Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


25.10.2005   Denacionalizēto namu īrnieku atbalstam

RĪDZINIEKI ! LATVIJAS IEDZĪVOTĀJI !

 

Noritēja 14 gadi, kopš pieņemti Likumi „Par namīpašumu denacionalizāciju” un „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”

 

1940. gadā simtiem likumīgo īpašnieku tika nacionalizētas mājas, dzīvokļus kuros valsts par brīvu sadalīja desmitiem tūkstošu trūcīgo.

 

Kopš 1991. gada „vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas labad mājas tika atgrieztas simtiem visai apšaubāmo ”mantinieku”. Līdz ar to simtiem tūkstošu cilvēku, kas tajās likumīgi dzīvoja, izrādījās nabadzības un izlikšanas briesmās. Tie kļuva par namīpašnieku ķīlniekiem, bet desmitiem tūkstošu jau ir izlikti ielās. Un izlikšanas turpinās!

Iedzīvotāji, kas dzīvoja šajos namos pirms denacionalizācijas, visus šos gadus remontēja tos un neļāva mājām sabrukt. Bet neviens šo Likumu pants, kas aizsargā viņu tiesības, netika ievērots.

 

ceturtdien, 2005. g. 27 OKTOBRĪ, no plkst. 8.30 līdz 9.30

skvērā pie SAEIMAS (Jēkaba un Torņa ielu stūrī)

 

NOTIKS PIKETS,

 

veltīts šai skumjajai gadadienai

 

Mums jāizsaka savs viedoklis par šiem Likumiem!

 

AR VAIRĀKU SIMTU AKTĪVISTU PŪLĒM VIEN NEPIETIEK,

KATRAM JĀSAKA SAVS VĀRDS!

 

NESTĀVIET MALĀ, NĀCIET TALKĀ!

ATVEDIET LĪDZI DRAUGUS, RADINIEKUS UN KAIMIŅUS

 

 

 

 

Saeimas priekšsēdētājai

Ingrīdai Ūdrei

 

1991. gada 30.septembrī visas tautas vēlēto Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu vairākums pieņēma likumus „Par denacionalizāciju” un „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”. Lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, īpašumus atgrieza bijušajiem īpašniekiem, to radiniekiem un mantiniekiem kopā ar īrniekiem, kas likumīgi dzīvoja šajās mājās pirms denacionalizācijas - atbilstoši līgumiem ar valsti namu pārvalžu personā.

Neskatoties uz to, ka abi likumi paredzēja iedzīvotāju, kas dzīvoja šajos namos pirms denacionalizācijas, sociālo aizsardzību, kompensāciju un zemes iecirkņu individuālajai būvniecībai ierādīšanas veidā, neviena no šīm likumu prasībām netika ievērota.

Valdības un Saeimas bezdarbības rezultātā apmēram 300 000 denacionalizēto namu īrnieku izrādījās par jauno namīpašnieku ķīlniekiem.

14 gadu garumā aptuveni 40 000 ģimeņu bija izliktas no denacionalizētām mājām pēc tiesu spriedumiem ar formulējumu „izlikt bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas”.

Namīpašnieku prasību par īrnieku, kas dzīvoja atgrieztajās mājās pirms denacionalizācijas, izskatīšana tiesās, turpinās līdz pat šim laikam.

Sākot ar 1991. gadu, neviena valdība neko neizdarīja, lai apturētu šo izlikšanu ārprātu.

Un tiem 200 000 īrnieku, kas joprojām dzīvo denacionalizētajās mājās, valdība noteica tādu īres maksas apmēru, ka vairākums no tiem drīz būs namīpašnieku izlikti par parādiem.

Ja šim valsts ekonomiskajam teroram pret īrniekiem pievienot namīpašnieku morālo un fizisko teroru, tad notiekošo nevarēs saukt citādi kā par šīs Latvijas iedzīvotāju daļas iznīcināšanu. Tas ir īstais genocīds.

