Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


03.11.2005   PCTVL frakcijas deputātu runas, apspriežot likumprojektu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”

 

 

A.Tolmačovs:

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

 

 

No pirmā acu uzmetiena nevainīgs priekšlikums, kas tika nobalsots pirmajā lasījumā. Agrāk jēdziens “pikets” likumā tika definēts skaidri un nepārprotami: “pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem pauž kādas idejas un viedokļus”.

Mēs steidzamā kārtā, pat neizlasot dokumentus, kurus mums izdalīja 13.oktobra plenārsēdes laikā, papildinājām piketa jēdzienu ar vārdkopu “vai citiem atribūtiem”. Ko tas nozīmē praksē? Tas nozīmē to, ka viss, kas stāv, ir pikets!

Piemēram, stāv uz ielas cilvēks, kuram uz t-krekla ir uzraksts “Pepsikola”. Šis gadījums pilnībā atbilst jēdziena “pikets” definējumam. Tāpat var izdarīt secinājumu, ka šis cilvēks propagandē amerikānisko dzīves stilu un pasaules globalizāciju. Tāpēc, gadījumā, ja mēs pieņemsim likumu šādā redakcijā, municipālajiem policistam būs ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārbaudīt vai šim atsevišķi stāvošajam cilvēkam ir atbilstoša pašvaldības atļauja stāvēt publiskā vietā šajā t-kreklā.

 

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

 

Es neko nepārspīlēju un nekam nemazinu nozīmi. Tieši par to, mēs esam nobalsojuši pirmajā lasījumā. Tas ir mēs esam devuši tiesības policijai aizturēt jebkuru stāvošu cilvēku. Tas ir absurds un frakcija PCTVL piedāvā šo absurdu no likuma svītrot.

Gribu jūs brīdināt, ka ja 13. oktobrī jūs nobalsojāt par šo Saeimu apkaunojošo lēmumu tikai tāpēc, ka nebijāt spējīgi izlasīt dokumentus, tad tagad jūs balsojat apzināti.

Aicinu rīkoties saskaņā ar veselo saprātu un atbalstīt PCTVL priekšlikumu par iepriekšējās likuma redakcijas atjaunošanu.

 

V.Buzajevs:

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!

 

 

Vai Latvijā atradīsies daudz tādu cilvēku, kas vēlas to atgriezt padomju okupācijas režīmā? Katrs šo Latvijas tautas ienaidnieku skaitu novērtēs pa savam. Frakcija Tēvzemei un brīvībai, piemēram, uzskata, ka šādu cilvēku ir vairāki desmiti tūkstošu.

Frakcija PCTVL savukārt uzskata, ka šādu cilvēku nav daudz un visi viņi neveiksmīgas apstākļu sakritības rezultātā strādā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Šādam secinājumam ir tieši, ar dokumentiem apstiprināti pierādījumi.

Lūk, kā likumā tika definēts “piketa” jēdziens pēdējo vienpadsmit gadu laikā: “pikets ir pasākums, kura laika viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem pauž kādas idejas un viedokļus”. Aizdomājaties kolēģi: “ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem”. Skaidri un konkrēti.

Mūsu brašie karavīri piedāvāja šo jēdzienu paplašināt līdz bezgalībai un atzīt par piketu visu, kas neskan un nekustās: “ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem vai citiem atribūtiem”. Taču viņi nav pirmie, kas to ir izdomājuši.

Lūk, kā šis formulējums skanēja vēlīnajos okupācijas laikos, kad piketēt jau drīkstēja, bet vēl nebija vēlams to darīt: “ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem vai citiem uzskates līdzekļiem”.

Atzīsim taču, ka komunisti tomēr bija liberālāki par demokrātiem no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Tāpēc, ka vārdu savienojums: “vai citiem uzskates līdzekļiem” skan daudz konkrētāk un atstāj daudz mazāk vietas patvaļai, nekā vārdu slaikums “vai citiem atribūtiem”.

Piemēram, godīgo komisijas priekšsēdētāja Dalbiņa kunga karavīra seju mierīgi var pieskaitīt pie tiem pašiem “citiem atribūtiem”, kas pauž viedokli, ka jebkuru sapulču brīvību nepieciešams aizliegt. Lai priekšsēdētājas kundze mani nepārtrauktu, sniegšu citu piemēru, ne mazāk godīgā deputāta Buzajeva seja pauž pilnīgi pretēju viedokli – sapulču brīvību nepieciešams saglabāt vismaz tajā līmenī, kāda tā bija komunistu laikos.

