Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


27.10.2005   Saeima noraidīja TB/LNNK grozījumus Repatriācijas likumā

               



 

     27. oktobrī Saeimas plenārsēdē kārtējo reizi par dominējošo kļuva vārds “repatriācija”. TB/ LNNK frakcija iesniedza kolēģu izskatīšanai grozījumus Repatriācijas likumā.

 

     Pirmais grozījums satur priekšlikumu papildināt 4. pantu ar terminu “izceļošana” (papildus terminam “repatriācija”).

    

    Otrajā piedāvāts šādi papildināt 5. pantu : Ministru kabinets :

1) izstrādā izceļošanas veicināšanas programmu, ar izceļošanu saistīto likumu un citu normatīvo aktu projektus;

 2) ierosina noslēgt starpvalstu līgumus izceļošanas jautājumos un izstrādā šo līgumu projektus; 

3) izstrādā izceļošanas veicināšanai un izceļotāju vajadzībām nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījumu un iekļauj to valsts budžeta projektā;

4) nosaka izceļotājam paredzēto pabalstu piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību.

    

     Trešajam grozījumam piemīt politisks raksturs. 23. pantā tiek definēts izceļotāja jēdziens. Izceļotājs, saskaņā ar autoru izpratni, tā ir persona, “kura ieradusies Latvijā tās okupācijas laikā, vai šādas personas pēcnācējs, un kura izteikusi vēlmi izceļot no Latvijas uz savu etnisko dzimteni vai citu valsti.”

    

    Ceturtais priekšlikums nosaka normatīvo aktu un repatriācijas (izceļošanas) programmu izstrādes konkrētos termiņus – līdz 2006. gada 1. janvārim.

 

     Deputāti tēvzemieši pastāvīgi minēja, ka “ir tāds Putins un daži gubernatori”, kuru vidū G. Bōss no Kaļiņingradas, - un lai tad cilvēki brauc pēc viņu ielūguma.

 

    Kā debatēs teica A. Kiršteins, tūkstošiem, kas dzīvo Latvijā, būtu jāpalīdz repatriēties uz viņu vēsturisko dzimteni. J. Dobelis (TB/LNNK) daudzkārt uzsvēra, ka cilvēkiem tiek piedāvāts atstāt Latvijas teritoriju civilizētā ceļā. P. Tabūns (TB/LNNK) apliecināja, ka nacionālie partizāni un represētie kā īsti patrioti ir gatavi uzsākt līdzekļu vākšanu tiem, kuri nolems aizbraukt no valsts. Diskutējot ar Tabūnu, Dz. Ābiķa k-gs (TP) jautāja: “Kur tad ir Jūsu patriotisms? Jūs bijāt Komjauniešu krastmalas lakstīgala, kad tur gāja okupantu kolonnas.” Šie vārdi izsauca aplausus zālē. Ābiķis turpināja jautādams, kur tad ņemt naudu desmitu miljonu latu apjomā – vai atņemt pensionāriem, skolotājiem, medmāsām, ārstiem? Latvijas valsts kasē trūkst 35 miljoni latu, kas netika iekasēti nodokļu veidā no tiem cilvekiem, kuri aizbrauca strādāt uz ārzemēm.

       No Saeimas tribīnēs atskanēja arī informācija par to, ka Rīgas kuģu būvētavā strādā 300 iebraucēji no Ukrainas, un , kā demonstrē prakse, šāda iedzīvotāju kategorija arī pēc darba līguma izbeigšanās atrod iespēju palikt valstī.

     

      “Jūs domājiet, ka turki mācīs latviešu valodu? Jūs paši mācīsiet turku valodu! ”paziņoja deputāts A. Golubovs (LSP).     

 

     PCTVL deputāts Juris Sokolovskis ieteica padomāt nevis par šodienu, bet gan par to, kas būs pēc diviem, trim, desmit gadiem. Tiek prognozēts, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies no 2,3 līdz 1,8 miljonam cilvēku, dzimstības koeficients ir 1,29 – iedzīvotāju skaits nepapildinās, valstī samazināsies darbspējīgo ļaužu skaits. Tie, kuri brauc strādāt uz ārvalstīm, atpakaļ neatgriezīsies. Vēlētājiem būtu jāpasaka patiesību : imigrācija ir neizbēgama. Patlaban Jūs aicināt izbraukt cilvēkus ar tuvu mentalitāti. Kas atbrauks viņu vietā? Deputāts aicināja cienīt tos cilvēkus, kuri daudzus gadu desmitus dzīvo Latvijā, lai viņi nebrauktu prom.

 

    Grozījumu Repatriācijas likumam iesniedzēji nosauca savus grozījumus par humāniem, saudzīgiem, cilvēcīgiem un galu galā paziņoja, ka ar naturalizāciju būtu jāizbeidz ...

 

    Tomēr pēc divu stundu ilgām debatēm tēvzemiešu piedāvātie grozījumi netika atbalstīti.    

 

    

Komentāri


Осталось символов:  4124124