Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


03.11.2005   PCTVL preses konferencе: par privatizāciju ziemas iestāšanās priekšvakarā

          

 

            2. novembrī Saeimā PCTVL frakcijas telpā notika preses konference. Tās tēma – situācija ar siltumapgādi pilsētās Seda, Liepāja, Jūrmala un perspektīvas, kuras paveras rīdziniekiem gadījumā, ja “Rīgas Siltums” tiks pārdots privātajai kompānijai.

            Uz Rīgu, lai piedalīties preses konferencē, ieradās šo pilsētu vietējo pašvaldību deputāti no PCTVL.

            Atklāja tikšanos ar žurnālistiem PCTVL Rīgas organizācijas centra locekle juriste Žanna Kareļina. Viņa iepazīstināja klātesošos ar viesiem: Sedas deputātiem “biteniekiem” Oļegu Ragilo, Žannu Kozlovu un kopā ar tiem atbraukušo pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieci I. Andrejevu; Liepājas PCTVL deputātu Andreju Boboško un Jūrmalas deputātu Vladimiru Maksimovu.   

           

Sedas pārstāvji pastāstīja par savas nelielās pilsētas, kurā dzīvo 1600 iedzīvotāju, traģēdiju. 40 % pilsētnieku ir pensijas vecumā. Uzņēmums, kas nodrošināja Sedu ar siltumu, bija pārdots privātajai kompānijai, kura bankrotēja, un šajā procesā piedalījās arī pilsētas mērs Zēberga k-gs. Mērs arī ir tas, kurš vienīgais nosaka politiku pilsētā, viņš arī pārdeva gan visus septņus katlus, gan siltumtrases, gan ūdens attīrīšanas no dzelzs staciju. Kad uztrauktie iedzīvotāji sacēla troksni, bija jau par vēlu – izrādījās, ka vēl 2004. gadā mērs nonāca tiesībsargājošo instanču redzeslokā, bet par to neviens sediniekiem nepaziņoja un Zēberga lieta tā arī netika izskatīta.

              Patlaban situācija ir šāda: 9. decembrī paredzēta izsole. Uzņēmuma starta vērtība noteikta 47 000 lati. Pašvaldības deputātu uzdevums ir apstādināt izsoli, viņi vēl cer uz reģionālās attīstības ministra M. Kučinska palīdzību. Stāvokli sarežģī tas apstāklis, ka vecās trases nedrīkst atslēgt no katlu mājas, ja tas notiks, tad sabojāsies kanalizācija. Pilsēta atrodas uz evakuācijas robežas.

            Žanna Kareļina paziņoja, ka sakarā ar Sedas pilsētas lietu PCTVL frakcijas deputāti griezās LR Ģenerālprokuratūrā.

           

Saeimas deputāts Juris Sokolovskis pastāstīja, ka likumā eksistē jēdziens “enerģētiskā krīze”. Kā var pārdot stratēģiskos uzņēmumus? Kādā veidā valsts var kontrolēt jau privatizēto uzņēmumu? Uz šiem jautājumiem, kurus PCTVL frakcija adresēja M.Kučinskim, ministrs neatbildēja pēc būtības. “Neviens ne par ko neatbild,” konstatēja J. Sokolovskis un paziņoja, ka deputāti novēros situāciju, lai pilsētas problēma tiktu atrisināta kardināli un nevis uz apzagto iedzīvotāju rēķina.

           

Liepājas pilsētas domes PCTVL deputāts Andrejs Boboško paziņoja: “Ja kāds pateiks, ka siltumapgādes privatizēšana – tas ir labi, neticiet, tie ir meli!” Pilsētā zem liepām arī notika siltumapgādes uzņēmuma īpašnieku maiņa: “Liepājas Siltums” kļuva par “Liepājas Enerģiju”. Šim uzņēmumam pieder 51 procents akciju, 39 % pieder domei. Noteikumus diktē galvenais akciju paketes turētājs, bet tie patiesi ir drakoniski: iedzīvotāji nedrīkst palikt parādā “Liepājas Enerģijai”. Naudas vākšanu jānodrošina namu pārvaldēm. Bet ne jau visi iedzīvotāji var samaksāt savlaicīgi. Lai dzēstu starpību starp izdarītiem un neizdarītiem maksājumiem, uzņēmums nolēma paaugstināt tarifus. Jau šoziem tarifi par viena kvadrātmetra apsildīšanu var sasniegt 98 santīmus, paziņoja A. Boboško.                

 

            Jūrmalas domes PCTVL deputāts Vladimirs Maksimovs paziņoja par to, ka pagaidām viņa rīcībā nav informācijas par pieteikumiem privatizēt uzņēmumu “Siltums”, bet pilsētā ir izveidota siltuma patērētāju tiesību aizsardzības biedrība. Tā jau bija griezusies tiesā. Lieta tāda, ka parādus par siltumu, kurus 1999. gadā bija sakrājusi pilsēta, “sadalīja” visu jūrmalnieku starpā. Parāds sastāda 1 144 000 latu, ik mēnesi no pilsētnieku ienākumiem tiek iekasēti 153 000 latu, lai segtu sešus gadus veco parādu.

           

            Kas notiks Rīgā? Ministru kabinets slepenajā sēdē pieņēma lēmumu pārdot uzņēmuma “Rīgas Siltums” valsts daļu. PCTVL izvirzīja likumdošanas iniciatīvu: stratēģiski svarīgo objektu nedrīkst nodot ārvalstnieku rīcībā, bet tam būtu jāpaliek pašvaldības pārraudzībā. Deputātu vairākums nobloķēja šo priekšlikumu.

            Ko tad var sagaidīt no firmas “Dalkia”? To min kā piemēru, stāstot par Lietuvas pieredzi – lūk, lietuviešiem pretenziju pret šo franču firmu nav, bet... Viļņā 70 % uzņēmuma, kas nodarbojās ar siltumapgādi, pieder pilsētas pašvaldībai, līgums ar “Dalkia” noslēgts uz 15 gadiem, un tajā ir ierakstīts, ka firmai nav tiesību paaugstināt tarifus. “Toties rīdziniekiem būs jāapmaksā uzņēmuma pirkšanu, kurš viņiem pašiem arī pieder”, nobeigumā secināja J. Sokolovskis.             Pēc preses konferences deputātam bija ieplānota tikšanās ar reģionālās attīstības ministru.         

Komentāri


Осталось символов:  4124124