Gadījumā, ja likums tiks pieņemts šādā redakcijā, rodas tiesības prasīt man pašvaldības izziņu jau tad, kad es kaut vai uz sekundi būšu apstājies uz ielas un nepielaist mani Saeimai tuvāk par 50 metriem. Daudzu, jo daudzu kolēģu deputātu sapnis.

Godātie kolēģi! Tie, kuriem redze ir labāka paskatieties uz mana uzvalka atloku. Pie tā ir piesprausta nozīmīte pārsvītrota apļa formā un uz tās ir uzrakstīts: “Nabadzībai nē!”. Lūk tas arī ir viens no “citiem atribūtiem”, kuri likuma pieņemšanas gadījumā tādā veidā tiks aizliegti.

Es esmu pārliecināts, ka apspriežamais likumprojekts ir vērsts nevis pret mistiskajiem Latviešu tautas ienaidniekiem, bet lai cīnītos ar latviešu tautu, kas protestē pret nabadzību un pret Saeimā sēdošajiem zagļiem.

Jebkurā gadījumā, nekas nevar aizliegt pielietot šo likumu lai cīnītos pret arodbiedrībām, pret ielās izgājušajiem bezpajumtniekiem, latviešu skolotājiem un policistiem.

Kolēģi deputāti, cik zemu gan jūs esat krituši.

 

 

V.Buzajevs:

 

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!

 

 

Es esmu spiests uzstāties par diviem pilnīgi pretējiem priekšlikumiem vienā un tajā pašā likuma pantā.

Pirmais ir frakcijas PCTVL priekšlikums: “saukļi un rīkojumi piketa dalībniekiem nav uzskatāmi par runām”. Otrais, faktiski ir Tautas partijas priekšlikums, kas atbildīgās komisijas redakcijā skan tā: “piketa gaitā netiek teiktas runas, kā arī mutiski izteikti atsevišķi saukļi, lozungi vai uzrunas”.

Mūsu priekšlikums ir skaidrs un pamatots. Ja es reizē ar hokeja faniem saucu: Latvija! Latvija! Latvija!, tad nez vai šādus izsaucienus var uzskatīt par runām. Žēl, ka šī vienkāršā mūsu komandas līdzjutēju sajūsmas izpausme ir izraisījusi sapratni PCTVL, taču nav saprotama ne Tautas partijas deputātiem, ne atbildīgajai komisijai.

Lūk, cits piemērs. Piketa vadītājs skatās uz pulksteni un komandē, ka pasākums ir beidzies, plakāti ir jānovāc un jāizklīst. PCTVL uzskata, ka šī, pasākuma organizācijai likuma ietvaros, nepieciešamā komanda ir pieļaujama un visādi atbalstāma. Savukārt Tautas partijas frakcija un atbildīgā komisija uzskata, ka piketa vadītāju par to ir jāsoda.

Lūk, ko šajā skarā domā Valsts cilvēktiesību birojs, citēju: “deputāta Pietkeviča priekšlikums par pirmā panta ceturto daļu paredz, ka piketa laikā nedrīkst izteikt mutiskus saukļus, lozungus, uzrunas vai citādus mutiskus izteikumus.  Valsts cilvēktiesību birojs vēlas vērst Jūsu uzmanību uz to, ka tādējādi nepamatoti tiek sašaurināta piketa izpratne, jo piketos ļoti bieži tiek skandēti saukļi vai lozungi. Valsts cilvēktiesību birojs iesaka neatbalstīt šo priekšlikumu”.

No sevis papildināšu, ka Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvji netika uzaicināti uz atbildīgās komisijas sēdi un šī vēstule nonāca komisijā jau pēc tam, kad par priekšlikumu tika nobalsots. Toties uz komisijas sēdē konsultantu statusā piedalījās liels skaists policijas darbinieku. Es domāju, ka jūs neizbrīnīs tas fakts, ka viņi bija abām rokām “par”.

Godātie kolēģi no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijas. Tieši pirms gada mēs bijām ar jums Īrijas parlamentā un varējām vērot pie tā ieejas durvīm studentu piketu. Jaunie cilvēki uzvedās pavisam savādāk nekā kautrīgie Latvijas piketētāji. Viņi kliedza tā, ka parlamentā trīcēja logu stikli, savukārt policija mierīgi vēroja lai studentiem neviens nedara pāri.

Tāpēc, godātie kolēģi, ja jūs gribat kļūt par apsmieklu visai pasaulei, noteikti atbalstiet Pietkeviča kunga un atbildīgās komisijas priekšlikumus.

