Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


10.11.2005   Saeimā pagarināja bruņoto spēku vienību atrašanās Irākā mandātu.

            2005. gada 10. novembrī Saeimā kārtējo reizi bez apspriešanas pagarināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību atrašanās Irākā mandātu.

PAR balsoja 50 deputāti - “Jaunā Laika”, Tautas Partijas, Latvijas Pirmās partijas un TB/LNNK frakciju pārstāvji.

PRET balsoja 27 deputāti – PCTVL, Saskaņas Centra, LSP un ZZS frakciju deputāti.

            Tikai 6 deputāti no Saeimas vairākuma frakcijām nebalsoja.

           

            Sakarā ar to PCTVL frakcija vēlas īsumā atgādināt velētājiem jautājuma izskatīšanas vēsturi.

           

 

Šodien, kad jau pienāca laiks atcerēties par vēlētājiem, kara Irākā pretinieku skaits deputātu vidū ir manāmi pieaudzis. Un tas ir pareizi, jo savus uzskatus nekad nemaina vienīgi ceļmalas stabs. Tomēr būtu vietā atgādināt vēlētājiem par to, kā uzvedās tautas priekšstāvji jautājuma par Latvijas karaspēka atrašanās Irākā lietderību iepriekšējās apspriešanas stadijās.

           

Trīs reizes opozīcija izvirzīja jautājumu par karaspēka izvešanu.

            Pēdējo reizi tas notika šā gada 21. janvārī, kad pēc TSP deputātu iniciatīvas Saeima izskatīja lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību atsaukšanu no līdzdalības starptautiskajās operācijās Irākā” . Diskusija bija īsa, kā šāviens. PAR balsoja 20 TSP, LSP un PCTVL deputāti, pārējie 70 – PRET.

           

Pagājušā gada maijā pozīcijai bija daudz ilgāk jāpūlas, lai noraidītu PCTVL frakcijas pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīkam par Latvijas Republikas bruņoto spēku dalību Irākas okupācijā. Debates ilga trīs plenārsēdes pēc kārtas. Turklāt, vienu no sēdēm bija jāpārtrauc, lai izraidītu PCTVL deputātu Vladimiru Buzajevu no sēžu zāles. Priekšsēdētāja pārtrauca deputātu tanī brīdī, kad viņš centās argumentēti pierādīt, ka mūsu drošības dienesti nav spējīgi atraidīt arābu teroristu uzbrukumus, kuri varētu notikt kā atbildes reakcija uz neaicināto viesu no Latvijas vizīti.

           

Tā iznāca, ka deputāts Vladimirs Buzajevs pirmais iniciēja šī temata apspriešanu, par kuru patlaban runā ikviens, kam nav slinkums, un kuram tika veltīta speciāla Nacionālās Drošības Padomes sēde. Par to PCTVL deputātam atņēma tiesības piedalīties sešās Saeimas plenārsēdēs pēc kārtas. Un šī cena neliekas mūsu frakcijai par augstu. Jo opozīcijas deputātam nav pārāk daudz citu veidu, kā pievērst sabiedrības uzmanību šai aktuālajai problēmai.

           

Balsošanas par mūsu pieprasījumu rezultāti bija sekojošie: PAR – 19 PCTVL, sociālistu un saskaniešu deputāti, pārējie 71 – PRET.     

           

Nedaudz savrup atrodas 2003. gada novembra iniciatīva – sociālistu frakcijas pieprasījums Ministru prezidentam Eināram Repšem “Par nepatiesas informācijas sniegšanu Saeimai par Irākas rīcībā esošajiem masu iznīcināšanas līdzekļiem”. Toreiz par šo pieprasījumu kopā ar bijušajiem un esošajiem PCTVL biedriem nobalsoja arī Tautas Partijas frakcija. Tik liels bija tolaik šo deputātu naids pret tagadējo labāko draugu Repšes kungu. PAR –35, PRET – 48. Tai skaitā PRET balsoja gan visu veidu zaļie, gan arī nākamie Jaunie Demokrāti.

           

Tagad aplūkosim balsošanu par Ministru kabineta priekšlikumiem par karaspēka ievešanu un tā atrašanās mandāta pagarināšanu rezultātus.

