Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


04.11.2005   Ministra M.Kučinska skaidrojums par apkures problēmām Sedā



 



 

 

Latvijas Republikas Saeimas deputātam J.Sokolovskim

Atbildes uz deputātu jautājumiem

Saskaņā ar likuma ,,Saeimas kārtības rullis" 121 .panta otro daļu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) sniedz šādas atbildes uz LR Saeimas deputātu J.Sokolovska, J.PIinera, N.Kabanova, A.Aleksejeva un A.Tolmačova jautājumiem (deputātu jautājumu reģistra Nr.76) «Par situāciju ar apkuri Sedas pilsētā":

1. RAPLM pārstāvji š.g. janvāri un jūlija ieradās Seda, lai iepazītos ar situāciju uz vietas, bet 21.09.2005. siltumapgādes pakalpojumu jautājumi ar Sedas pilsētas pašvaldības un Valkas rajona pašvaldības pārstāvjiem tika apspriesti pie reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra.

Apspriedes dalībnieki atzina, ka Sedas pilsētas domei (turpmāk - Dome) jāpanāk, lai tiktu pildīti 10.08.2005. noslēgtā ar A/S ,,SES BALTIA" Sadarbības līguma ,,Par siltumenerģijas, ūdens un kanalizācijas pakalpojumu piegādi" (turpmāk - Līgums) nosacījumi, kurus akciju sabiedrība nepilda, un lai pēc iespējas ātrāk tiktu uzsākta jaunā apkures sezona. Ja A/S ,,SES BALTIA" turpmāk nebūs spējīga sniegt Līgumā paredzētos siltumenerģijas, ūdens un kanalizācijas pakalpojumus, apspriedes dalībnieki uzskata, ka Domei jāmeklē alternatīvi varianti šo pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai tālākā perspektīvā. Viens no tādiem varētu būt - pašvaldības kapitālsabiedrības izveidošana.

RAPLM 04.02.2005. vērsās LR Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai Sedas pilsētas pašvaldības darbībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas ir pamats krimināllietas ierosināšanai un attiecīgo amatpersonu saukšanai pie kriminālatbildības, un vai šajā gadījumā prokuratūrai pašvaldības vārdā nav nepieciešams celt īpašuma prasību, lai atgūtu atsavināto pašvaldības

mantu. Atbildes tika saņemtas no KNAB un Valkas rajona prokuratūras. KNAB, izvērtējot RAPLM iesniegumā minētos faktus, nolēma atteikt ierosināt krimināllietu, jo nav noziedzīga nodarījuma sastāva, bet Valkas rajona prokuratūra, veicot pārbaudi, nekonstatēja Domes darbībā pārkāpumus, atsavinot pašvaldības mantu, un līdz ar to nebija pamata celt īpašuma prasību pašvaldības interesēs.

RAPLM seko apkures situācijas attīstībai Sedā, regulāri saņem informāciju par darbiem, kas tiek veikti, lai pilsētai piegādātu siltumenerģiju. Faktiski šos darbus organizē un koordinē pašvaldības speciālisti. Ņemot vērā atlikušos veicamo darbu apjomus, Domes priekšsēdētāja L.Soldatenkova prognozē, ka siltumenerģijas piegādi pilsētai varētu uzsākt šīs nedēļas beigās (orientējoši - 5.,6. novembrī), ja, pārbaudot siltuma tīklu izturību, neradīsies avārijas situācijas.

2. Siltumapgādes problēmas Sedā izveidojās ilglaicīgā periodā. Sedas Tautas deputātu padomes (TDP) 17.sasaukuma 18.sesija 19.02.1993. pieņēma lēmumu pārņemt pašvaldības īpašumā Valsts Sedas kūdras fabrikas dzīvokļu un komunālo, saimniecību. Lai apsaimniekotu un uzturētu pārņemto īpašumu, TDP 17.sasaukuma 20.sesija 06.08.1993. pieņēma lēmumu izveidot pašvaldības uzņēmumu ,,Pamus" (P/U), kura viens no galvenajiem uzdevumiem bija sniegt iedzīvotājiem un juridiskajām personām kvalitatīvus un savlaicīgus komunālos un citus pakalpojumus.

Ar Vidzemes apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijas spriedumu P/U no

30.11.1998.                       bija atzīts par maksātnespējīgu uzņēmumu.  Kreditoru sapulcē

23.07.1999.                       tika pieņemts lēmums par maksātnespējīgā P/U bankrota procedūras
uzsākšanu un uzņēmuma mantas pārdošanu izsolē. Piedaloties 22.01.2001.
organizētajā   P/U   īpašuma   izsolē,   A/S   ,,SES   BALTIA"   (A/S)   ieguva
bankrotējušā P/U nekustamo un kustamo mantu.

