Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


03.11.2005   Valsts cilvēktiesību biroja viedoklis par grozījumiem likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”

Rīgā

2005.gada 1.novembrī Nr. 1.1-5/

 

 

Latvijas Republikas Saeimas

Aizsardzības un iekšlietu komisijai

 

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””

 

Valsts cilvēktiesību birojs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas vēstuli, kurā lūgts izvērtēt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” un otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

 

Iepazīstoties ar otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, Valsts cilvēktiesību birojs konstatēja, ka vairāki no šiem priekšlikumiem neatbilst Satversmei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un to pieņemšanas gadījumā tie varētu tikt apstrīdēti Satversmes tiesā vai arī personas varētu iesniegt sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tā kā Aizsardzības un iekšlietu komisija ir komisija, kas ir atbildīga par šo likumprojektu, tad Valsts cilvēktiesību birojs vēlas vērst Jūsu uzmanību uz sekojošiem apsvērumiem.

 

4.priekšlikums (deputāta M.Pietkeviča priekšlikums) par 1.panta ceturto daļu paredz, ka piketa laikā nedrīkst izteikt mutiskus saukļus, lozungus, uzrunas vai citādus mutiskus izteikumus. Valsts cilvēktiesību birojs vēlas vērst Jūsu uzmanību uz to, ka tādējādi nepamatoti tiek sašaurināta piketa izpratne, jo piketos ļoti bieži tiek skandēti saukļi vai lozungi. Valsts cilvēktiesību birojs iesaka neatbalstīt šo priekšlikumu.

 

25.priekšlikums (deputāta M.Pietkeviča priekšlikums) paredz, ka sapulces, gājiena un piketa laikā aizliegts necienīgi izturēties pret jebkuras valsts karogu, to noraujot, saplēšot, iznīcinot vai citādi sabojājot. Valsts cilvēktiesību birojs grib vērst uzmanību uz to, ka šo normu ir iespējams saprast arī tādējādi, ka, piemēram, sapulces laikā ir aizliegts sadedzināt PSRS karogu. Šāds noteikums nesamērīgi ierobežo Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantēto vārda brīvību.

 

31. un 32.priekšlikums (deputātu R.Jurķa un M.Pietkeviča priekšlikumi) paredz, ka pieteikums par sapulces, gājiena un piketa rīkošanu ir jāiesniedz attiecīgi septiņas dienas vai piecas darba dienas pirms attiecīgā pasākuma. Šobrīd likums paredz, ka pieteikums ir jāiesniedz trīs darba dienas pirms attiecīgā pasākuma norises, bet, ja pasākums ir saistīts ar transporta kustības traucējumiem, - ne vēlāk kā septiņas darba dienas iepriekš. Šāds grozījums var nesamērīgi ierobežot pulcēšanās brīvību, jo tādējādi praktiski tiek izslēgta iespēja nekavējoši reaģēt uz kādu notikumu. Šis grozījums nozīmē, ka, piemēram, personas var sarīkot piketu, lai protestētu pret kādu valdības pieņemtu lēmumu, tikai nedēļu pēc šī lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Valsts cilvēktiesību birojs iesaka neatbalstīt šos priekšlikumus.

 

33. un 34.priekšlikums (deputātu M.Pietkeviča un R.Jurķa priekšlikumi) paredz, ka turpmāk pieteikums būs jāiesniedz arī par tādu piketu rīkošanu, kas netiek organizēti vai publiski izsludināti. Pulcēšanās brīvība nozīmē, ka personām ir tiesības paust savus uzskatus par kādu notikumu, arī spontāni reaģējot uz to. Piedāvātie grozījumi neatbilst šai prasībai. Arī Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa ir norādījusi, ka pienākums pieteikt sapulci, gājienu vai piketu atbilst konstitūcijai tikai tad, ja tas netiek attiecināts uz spontānām demonstrācijām, kas pēkšņi rodas aktuālu iemeslu dēļ.[1] Līdz ar to Valsts cilvēktiesību birojs iesaka neatbalstīt šos priekšlikumus.

 

37. un 38. priekšlikums (deputātu M.Pietkeviča un R.Jurķa priekšlikumi) paredz, ka pieteikums ir iesniedzams ne tikai tad, ja sapulce, gājiens vai pikets traucē transporta kustību, bet arī gājēju kustību. Tas faktiski nozīmē, ka pieteikums ir jāiesniedz par visām sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas notiek publiskā vietā. Publiskā vietā gājēji vienmēr var brīvi pārvietoties, tāpēc sapulces, gājiena vai piketa rīkošana šādā vietā vienmēr traucēs gājēju kustību. Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka tas ir nesamērīgs pulcēšanās brīvības ierobežojums un iesaka neatbalstīt šo priekšlikumu.

 

51.priekšlikumā deputāts M.Pietkevičs piedāvā izteikt 15.panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Jaunā redakcija neparedz vairs pašvaldības pienākumu veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pasākuma netraucētu norisi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka pulcēšanās brīvība uzliek par pienākumu valstij (valsts un pašvaldību iestādēm un amatpersonām) arī nodrošināt aizsardzību personu grupām, kas realizē savu pulcēšanās brīvību, pret citu personu iejaukšanos.[2] Līdz ar to Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka likumā būtu jāsaglabā pašvaldības pienākumu veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pasākuma netraucētu norisi.

 

64.priekšlikumā deputāts M.Pietkevičs piedāvā noteikt, ka sapulces laikā megafonu, mikrofonu un citas skaņu pastiprinošas iekārtas drīkst izmantot tikai gadījumos, ja pašvaldība to ir atļāvusi. Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka tas ir nesamērīgs pulcēšanās brīvības ierobežojums un iesaka priekšlikumu neatbalstīt.

 

 

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

direktora p.i.      Diāna Šmite

 



Komentāri


Осталось символов:  4124124