Savukārt ja jūs sevi uzskatāt par civilizētiem cilvēkiem, tad nobalsojiet par PCTVL priekšlikumu un noraidiet policistu likumdevēju mēģinājumus aizbāzt cilvēkiem muti.

Es saprotu, ka šie likumdēvēji baidās sadzirdēt pie Saeimas izsaucienus skaidrā latviešu valodā: zagļi!, korumpanti!, atdodiet mūsu dzīvokļus!, atdodiet mūsu pensijas!, dzīvojiet ar mūsu algām! Izsaucienus, kurus tie ir pilnībā pelnījuši.

Citas nozīmes es, kungi, jūsu policejiskajā jaunradē neredzu.

 

 

A.Aļeksejevs:

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

 

Atļausiet man izklāstīt ārlietu un tieslietu ministrijas viedokļus par septīto, astoto un devīto priekšlikumiem, kas skar likuma ceturtā panta piektā punkta redakciju. 

Tieslietu ministrija: attiecība uz priekšlikumu papildināt likuma ceturtā panta piektā punktu, nosakot, ka par pasākuma organizatoru nevar būt persona, kas administratīvā kārtā sodīta par sīko huligānismu, vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām, vai arī par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu, norādām, ka šādā papildinājuma iekļūšana nav pieļaujama. Apšaubāms ar minēto priekšlikumu sasniedzamais leģitīmais mērķis. Viedoklis praktiski pilnīgi atbilst  septītajām PCTVL frakcijas priekšlikumam.



Ārlietu ministrija arī uzskata, citēju: ka gan spēkā esošā redakcijā, gan pirmajā lasījumā pieņemtajos grozījumos ietvertais pamattiesību ierobežojums rada pamatotas aizdomas par tā atbilstību sasniedzamajam mērķim. Tālāk seko divu lappusi traktāts un secinājums: samazināt minētā ierobežojuma darbības termiņu divreiz – līdz sešiem mēnešiem.

Katram, kas izlasīja tekstu, ir skaidrs, ka, piešķirot likumprojektam steidzamību un atdodot to Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai, mēs pieļaujam rupju kļūdu.

Daļēji mēs vel vāram to uzlabot, balsojot par PCTVL septīto, astoto un devīto priekšlikumiem, kurus daļēji atbalstīja gan Tieslietu, gan ārlietu ministrija, bet pilnīgi noraidīja ļoti kvalificēta un objektīva Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija.

 

 

V.Buzajevs:

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!

 

 

Frakcija PCTVL piedāvā svītrot no likumprojekta grozījumus likuma 4. pantā, par kuriem tika nobalsots pirmajā lasījumā. Par pamatu tam ir tas fakts, ka deputāti balsoja par projektu pirmajā lasījumā pat bez iespējas izlasīt dokumentus, kas tika viņiem izdalīti pirms paša balsojuma 13.oktobrī.

Grozījumi tajā skaitā paredz, piemērot vienādi stingras prasības personām, kas spēlē pilnīgi atšķirīgu lomu pasākuma organizācijā. Prasības ir izvirzītas ne tikai organizatoram, kā tas 11 gadus bija patreiz spēkā esošajā likuma redakcijā, bet tāpat arī pasākuma vadītājam, pasākuma vadītāja palīgam un pat kārtības uzturētājam.

Neskatoties uz to, ka mums piedēvē nevaldāmu ekstrēmismu, mēs gandrīz pilnībā piekrītam atbildīgās komisijas viedoklim attiecībā uz pasākuma vadītāju un pasākuma vadītāja palīgu, taču uzskatām, ka nav nepieciešams piemērot papildus prasības pret kārtības uzturētāju. Šis mūsu viedoklis visskaidrāk izpaužas priekšlikumā Nr.8, kuru es aicinu atbalstīt.

Godātie kolēģi! Kārtības uzturētājs taču ir vienkāršs tehnisks darbinieks. Uz ko aicina, piemēram, Tautas partijas pārstāvis Pietkeviča kungs, divdesmit sešu no sešdesmit sešiem grozījumu autors, respektīvi, liels speciālists mītiņu un demonstrāciju organizēšanā. Savā 29. priekšlikumā viņš pieprasa lai ar kārtības uzturētāju jau iepriekš tiktu noslēgti līgumi, kas paredz viņu darba apmaksu.