            2003. gada 20. marta naktī PAR balsoja 73 deputāti, tai skaitā arī visi ZZS frakcijas pārstāvji un cienījamā Ināra Ostrovska, kura tolaik atradās Jaunā Laika frakcijā. Gulbja kungs, cits nākamo Jauno Demokrātu līderis, tolaik atradās to ministru vidū, kuri izstrādāja likumprojektu. PRET balsoja tikai 24 deputāti – visi kā viens no TSP un PCTVL frakcijām.

           

Saeima pagarināja karaspēka mandātu arī 2003. gada 4. decembrī. PRET balsoja 19 klātesošie deputāti no LSP, TSP un PCTVL, kā arī deputāti Indulis Emsis un Staņislavs Šķesters no ZZS.

           

Nākamā mandāta pagarināšana notika pagājušā gada 9. septembrī. Iesniedza likumprojektu Ministru prezidents Indulis Emsis, kas nu bija zaudējis savu iepriekšējo miermīlību. Viņa kolēģis Staņislavs Šķesters šoreiz arī bija PAR. Tāpat PAR balsoja arī abi nākamie Jaunie Demokrāti: Māris Gulbis, kurš tolaik jau bija zaudējis ministra amatu, un viņa nākamā biedre Ināra Ostrovska. PRET balsoja vienīgi PCTVL, LSP un TSP deputāti.

           

Šā gada 19. maijā ZZS pārstāvji draudzīgi balsoja PAR. PRET mandāta pagarināšanu kā allaž bija tie paši bijušie un esošie PCTVL deputāti, un, acīmredzami, uz neilgu laiku viņu kompānijai piebiedrojās Māris Gulbis un Ināra Ostrovska.

 

            Tādēļ, cienījamie vēlētāji, neļaujiet sevi maldināt ar ZZS deputātu un Jauno Demokrātu pretkara pozīciju. Vienkārši viņi, kā vēja rādītājs pagriezās, kad sāka pūst priekšvēlēšanu kampaņas vējiņš. Bet vēlāk, sastādot valdību, viņi tikpat uzticīgi apkalpos tēvoča Sema intereses naftas ieguves sfērā. Arī tagad viņi tik drošsirdīgi demonstrē plurālismu vienīgi tādēļ, ka jau iepriekš saskaitīja, ka viņu balsu nepietiks, lai izgāztu valdības likumprojektu.

           

Tātad pret karu Irākā godīgi un konsekventi uzstājās, uzstājas un uzstāsies tikai trīs frakcijas: TSP – patlaban Saskaņas Centrs, LSP – sociālisti un mēs – PCTVL. Tiesa gan, uzstājas visai atšķirīgi.

 

             

            Plaši izreklamētā Jauno Demokrātu pretkara akcija nesen pulcināja Doma laukumā 25 dalībniekus!

           

Toties PCTVL 2003. gada februārī rīkoja vienīgo relatīvi masveida akciju pret karu Irākā, kas glāba dzimtās valsts godu. Gājienā no vietējās okupācijas administrācijas ēkas – ASV vēstniecības līdz viņu Kanādas sabiedrotās – Prezidentes pils, šajā gājienā piedalījās 400 cilvēku. Bet tanī pat dienā Tautas Saskaņas partija savā kongresā apsprieda jautājumu par izstāšanos no sevi it kā izsmēlušās apvienības PCTVL, tādejādi mums un citiem pretkara kustības dalībniekiem tika iedurts nodevīgais duncis mugurā. Tā, lūk, viņi arī dzīvo – no kongresa uz kongresu – piesaistot sev vēlētāju uzmanību vienīgi ar nosaukumu un vadošo personāliju maiņu.

 

             Tajā pretkara demonstrācijā, kuru organizēja PCTVL, piedalījās arī latviešu jaunatnes pārstāvji. Katram jaunietim, kas atklāti pievienojās pretkara akcijai, piemīt daudz vairāk valstiskās domāšanas un atbildības par dzimtās valsts likteni, nekā tiem desmitiem Saeimas deputātiem, kuri balso par ASV interesēm.

           

Policisti un skolotāji rīko piketus. Notiek arodbiedrību mītiņš Doma laukumā. Beidzot arī valsts latviešu kopiena sāk izprast, ka par savām tiesībām ir jācīnās. Un šo latviešu tautas Atmodu neapstādinās nekādi piketu un gājienu aizliegumi, kurus kā pankūkas cep Saeimas prettautiskais vairākums.   

 

 

 

 

 

        

Komentāri


Осталось символов:  4124124