03.01.2005. Dome noslēdza līgumu ar A/S par komunālo pakalpojumu sniegšanu, tsk., siltumenerģijas piegādi pilsētai. Ņemot vērā, ka A/S bija radušās finansiālās problēmas, Dome 10.08.2005. noslēdza jau pieminēto Sadarbības līgumu ,,Par siltumenerģijas, ūdens un kanalizācijas pakalpojumu piegādi" (turpmāk - Līgums). Tā kā Līguma nosacījumus A/S nepilda, Sedas pilsētā nav savlaicīgi uzsākta apkures sezona, un Dome faktiski ir kļuvusi par šādas situācijas ķīlnieku.

Likumā ,,Par pašvaldībām" ir noteikts, ka viena no pašvaldību galvenajām autonomām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tsk., siltumapgādi Pašvaldībām ir izvēles iespējas, kādā veidā nodrošināt šīs funkcijas izpildi - vai pašām dibināt savas kapitālsabiedrības, kas nodrošinātu komunālo pakalpojumu sniegšanu, vai iesaistīt šajās jomās privātās kapitālsabiedrības.

Iesaistot privātas kapitālsabiedrības pašvaldību funkciju izpildē, svarīgi ir izvērtēt konkrētās privātās kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli, darbības apjomus, saistības, materiālo un citu resursu iespējas. Konkrētajā Sedas pilsētas

gadījumā pašvaldības izvēle diemžēl ir bijusi neveiksmīga, un tā ir atbildīga par izveidojušos kritisko situāciju, bet par šo neveiksmi Domes deputāti ir politiski atbildīgi savu vēlētāju priekšā.

Ņemot vērā likuma ,,Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosacījumus, Dome 11.02.1999. nosūtīja Finanšu ministrijai (FM) pieteikumu par finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu.

Sī procesa norisi uzrauga finanšu ministra iecelts pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugs, kurs kontrolē pašvaldības izdevumus un regulāri informē FM par stabilizācijas projekta izpildes gaitu.

3. Saskaņā ar likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 2.panta trešās daļas 3.punktu pašvaldības, izpildot vienu no likumā noteiktajām pastāvīgajām funkcijām — komunālo pakalpojumu organizēšanu iedzīvotajiem, savā administratīvajā teritorijā regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību tādā nozarē (turpmāk — pašvaldību regulējamā nozare) kā siltumapgāde, kur ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija. Iepriekšminētā likuma 5.pants nosaka, ka sabiedriskos pakalpojumus regulē saskaņā ar šo likumu izveidota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde, kas darbojas neatkarīgi un patstāvīgi, izpildot šajā likumā noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem.

Likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 8.pantā noteikts, ka pašvaldību regulējamās nozarēs sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar šo likumu un likumu "Par pašvaldībām" regulē attiecīgās pašvaldības izveidota iestāde — regulators. Pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgu pašvaldību regulatoru, kas darbojas uz attiecīgo pašvaldību apstiprināta nolikuma pamata. Pašvaldība ar savu lēmumu nosaka regulatora sastāvu un izpildinstitūcijas struktūru. Pašvaldība ar savu lēmumu uz četriem gadiem ieceļ amatā regulatora priekšsēdētāju un vismaz divus locekļus. Amata pretendentus pašvaldība izraugās konkursa kārtībā. Vairāku pašvaldību kopīgi izveidota regulatora locekli var iecelt vai nu katra pašvaldība, vai arī kopīgo regulatoru izveidojušo pašvaldību pārstāvju sapulce. Pašvaldības regulatora priekšsēdētājs un locekļi sava pilnvaru termiņā ir neatceļami. Pašvaldība ar savu lēmumu regulatora priekšsēdētāju vai locekli atceļ no amata pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām vienīgi likumā noteiktos gadījumos. Pašvaldību regulējamās nozarēs regulators savas kompetences ietvaros uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā šajās nozarēs tiktu ievērots šis likums, ka arī attiecīgo pašvaldību regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti. Uz regulatora darbību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā pašvaldību regulējamās nozarēs ir attiecināmi visi šā likuma noteikumi, kas reglamentē regulatora darbību, uzdevumus, tiesības, pienākumus un kompetenci, izņemot sabiedrisko pakalpojumu tarifu (cenu) (turpmāk — tarifi) aprēķināšanas metodikas noteikšanu. Pašvaldību regulējamās nozarēs

tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets (projektu izstrādā par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija) pēc saskaņošanas ar pašvaldībām likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā, bet tarifus nosaka pašvaldības regulators šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 2.pantu Valsts kontrole, veicot finanšu un lietderības revīzijas, ka arī pārbaudot darījumu un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un plānotajiem rezultātiem, kontrolē rīcību ar valsts un pašvaldību mantu vai tās daļu. Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību mantu ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.

4. RAPLM neplāno izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos par siltumapgādes jautājumiem, jo normatīvajos aktos tie ir reglamentēti un problēmas praksē ir saistītas ar to piemērošanu.

Papildus norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumiem nr.238 ,,Ekonomikas ministrijas nolikums" Ekonomikas ministrija, izstrādā un īsteno enerģētikas politiku. Siltumapgāde ir viena no šīs politikas jomām.

 

Ar cieņu,

ministrs                                    M.Kučinskis

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124