Vēl vairāk, spēkā esošā likuma redakcija, konkrēti, 14. panta 7. daļa paredz kārtības uzturēšanai pieaicināt licencētu apsardzes firmu un šajā gadījumā par kārtības uzturētājiem vispār nav jānorāda pieteikumā. Kādā veidā organizators var pārbaudīt vai apsardzes firmas darbinieki atbilst paaugstinātajām prasībām, kas ir izvirzītas kārtības uzturētājam?

 Saskaņā ar likuma 14. panta 6.daļu organizators ir tiesīgs pēc pieteikuma iesniegšanas nomainīt atsevišķus kārtības uzturētājus vai palielināt to skaitu. Kādā veidā, šajā gadījumā pašvaldība varēs kontrolēt vai konkrētais kārtības uzturētājs atbilst prasībai nebūt agrāk administratīvi sodītam, ja likums pat neprasa paziņot pašvaldībai kārtības uzturētāju vārdus?

 Kolēģi! Balsojot pirmajā lasījumā noteikti ir notikusi tehniska kļūda. Lūdzam to labot un atbalstīt PCTVL priekšlikumus Nr.7 un Nr.8.

 

 

 

V.Buzajevs:

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

 

Atļausiet man izklāstīt ārlietu ministrijas viedokļus par vienpadsmito deputāta Pietkeviča un analoģisko divpadsmito deputāta Jurķa, priekšlikumiem , kas skar likuma astoto pantu un vispār nebija apspriesti likumprojekta pirmā lasījumā. Abus priekšlikumus atbalstīja atbildīga komisija.

Citēju: tiek piedāvātas papildināt astotā panta tekstu aiz vārda “transporta” ar vārdiem “un gājēju”. ārlietu ministrija norāda, ka ir apšaubāms minēto grozījumu priekšlikumu likumiskais mērķis un samērīgums, ņemot vērā, ka pantā ietvertie nosacījumi varētu kļūt par pamatu pasākuma nesaskaņošanai, kā arī to, ka piedāvāta redakcija rada pietiekamu pamatu likuma patvaļīgai interpretācijai, lūdzam izvērtēt iespēju neatbalstīt piedāvātos grozījumus.

Aicinu ari Saeimu pievienoties Ārlietu ministrijas viedoklim un noraidīt vienpadsmito un divpadsmito priekšlikumus.

 

Ārlietu ministrijas viedoklis par divdesmit pirmo Pietkeviča kunga priekšlikumu: Ārlietu ministrija vēlas norādīt, ka ir apšaubāms priekšlikums papildināt devīto pantu ar atļauju pašvaldībām izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās. Turklāt, likums paredz pietiekami detalizētu jautājuma regulējumu. 

Aicinu ari Saeimu pievienoties Ārlietu ministrijas viedoklim un noraidīt divdesmit pirmo priekšlikumu.

 

V.Buzajevs:

 

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

 

PCTVL frakcijas divdesmit trešais priekšlikums – izslēgt likuma vienpadsmitā panta piekto punktu guva pilno Ārlietu ministrijas atbalstu.

Mēs piedāvājam izslēgt no likuma rindkopu, kas skan sekojoši: pasākumu laikā ir aizliegts izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku, arī stilizētā veidā.

Ārlietu ministrijas viedoklis ir sekojošs. Valsts simbolikas, ieskaitot PSRS un nacistiskās Vācijas izmantošana pati par sevi nerada sabiedrības drošības, kārtības, veselības, tikumības un citu cilvēku tiesības apdraudējumu.  pasaulē ir zināmi daudzi piemēri, kad demonstranti izmanto citu valstu simboliku, lai paustu savus uzskatus. Piemēram, antiglobālistu demonstrācijas pret karu Irāka, kad demonstranti izmantoja stilizētā veidā komunistu un nacistu simbolika un ASV karogu, lai paustu savu protestu pret karu un ASV oficiālo politiku. Kā zināms, vārda brīvība aizsargā ne tikai informācijas saturu, bet arī veidu, kādā tā tiek pasniegta (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1997.gada 1.jūnija spriedums lietā “Obersčlik pret Austriju”).

Tāpat, vārda brīvība attiecināma ne tikai uz “informāciju” vai “idejām”, kas tiek uztverti labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē, vai uztrauc valsti vai kādu sabiedrības daļu (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1976.gada 7.decembra spriedums lietā “Handusaid pret Lielbritāniju”).

 

Godātie kolēģi!

Jūs domājiet, ka visvairāk savējo nogalina zem PSRS karogā? Jūs domājiet, ka visvairāk svešo nogalina zem Nacistiskas Vācijas karogā?

