Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


04.11.2005   Deputātu jautājums ministram M.Kučinskim un atbilde

Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministram

Mārim KUČINSKIM



Lāčplēša ielā 27

Rīga, LV-1011

 

DEPUTĀTU JAUTĀJUMS



 

2005.gada 26.oktobrī                                  Rīgā

 

Par to īrnieku interešu aizstāvību,

kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā

vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā

 



2004.gada decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. No 2005.gada 1.janvāra dzīvojamo telpu īres maksas “griesti” tika paaugstināti līdz 0,60 Ls par kvadrātmetru. Valsts Mājokļu aģentūras pētījumi (LETA, 2005.08.07.) liecina, ka 43% denacionalizēto namu iemītniekiem ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 150 latus. 59% iemītnieku īres maksa līdz tās paaugstinājumam pārsniedza 30% no viņu ienākumiem. 62% aptaujāto iemītnieku nav finansiālās iespējas nomainīt dzīvesvietu.



              

Pieņemot grozījumus minētajos likumos, Saeima vienlaikus uzlika Ministru kabinetam pienākumu pēc iespējas īsākā laikā pieņemt normatīvos aktus, kuru mērķis būtu kaut vai daļēji atvieglot denacionalizēto māju īrnieku stāvokli. Proti:

1. Līdz 2005.gada 1.jūlijam pieņemt noteikumus par kārtību, kādā pašvaldības iegūst lietojumā neizīrētās dzīvojamās telpas. Noteikumi tika pieņemti 30.augustā (ar divu mēnešu nokavējumu);

2. Līdz 2005.gada 1.jūlijam pieņemt noteikumus par kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā. Noteikumi tika pieņemti 9.augustā (ar piecu nedēļu nokavējumu);

3. Līdz 2005.gada 1.aprīlim pieņemt noteikumus par kārtību, kādā sniedz galvojumu aizdevumam dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Noteikumi tika pieņemti 16.augustā (ar pusotra mēneša nokavējumu);

4. Līdz 2005.gada 1.martam izstrādāt un līdz 2005.gada 1.jūlijam ieviest valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem – programmas izstrādāšana vēl pat nav uzsākta.

 

Likumā paredzēto noteikumu pieņemšanas novilcināšanas rezultātā tiek izjaukta likumā paredzētā iespēja vienlaicīgi ar dzīvokļu īres “griestu” paaugstināšanu sniegt palīdzību denacionalizēto namu iemītniekiem.

 

Pēc atteikšanās pildīt likumā noteikto uzdevumu izstrādāt un ieviest atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem:

- tiek traucēta valdības un pašvaldību darbības koordinācija (pašvaldības nepieņem saistošos teikumus par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksāšanu);

- palīdzības veidi nepamatoti tiek aprobežoti tikai ar valsts garantēto aizdevumu un naudas izmaksu par atbrīvoto mājokli (nav paredzēta, piemēram, dzīvokļu celtniecības aktivizācija);

- izstrādājot 2006.gada budžeta projektu, nav objektīvi izvērtēts nepieciešamo līdzekļu apjoms (noteikumu pamatojumā minētās summas - 1 milj. latu aizdevumu garantēšanai un 2 milj. latu kompensāciju izmaksai - ir acīmredzami nepietiekamas, lai atrisinātu dažu desmitu tūkstošu ģimeņu problēmas).

 

Ņemot vērā minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

 

1. Kas ir atbildīgs par Saeimas pieņemto likumu nepildīšanu? Vai tiek plānots saukt pie atbildības konkrētas amatpersonas?

 

2. Kādā veidā plānots kompensēt zaudējumus tām personām, kuras tika izliktas no dzīvojamās telpas laika periodā no likumā minētā termiņa līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim?

 

3. Cik ilgi izpildvara ignorēs Saeimas uzdevumu izstrādāt un ieviest atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem?

