoja, ka „šādu normu ir jānosaka Civilprocesa likumā, nevis Streiku likumā. Turklāt likumā nevar noteikt lietas izskatīšanas termiņus, jo nevar prognozēt lietas gaitas virzību. Likumā varētu noteikt tikai termiņu, kad ir jāuzsāk lietas izskatīšanu.”

            Smieklīgi klausīties. Jo Buzajeva kunga priekšlikums vārds vārdā ir norakstīts no likuma „Par sapulcēm …”, kur absolūti identiska norma par lietu izskatīšanu triju dienu laikā darbojas jau vienpadsmit gadus.

            Ja Jums nepatīk likums „Par sapulcēm …”, tad gribētos atgādināt par darba kārtības deviņpadsmito jautājumu : likumprojekta „Grozījumi pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Grozījumi, kurus ienesa Ministru kabinets, uzliek par pienākumu tiesām izskatīt lietas par pārkāpumiem vēlēšanās septiņu dienu laikā.

                                    Dāmas un kungi!

            Jums nav un nevar būt argumentu pret opozīcijas priekšlikumiem! Izņemot tikai vienu. Jūs kā no nāves baidāties no streikiem, jo uzskatāt, ka valdība tos ir pilnībā pelnījusi, pateicoties savai nepārdomātajai darbībai, neizlēmībai  un neizdarībai. 

 

 

Vladimira Buzaeva runa:

 

Cienījama priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas un kungi!

 

            Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes vēstulē, kas tika adresēta gan cienījamai Saeimas priekšsēdētājai, gan Saeimas frakcijām īpaši svarīgs ir trešais punkts, kuru es citēšu pilnīgi: pieprasām atcelt Streika likuma divdesmit ceturtā panta trešo daļu, kas nosaka “ja līdz streika pieteikumā norādītajam streika uzsākšanas datumam tiesā ir iesniegts pieteikums par šā streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu, streiku nedrīkst uzsākt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums”, tādejādi liedzot izmantot Satversmes simt astotā pantā paredzētās tiesības streikot.

            Arodbiedrības ir pārliecinātas, ka šis likuma pants ir tiešā pretrunā ar Satversmes simt astoto pantu. Šis Satversmes pants skan šādi: “Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.” Un arodbiedrībām šeit ir absolūta taisnība.

            Tomēr arodbiedrības neņēma vērā, ka minētā likuma norma ir tiešā pretrunā ar vēl vienu Satversmes pantu, ar deviņdesmit otro: Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Bet likumā arodbiedrības tiek atzītas par vainīgām streika nepareizā organizēšanā vēl pirms tiesas, kopš brīža, kad darba devējs uzrakstīs uz papīra lapas savu vārdu, adresi un personas kodu, un aiznesīs šo papīra lapu uz tiesas kanceleju.

            Domāju, ka šeit netiek ievērots arī Satversmes deviņdesmit pirmais pants: Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Šeit darba ņēmēji ir absolūti nevienlīdzīgi ar darba devējiem un acīmredzamā veidā tiek diskriminēti.

           

                                                Kolēģi deputāti !

            Lai Jūs spētu saprast, par ko iet runa, es minēšu piemērus, kas īsti notiktu, ja šādas normas pastāvētu arī citos likumos.

Likumā “Par dzīvojamo telpu īri” tas nozīmētu, ka gadījumā, ja saimnieks iesniegtu prasību tiesā, tad dzīvokļa iemītnieku nekavējoties būtu izmetuši uz ielas, un tikai pēc daudzu mēnešu ilgstošā tiesas procesa beigām, ja tiesas spriedums būtu labvēlīgs, viņš varētu atgriezties atpakaļ dzīvoklī. Procesos par parādu piedzīšanu tas nozīmētu, ka pēc tiesas prasības iesniegšanas tiesā no potenciālā parādnieka nekavējoties tiktu iekasēta nauda tanī apmērā, kādā tas ir norādīts prasībā, bet pēc tiesas procesa beigām, ja iztiesāšanas gaitā tiks noskaidrots, ka prasība ir nepatiesa, pēc pāris gadiem viņam atgrieztu atpakaļ naudu. Beidzot kriminālprocesā, ja prokurors pieprasīs apsūdzētā nāvessodu, tad viņu sākumā nobendēs, bet pēc tam tikai tiks uzklausīti pušu argumenti.

 

                        Cienījamās dāmas un kungi ! 

            Šajos piemēros nav ne piliena pārspīlējuma. Tieši šādu Streika likuma redakciju arī atbalsta atbildīgā komisija, iesaistot arī Jūs absurdā, izejot no loģikas viedokļa, un pēc būtības noziedzīgajā darbībā.

            Cienījamie kolēģi! Jūs nesen esat balsojuši par deputātu ētikas kodeksu. Būtu lietderīgi papildināt kodeksu ar nolikumu par tā deputāta atbildību, kas apzināti balso par likuma pantu, kas ir klajā pretrunā ar LR Satversmi. Lai tad viņš publiski izsūdz savus grēkus, vai nu apbērdams galvu ar pelniem, vai nu izraudams sev matus!

            Kā Jūs atceraties, PCTVL nesen vinnēja Satversmes tiesā prasību par privāto skolu diskriminācijas atkarībā no apmācības valodas nepamatotību. Bet par šāda veida diskrimināciju nobalsoja astoņdesmit šeit sēdošo.  

            Patlaban Jūs atkal gribat uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem un nobalsot pret LR Satversmi. Agrāk Jūs balsojāt pret krievu skolniekiem, bet tagad esat gatavi nobalsot paši pret savu tautu.  Un šis process, Jūsu morālās degradācijas process, ir absolūti likumsakarīgs.       

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124