Nieki. Visvainīgākais  ir Francijas republikas karogs. Jo procentuāli Francijas revolūcijas un Napoleona karu upuri ir ārpus konkurences. Un šis karogs šodien brīvi plīvo Rīgā, Brīvības un Raiņa bulvāru stūrī.

 

Cienījami Saeimas deputāti! Pametīsim ārā savu provinciālismu un atbalstīsim Ārlietu ministrijas un PCTVL frakcijas priekšlikumu.

 

V.Buzajevs:

 

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

 

Ārlietu ministrijas viedoklis par likuma divpadsmito pantu, vai nu par cienījamo deputātu Pietkeviča un Jurķa priekšlikumus no divdesmit septītā līdz trīsdesmit otrājām.

Valsts pozitīvais pienākums vārda un pulcēšanās brīvības aizsargāšanā ir nodrošināt šo brīvību netraucētu realizēšanu. Diemžēl, otrajam lasījumam izteiktie priekšlikumi divpadsmitā panta redakcijai rada priekšstatu, ka valstij būtu jāiejaucas pasākumu organizēšanā. Pēc Ārlietu ministrijas domām, patreiz spēkā esoša divpadsmitā panta redakcija piedāvā sabalansētu pieeju vārda un pulcēšanas brīvībai un valsts pienākumiem rūpēties par sabiedrisko drošību, kārtību un citu cilvēku tiesībām un interesēm. Ārlietu ministrija vēlētos atzīmēt specifiski divpadsmitā panta ceturtās daļas  spēkā esošo redakciju, jo, neskatoties uz novēloto pieteikuma iesniegšanu, pašvaldība ir tiesīga to izskatīt, kā arī neizskatīt, atkarībā no sava darba apjoma, pasākuma nozīmīguma un pieteikuma iesniegšanas termiņa neievērošanas mīkstinošiem apstākļiem.

Valsts cilvēktiesību biroja viedoklis. Deputātu Pietkeviča un Jurķa priekšlikumi paredz, ka pieteikums par sapulces, gājiena un piketa rīkošanu ir jāiesniedz attiecīgi sepriņas dienas vai piecas darba dienas pirms attiecīga pasākuma. Šobrīd likums paredz, ka pieteikums ir jāiesniedz trīs darba dienas pirms attiecīga pasākuma norises, bet ja pasākums ir saistīts ar transporta kustības traucējumiem, - ne vēlak kā septiņas darba dienas iepriekš. Šāds grozījums var nesamērīgi ierobežot pulcēšanās brīvību, jo tādejādi praktiski tiek izslēgta iespēja nekavējoši reaģēt uz kādu notikumu. Šis grozījums nozīmē, ka, piemēram, personas var sarīkot piketu, lai protestētu pret kādu valdības pieņemtu lēmumu, tikai nedēļu pēc šī lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Valsts cilvēktiesību birojs iesaka neatbalstīt šos priekšlikumus.

Aicinu Saeimu pievienoties Ārlietu ministrijas un Valsts cilvēktiesību biroja viedokļiem un noraidīt visus šis priekšlikumus, sakot no divdesmit septītā un beidzot ar trīsdesmit otro.

 

J.Pliners:

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

 

PCTVL frakcija pēdēja brīdi saņēma trīs vēstules ar priekšlikumu, kuri bija iesniegti  likumprojekta “Grozījumi likumā par sapulcēm, gājieniem un piketiem” otrajām lasījumam.

Pirmā no Valsts cilvēktiesību biroja, kura datēta ar pirmo novembri un kuru parakstīja direktora pienākumu izpildītāja Diana Šmite.

Otrā no Ārlietu ministrijas, kura arī  datēta ar pirmo novembri un kuru parakstīja Pabrika kungs.

Un pēdējā no Tieslietu ministrijas, kura datēta ar otro novembri un kuru parakstīja Solvita Āboltiņa.

Tieslietu ministrijas slēdziens par likuma pirmā panta ceturtās daļas grozījumiem: Attiecībā uz priekšlikumiem definēt jēdzienu “runa”, informējam, ka šāds jēdziens nav definēts nevienā normatīvā aktā, līdz ar to būtu lietderīgi ietvert šajā likumā tā definējumu.

Ārlietu ministrijas viedoklis: Latvijas spēkā esošie normatīvie akti nedefinē terminu “runa”, kas var rādīt zināmas interpretācijas problēmas un patvaļīgu interpretāciju. Līdz ar to varētu izvērtēt priekšlikumu precizēt panta redakciju, iekļaujot formulējumu, ka saukļi netiek uzskatīti par runām. Tas ir tiešs apspriežamā PCTVL priekšlikuma atbalsts.