 

Ar cieņu,

 

8.Saeimas deputāti

 

 Atbilde

 



 

 

 

Politisko organizāciju apvienības ,Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"

frakcijai

Jēkaba ielā 11,

Rīgā, LV-1811

Par informācijas sniegšanu

Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk - RAPLM), ir izskatījusi Jūsu 2005.gada 26.oktobra vēstuli un atbilstoši savai kompetencei sniedz sekojošu informāciju:

1.Saskaņā ar likuma ,,Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā" RAPLM sagatavoja Ministru kabineta noteikumu projektu ,,Kārtība kādā pašvaldības slēdz līgumus par dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas nomu", kas 2005.gada 12.maijā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu izpildes gaitā RAPLM konstatēja, ka nav izpildāms līkuma, “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 19.!panta deleģējums, jo likums nosaka, ka pašvaldībai, piemērojot Civillikuma noteikumus, ir tiesības vienoties ar dzīvojamo māju īpašniekiem vai valdītājiem (arī ar valsts kapitālsabiedrībām) par tiem piederošu vai to valdījumā esošu neizīrētu dzīvojamo māju vai atsevišķu neizīrētu dzīvojamo telpu nodošanu pašvaldības lietojumā. Saskaņā ar Civillikumu, telpas iegūst lietojumā, nodibinot personālservitūtu - lietojuma tiesību. Atbilstoši Civillikuma 1229.pantu, dzīvokļa tiesības, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs. Tādējādi praksē dzīvokļa tiesību nodošana pašvaldībām nav iespējama, jo dzīvokļa (nama) īpašnieks nenodos mūžīgā lietošanā pašvaldībām savu īpašumu. Līdz ar to, lai pašvaldības realizētu savas tiesības, tām būtu jāslēdz cits darījums - nomas līgums. Pēc noteikumu projekta saskaņošanas, tas 2005.gada 7 .jūlijā iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā un tika akceptēts Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta sēdē (Nr.49 21.§).

2.Savukārt lai sāktu izmaksāt dzīvojamas telpas atbrīvošanas pabalstus, atbilstoši likumā ,,Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā" noteiktajam, ir nepieciešami divi nosacījumi:

-    Ministru kabineta noteikumi «Kārtība kādā valsts piedalās dzīvojamās
telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā";

-    Pašvaldības sasitošie noteikumi, jo tieši šajos saistošajos noteikumos ir
paredzēts kopējais izmaksājamā atbrīvošanas pabalsta apmērs.

Ministrija ir apkopojusi informāciju no atsevišķām pašvaldībām, kurās atrodas denacionalizētie īpašumi, par attiecīgo saistošo noteikumi izstrādes gaitu un norāda, ka līdz 27.10.2005. šādi saistošie noteikumi nevienā no pašvaldībām nebija pieņemti. Tādejādi Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.594 ,,Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā" būs realizējami konkrētās pašvaldībās tikai pēc saistošo noteikumu pieņemšanas attiecīgajā teritorijā.

3.Informējam, ka lai izpildītu likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri" Pārejas noteikumu 14.punktā doto uzdevumu daļā par valsts atbalsta programmas izstrādi, RAPLM sagatavoja un 2005.gada 20.aprīlī iesniedza izskatīšanai Ministru kabineta komitejā grozījumus Mājokļu attīstības kreditēšanas programmā (II posms), kā arī tiesību aktu projektus, kas nepieciešami šīs programmas realizācijai, t.sk. Ministru kabineta noteikumu projektu ,,Kārtība, kādā sniedz palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, izsniedzot attiecīgu galvojumu". Aktualizētā Mājokļu attīstības kreditēšanas programma (II posms) un ar to saistītie tiesību akti tika akceptēti Ministru kabinetā 2005.gada 16.augustā (Nr.46 34.§ - 39.§).Tādējādi noteiktais atbalsta mehānisms ir izstrādāts un pēc valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka", kas ir galvojumu izsniedzējs, pamatkapitāla palielināšanas un sadarbības līgumu noslēgšanas ar kredītiestādēm, denacionalizēto namu īrnieki varēs pretendēt uz mājokļa galvojumu hipotekārajiem kredītiem. Palīdzība dzīvojamas telpas iestādei vai būvniecībai ir arī viens no palīdzības veidiem likuma ,,Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta izpratnē.



 











 



 











Ar cieņu

Ministrs                            M.Kučinskis



 

 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124