Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


28.10.2005   Viss, kas stāv, ir pikets, viss, kas kustās, ir ielu gājiens, viss, kas skan, ir sapulce.

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

 

Neskatoties uz to, ka es neesmu brīnišķīgās Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedrs, tomēr vakar es pusotru stundu debatēju par likuma “Par sapulcēm, ielu gājieniem un piketiem” grozījumiem. Rezultāts bija zināms jau iepriekš: visi priekšlikumi, kuri saskaņoja likumu ar Latvijas Republikas Satversmi, tika noraidīti, savukārt visi, kas atmeta mūs atpakaļ padomju laikos, guva atbalstu.

Tādu padomju garam atbilstošu, likuma būtību kropļojošu un LR Satversmei neatbilstošu priekšlikumu bija pārāk daudz - vairāk, nekā sešdesmit. Mūsu varonīgie karavīri, kuri pirms tam gribēja pabeigt likumprojekta izskatīšanu vienā dienā, 13. septembrī, ātri nogura un pārtrauca apspriešanu jau 26. priekšlikumā, neskatoties uz to, ka mēs ar Dobeļa kungu bijām enerģijas pilni un gatavi debatēt kaut līdz rītam. Komisija nolēma atlikt steidzamā likumprojekta izskatīšanu Saeimā uz vienu nedēļu, bet ar tādiem tempiem to var skatīt veselu mēnesi.

Minēto priekšlikumu autori ir cienījamie deputāti no Tautas partijas un Jaunā laika frakcijas, Pietkeviča un Jurķa kungi. Viņu priekšlikumi praktiski sakrīt, kas liecina par savstarpēju norunu. Vēl vairāk, pēdējā brīdi viņi ir vērsušies Saeimas juridiskā birojā. Tas ir acīmredzams, jo grozījumu kopsavilkumā var pamanīt Juridiskajā biroja pūles noformulēt aizliegumus ar pareizas juridiskās tehnikas palīdzību un balstoties uz veselo saprātu. Šis darbs tika paveikts, pārkāpjot Kartības Ruļļa 95. pantu, cienījamais Kusiņa kungs, jo par to visu netika nobalsots pirmajā lasījumā un formāli tas izskatās kā patstāvīga likumdošanas iniciatīva, uz kuru juridiskajam birojam nav tiesību.

Rezultātā parādījās tāds paradokss, kā pašvaldības tiesības pieņemt lēmumu par sapulces saskaņošanu triju dienu laikā pirms pasākuma sākšanas, vienlaicīgi atvēlot tiesai trīs dienas sūdzības izskatīšanai. Tātad, sapulces rīkotājam nepaliek nevienas minūtes, lai iepazītos ar pašvaldības motivāciju atsakot saskaņot pasākumu, lai sastādītu pašu pieteikumu tiesai vai lai kaut vai vienkārši atskrietu no pašvaldības ēkas līdz tiesas ēkai. Kaunieties, cienījamie Saeimas juristi!

Interesanti, ka komisijas sēdē kā eksperti tika ielūgti tikai policijas pārstāvji. Sarežģītajās situācijās, kad juridiskais birojs mēģināja saglabāt kaut nelielas demokrātijas un veselā saprāta paliekas, komisijas priekšsēdētājs konsultējās ar policistiem un tie apstiprināja: pareizi, visu aizliegt.

Ja apkopo visus priekšlikumus, kas jau guva atbalstu un pārejos, kurus komisija obligāti atbalstīs, izveidosies sekojoša situācija.

Viss, kas stāv ir pikets, viss, kas kustas ir ielu gājiens, viss, kas skan ir sapulce. Lakoniska karavīru valoda. Tādā gadījumā mums kolēģi, jāapvieno Satversmes 103. un 110. pantu. Rezultāts būs sekojošs: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, kā arī aizsargā miermīlīgu sapulču brīvību laulāto gultā ar nosacījumu, ka ir saņemta pašvaldības atļauja. Katru atsevišķu sapulci gultā jāpiesaka vismaz septiņas dienas iepriekš”.

Cienījamie karavīri! Steiga der tikai blusu ķeršanā, nevis likumdošanā. Saskaņā ar to, lūdzu izskatīt jautājumu par steidzamības atcelšanu un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam, kā arī lūdzu pieaicināt ekspertus no Valsts cilvēktiesību biroja un Ārlietu ministrijas. Mēs jau nosūtījām minētajām iestādēm vēstules PCTVL frakcijas vārdā.

Pretējā gadījumā arodbiedrības, skolotāji un paši policisti būs spiesti aizstāvēt savas tiesības pagrīdē. Otrs šāda likuma pieņemšanas rezultāts būs tūlītēja starptautiskā monitoringa atjaunošana saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu Latvijā.

Jūs to gribējāt? Jūs to dabūsiet!

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124