Savukārt namīpašnieki ir valsts aizsardzībā no visām pusēm – tie ir atbrīvoti no nodokļa samaksas, var nemaz neapsaimniekot savas mājas, bet daudzos gadījumos pat tīši novest tās līdz avārijas stāvoklim, atslēdzot apkuri, ūdeni un pat kanalizāciju, vairākkārt pārdot mājas kopā ar īrniekiem tālāk.

Valdība, Saeima un Rīgas Domes deputāti mierīgi skatās uz to visu un pilnīgi neko nedara šīs ārkārtīgi svarīgās sociālās problēmas risināšanai.

Uz šo brīdi nav pat zināms, kam jākontrolē augstākminēto likumu izpilde.

Bet bezpajumtnieku skaits nemitīgi pieaug.

2004. gada jūnijā darbu uzsāka darba grupa denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai „Par vienlīdzīgām tiesībām uz mājokli visiem Latvijas iedzīvotājiem” pie Latvijas Cilvēktiesību komitejas. Šī darba grupa pirmā sāka reģistrēt denacionalizēto namu iedzīvotājus. Gada laikā bija reģistrētas vairāk nekā 2500 ģimeņu un reģistrācija turpinās.

Šī pati grupa rīkoja vairāk nekā 7 000 Latvijas iedzīvotāju parakstu vākšanu zem aicinājuma Saeimai, valdībai un Prezidentei ar prasību lemt jautājumu pat to likumu „Par denacionalizāciju” un „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” daļas pildīšanu, kas nodrošinātu īrnieku aizsardzību.

Par lielu nožēlu, izņemot formālus atbildes rakstus un novēlējumus saņemt bankās kredītus dzīvokļu iegādei, mēs nesaņēmām nevienu konkrētu atbildi.

Vienīgais, ko mēs panācām, bija Rīgas Domes lēmums par denacionalizēto māju īrnieku likšanas rindā noteikumu grozīšanu. Un rinda uzreiz pieauga līdz 14 000 ģimeņu. Turklāt ne visi denacionalizēto namu īrnieki ir informēti par šiem grozījumiem un ne visi tic tam, ka valdība piešķirs pietiekamu naudu šim projektam.

Tai pašā periodā darba grupa veica tiesu nolēmumu par izlikšanu analīzi, nosūtīja šo statistiku Ministru kabinetam, katram 8. Saeimas deputātam, Rīgas Domei un izplatīja to Rīgas iedzīvotāju vidū. Bet vara nekādi nereaģēja uz šo šausminošu statistiku.

Darba grupa veica arī atšķirību starp municipālo un denacionalizēto namu īrnieku tiesībām analīzi. Atšķirību uz šo brīdi izrādījās 18, galvenā ir likumdošanā nostiprinātais aizliegums privatizēt likumīgi ieņemamos dzīvokļus, kas izraisīja strauju denacionalizēto namu īrnieku dzīves pasliktināšanos (sk. atšķirību sarakstu).

Tāpēc darba grupa turpinās cīņu par vienlīdzīgām tiesībām uz mājokli visiem Latvijas iedzīvotājiem un pieprasīs denacionalizēto namu īrnieku 500 pārstāvju 2004. gada 27. novembra sapulces rezolūcijas izpildi.

Denacionalizēto namu īrnieki bija un paliek nodokļu maksātāji un ir pilnīgi tiesīgi pieprasīt no valdības taisnīgu kompensāciju par atņemtajiem likumīgajiem dzīvokļiem.

 

Atbildi lūdzam sūtīt:

Natālijai Jolkinai,

Latvijas Cilvēktiesību komiteja,

Dzirnavu ielā 102a, Rīgā, LV-1050

 

Pielikumā:

1.       Tiesu statistika par izlikšanām.

2.       Atšķirību starp municipālo un denacionalizēto namu īrnieku tiesībām saraksts

3.       Denacionalizēto namu īrnieku 2004. gada 27. novembra sapulces rezolūcija

4.       Parakstu lapu kopijas (uz ____ lpp.)

 Darba grupa „Par vienlīdzīgām tiesībām uz mājokli visiem Latvijas iedzīvotājiem”

Komentāri


Осталось символов:  4124124