Ņemot vērā Valsts cilvēktiesību biroja negatīvu viedokli attiecība uz konkurējošiem, faktiski pilnīgi pretējam Pietkeviča kunga un atbildīgas komisijas priekšlikumiem, var droši secināt, ka visas trīs nopietnas valsts struktūras viennozīmīgi atbalsta PCTVL viedokli: trešo priekšlikumu atbalstīt, ceturto un piekto – noraidīt.

V.Buzajevs:

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

 

Ārlietu ministrijas viedoklis par likuma piecpadsmito pantu, vai nu par cienījamo deputātu Pietkeviča un Jurķa priekšlikumiem, ka arī Saeimas juridiska biroja priekšlikumiem no četrdesmit ceturtā  līdz pat sešdesmit pirmām.

Spēkā esoša piecpadsmita panta pirmās daļas redakcija paredz pietiekami sabalansētu pieeju gan indivīda, gan sabiedrības interesēm. līdz ar to, grozījumi šajā daļā būtu apsverami tikai tad, ja pašvaldībām no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ rodas zināmas praktiskās grūtības izskatīt pieteikumu triju darba dienu laikā. Ja ir pietiekami droša informācija par šādiem grūtībām šo terminu varētu pagarināt līdz piecām darba dienām. Tai paša laikā ārlietu ministrija vēlās norādīt, ka valstij ir pienākums izskatīt šāda veida lūgumus bez vilcināšanās. Ja praktiskā situācija to ļauj, pasākumu varētu saskaņot arī vienas darba dienas laikā. Tas pats princips darbojas arī gadījumā, ja pašvaldība nolemj nesaskaņot pasākumu. Minētās normas pamatā ir apsvērums, ka publiskie pasākumi paredz zināmas organizatoriskās darbības, kā arī to, ka pašvaldība var lūgt novērst trūkumus pieteikumā un ka pieteicējam varētu rasties nepieciešamība pārsūdzēt pašvaldības atteikumu. līdz ar to būtu saglabājams piecpadsmita panta pirmās daļas ietvertais pienākums pašvaldībai izskatīt pieteikumu ne vēlāk, ka četrdesmit astoņas stundas pirms pasākuma sākuma. Ja tiks atbalstīts priekšlikums pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz piecām darba dienām, tad attiecīgi varētu samazināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz septiņdesmit divām stundām pirms pasākuma sākuma.

Arī spēka esoša piecpadsmita panta sestās daļas redakcija paredz pietiekami sabalansētu pieeju gan indivīda, gan sabiedrības interesēm, jo uzliek par pienākumu pašvaldībai un pasākuma pieteicējiem sadarboties. Savukārt, otrajam lasījumam izteiktie priekšlikumi neievēro samērīguma principu un padara pasākuma pieteicēju atkarīgu no pašvaldības amatpersonas redzējuma par pasākuma laiku, vietu un maršrutu. Ja šāda redakcija tiks atbalstīta, tā radīs pietiekami lielu pamatu patvaļībai no pašvaldību amatpersonu puses.

Godātie kolēģi!

Tā ir ārlietu ministrijas diplomātiskā valodā. Komisijas atbalstīta redakcija ļauj pašvaldībai saskaņot jebkuru pieteikumu divas diennakšu pirms pasākuma sākšanas. Saskaņot vai izsniegt atteikumu. kolēģi Ir runa par jebkuru pieteikumu, neatkarīgi no pieteikuma iesniegšanas termiņa. Un likums paredz, ka  tiesai ir pienākums izskatīt sūdzību trīs diennakšu laikā. Tātad , arī vienas diennakšu pēc pasākuma paredzētā sākuma.

Tas nozīme,  kā sapulču brīvība ir pilnīgi aizliegta un var droši svītrot Satversmes simts trešo pantu. Tas nozīme, ka piektdien no rīta Latvijas teritorija vairāk ne darbošos gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vienpadsmitais pants, gan ANO Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām divdesmit pirmais pants.

Tāda unikāla teritorija ar unikālo vēsturi. Ka Antarktika.

Godātie kolēģi!

Nākamais solis šajā virzienā, tā ir Saeimas vēlēšanu atcelšana un mūsu pilnvaru pagarināšana līdz mūsu nāvei.

Kolēģi! Iedomāties pirms balsošanas.

Komentāri


Осталось символов:  4124124