Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


03.11.2005   Tieslietu ministrijas viedoklis par Grozījumiem likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”



 





 

Saeimas Politisko organizāciju

apvienības ,,Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijai

Par likumprojektu "Grozījumi likumā „ Par sapulcēm, gājieniem un piketiem""

 

Tieslietu ministrija ir saņēmusi Jūsu 2005.gada 26,oktobra vēstuli Nr.817-2/257, kurā lūgts iesniegt viedokli par grozījumiem likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (Reģ.nr.1394). Ņemot vērā to, ka minētā vēstule tika saņemta šā gada

28.oktobrī. Tieslietu ministrija sniedz viedokli tikai par konceptuāli svarīgiem priekšlikumiem grozījumiem likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.

Attiecībā uz piedāvāto likuma ,,Par sapulcēm, gājieniem piketiem" (turpmāk - likums) 1.panta ceturtās daļas grozījumu norādām, ka šāda redakcija ir atbalstāma, jo precizē likumā ietverto piketa definīciju. Attiecībā uz priekšlikumiem definēt jēdzienu ,,runa", informējam, ka šāds jēdziens nav definēts nevienā normatīvā aktā. Līdz ar to būtu lietderīgi ietvert šajā likumā tā definējumu.

Par priekšlikumu papildināt likuma 2.pantu ar jaunu pirmo daļu, kas noteiktu, ka šis likums neattiecas uz publiskiem pasākumiem, kuri reglamentēti Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, ir atbalstāmi, jo precizē likuma darbības jomu.

Attiecībā uz priekšlikumu izteikt likuma 3.panta otro daļu jaunā redakcijā, ka tiesības rīkot miermīlīgas sapulces, gājienu piketus var ierobežot šajā likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā minētās tiesības, norādām, ka šādu grozījumu izdarīšana nav nepieciešama, jo šobrīd spēkā esošā likuma 3.panta otrās daļas redakcija jau paredz, ka tiesības rīkot miermīlīgas sapulces, piketus un gājienus var ierobežot tikai ar likumu noteiktos gadījumos un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu sabiedrības veselību un tikumību, ka ari citu cilvēku tiesības un brīvības. Turklāt šāds ierobežojums nav pretrunā ar Starptautiskā pakta par pilsoņa un politiskajām tiesībām 21. pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11 .pantu.

Par priekšlikumu papildināt likuma 4.panta ievaddaļu, attiecinot šajā pantā ietvertos ierobežojumus uz pasākuma vadītāju, pasākuma vadītāja palīgu un kārtības uzturētāju ir atbalstāmi, jo tādā veidā tiek noteikti ierobežojumi ne tikai pasākuma organizatoram, bet arī personām, kas tieši ir saistītas ar pasākuma norises organizēšanu. Attiecībā uz priekšlikumu papildināt līkuma 4.panta 5 .punktu, nosakot, ka par pasākuma

organizatoru nevar būt persona, kas administratīvā kārtā sodīta par sīko huligānismu, vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam prasībām, vai arī par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu, noradām, ka šāda papildinājuma iekļaušana nav pieļaujama. Minētais priekšlikums paredz aizliegumu personām, kas sodītas par administratīviem, pārkāpumiem, būt par pasākuma organizatoru, taču tajā pašā laikā ne šobrīd spēkā esošais likums, ne arī piedāvātie grozījumi likumam neparedz ierobežojumu, būt par sapulces, gājiena vai piketa organizatoru personai, kura sodīta par noziedzīga nodalījuma izdarīšanu. Līdz ar to ir apšaubāms ar minēto priekšlikumu sasniedzamais

leģitīmais mērķis.

Attiecībā uz priekšlikumu noteikt aizliegumu 50 metrus no ieslodzījuma vietām rīkot sapulces un piketus norādām, ka šāds priekšlikums ir samērīgs pulcēšanās brīvības ierobežojums, jo kā to paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 7.pants, ieslodzījuma vietu apsardzi veic ar dienesta ieroci bruņoti ieslodzījuma vietu ierēdņi. Šā likuma 24.panta piektajā daļā noteikts, ka ierēdnim "aizliegts pielietot šaujamieroci vietās, kur tā pielietošanas deļ var ciest citas personas". Sapulces, gājieni un piketi ieslodzījuma vietu tuvumā paralizē apsardzes darbu un var sekmēt ieslodzīto personu bēgšanu, kā arī rada iespēju, maskējoties ar miermīlīgu sapulci, gājienu vai piketu, personu nelikumīgai iekļūšanai, ieslodzījuma vietā.

Attiecībā uz priekšlikumu papildināt 9. pantu ar ceturto daļu, kurā noteikts, ka sapulces, gājienus un piketus aizliegts vienlaicīgi rīkot tuvāk par 300 metriem vienu no otra vai no valsts vai pašvaldību iestāžu rīkotiem publiskiem pasākumiem svētku, atceres vai atzīmējamās dienās, norādām, ka šādu normu nav nepieciešams iekļaut likumā, jo šobrīd spēkā esošā likuma 15.panta piektā daļa paredz plašas iespējas pašvaldībai izvērtēt un izsniegt atteikumu rīkot sapulci» piketu vai gājienu, ja pasākums var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, kā ari citu cilvēku tiesības un brīvības.

Priekšlikums izslēgt likuma 11. panta 4.punktu ir atbalstāms, jo šāda aizlieguma tērpties formas tērpā vai tam līdzīgā tērpā, lai paustu noteiktus politiskos uzskatus saglabāšana var tikt uzskatīta par nepamatotu vārda brīvības ierobežošanu, kas sevī ietver tiesības brīvi paust savus uzskatus. Savukārt par priekšlikumu papildināt likuma 11.panta 5.punktu ar tekstu: ,,lai sludinātu nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju vai slavinātu totalitāros režīmus" norādām, ka šobrīd spēkā, esošā redakcija paredz vispārēju aizliegumu izmantot PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku sapulcēs, gājienos un piketos, tai skaitā, lai sludinātu nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju vai slavinātu totalitāros režīmus. Līdz ar to nav nepieciešams papildināt, likuma 11.panta 5.punktu. Par priekšlikumu papildināt likuma 11.pantu ar 8 «punktu, nosakot, ka sapulces, gājiena un piketa dalībniekiem šo pasākumu laikā ir aizliegts atklāti izmantot viegli uzliesmojošas un indīgas vielas, norādām, ka nav nepieciešams papildināt likuma 11.pantu ar šādu punktu, jo šobrīd likuma 11. panta 7.punkts paredz aizliegumu sapulces, gājiena vai piketa laikā rīkoties tādā veidā, kas rada draudus sapulces, gājiena vai piketa dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai. Līdz ar to jau šobrīd nedrīkst izmantot viegli uzliesmojošas un indīgas vielas, ja tādā veidā var tikt apdraudēta kāda cilvēka dzīvība vai veselība.

Attiecībā uz priekšlikumiem par likuma 13. panta pirmo daļu, kas paredz gadījumus, kuros nav nepieciešams iesniegt pieteikumu, lai rīkotu sapulces, gājienus un piketus, norādām, ka spēkā esošā panta redakcija pietiekami detalizēti noregulē gadījumus, kad nevajadzētu iesniegt pieteikumu, lai organizētu minētos pasākumus.

Turklāt raugoties no drošības un sabiedriskās kārtības viedokļa, kā un citu personu tiesību ievērošanas viedokļa, nav pamata uzskatīt, ka kādā no minētajiem, gadījumiem būtu pamatotas šaubas par drošības, sabiedriskās kārtības un citu cilvēku tiesību pārkāpumiem.

Attiecībā uz izteikto priekšlikumu mainīt likuma 15.panta sesto daļu, nosakot, ka pašvaldība, lai novērstu minētā panta piektajā daļā norādītos apdraudējumus, pati izvēlas un piedāvā pasākuma organizatoram citu pasākuma rīkošanas laiku, vietu vai gājiena maršrutu, norādām, ka šāda priekšlikuma atbalstīšana sagādās grūtības pasākuma organizētājam un pašvaldībai saskaņot citu pasākuma rīkošanas laiku un vietu, kā arī gājiena maršrutu, jo būs liegta iespēja sadarbības ceļā maksimāli ātri vienoties par minētajiem jautājumiem.

Par priekšlikumu papildināt likuma 17.pantu ar normu, kas noteiktu, ka Administratīvās rajona tiesas spriedums pieteicēja labā nav pārsūdzams, norādām, ka šādas norma ir pretrunā ar Administratīvā procesa likuma normām. Proti, Administratīvā procesa likuma 289.pants paredz, ka par pirmās instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt apelācijas sūdzību. Turklāt uzskatām, ka nav pieļaujama situācija, ka par viena veida prasībām, atkarībā no tiesas sprieduma, var tikt liegta iespēja procesa dalībniekiem pārsūdzēt minēto spriedumu.













 













Ar cieņu.

tieslietu ministre                                                                                                                                                                S.Āboltiņa



 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124