Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


13.10.2005   Izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes atbilde uz frakcijas PCTVL deputātu jautājumiem



Atbilde uz deputātu 2005. gada 6. oktobra jautājumu Nr.74

Par darba grupu priekšlikumu izveidei valodas lietojumam augstākajā izglītībā



Informējam Jūs, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2005. gada 30. septembra rīkojumu Nr. 742 ir izveidota darba grupa Priekšlikumu izveidei par valodas lietojumu augstākajā izglītībā, lai veicinātu dažādu valodu lietošanu studiju procesā. Nepieciešams nodrošināt, lai visu studiju programmu absolventi ir pilnvērtīgi dalībnieki darba tirgū arī valodas zināšanu aspektā. Par darba grupas vadītāju apstiprināts IZM parlamentārais sekretārs D. Sēnbergs.

Darba grupa strādās IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta (AIZD) direktors Dr.chem. J. Čakste, AIZD Augstākās izglītības politikas nodaļas vadītāja Dr.philol, V. Vikmane, Valsts Valodas aģentūras direktors Dr.habil.philol. J.Valdmanis, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektore Dr.habil.philol. D.Markus, Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Dr.biol. I.Muižnieks, Vispārējās izglītības kvalitātes vērtēšanas aģentūras vadītājas pienākumu izpildītāja E.Papule, Latvijas Studentu apvienības prezidents U.Luckāns, u.c. valodas politikas un tiesību eksperti.

Atbildes uz jautājumiem:

1.    Grupa izveidota uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma (48. panta pirmā daļa), kā arī 2003.
gada 16. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.528 Izglītības un zinātnes ministrijas
nolikums (17. punkts) pamata

2.          Fizisko un juridisko personu dibināto augstskolu pārstāvjus uzaicinās uz darba grupas
sanāksmēm. Visām augstskolām nosūtīta informācija par grupas izveidi.

3.           Grupas mērķis ir sagatavot priekšlikumus topošajam Augstākās izglītības likumam par
valodas lietojumu augstākās izglītības programmu īstenošanas procesā. Eiropas Savienības
politikas pamatnostādne ir multilingvisms.

4.           Eiropas Savienības valstīs augstākās izglītības likumdošana parasti vienādā mērā attiecas
kā uz publiskajām, tā uz privātajām augstākas izglītības iestādēm. Šajā likumdošanā
augstākās izglītības valoda ir attiecīgās nacionālās valsts valoda ar attiecīgajā likumā
noteiktajiem izņēmuma gadījumiem.

Tā, piemēram, Nīderlandes Augstākās izglītības un zinātnes likuma 7.2.pantā ir noteikts, ka studiju valoda ir holandiešu valoda, izņemot:

1)               ja studiju programma attiecas uz svešvalodu;

2)       ja lekcijas vai nodarbības pasniedz pieaicināts ārvalstu pasniedzējs citā valodā;

3)               dažos speciālos gadījumos, piemēram, ir veidotas dažādu valstu kopējas programmas

Līdzīgi valodu lietojums tiek noteikts arī Slovēnijas Augstākās izglītības likuma 8.2.pantā;

1)               ja studiju programma attiecas uz svešvalodu;

2)               ja studiju programmas dalās ir veidotas kopā ar ārvalstu studiju programmu;

3)               ikviena studiju programma, kas valstī tiek īstenota slovēņu valodā paralēli var tikt
īstenota arī svešvalodā.

Piemēram, Ungārijā studijas augstākajā izglītības iestādē lielākoties notiek ungāru valodā, tomēr tiek atjauts augstāko izglītību realizēt pilnīgi vai daļēji arī visās pārējās nacionālo un etnisko minoritāšu valodās.

5. Izglītības likuma 9. panta ceturtā un piektā daļa nosaka, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā un ka bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā. Tātad jebkurā augstskolā jau šobrīd daļa studiju procesa norisinās valsts valodā.

Pielikumā: l.IZM 30.09.2005 rīkojums Nr.742 uz 1 Ipp.

Ar cieņu, I. Druviete














Par darba grupu priekšlikumu izveidei valodas lietojumu augstākajā izglītībā
1. Izveidot darba grupu priekšlikumu izveidei valodas lietojumu augstākajā izglītībā šādā sastāvā: Darba grupas vadītājs
D.Šēnbergs  
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs
Darba grupas vadītāja vietnieks

J.Čakste Izglītības un zinātnes ministrijas
Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors
 
Darba grupas locekļi;
D.Joma K.Jarinovska
U.Luckāns D.Markus I.Muižnieks
E.Papuīe
J.Valdmanis V.Vikmane
 
Valsts prezidentes padomniece
Tieslietu ministrijas
Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore
Latvijas Studentu apvienības prezidents
Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektore
Latvijas Universitātes zinātņu prorektors,
izglītības un zinātnes ministres ārštata padomnieks
Vispārējās izglītības kvalitātes vērtēšanas aģentūras
vadītāja p.i.
Valsts Valodas aģentūras direktors
Izglītības un zinātnes ministrijas
Augstākās izglītības un zinātnes departamenta
Augstākās izglītības politikas nodaļas vadītāja
 
Uzdot darba grupai līdz š.g. 1. decembrim iesniegt priekšlikumus izglītības un zinātnes ministrei par iespējamām izmaiņām
normatīvajos aktos par valodas lietojumu augstākās izglītības programmu īstenošanas procesā.
Par darba grupas tehnisko sekretāri un protokolētāju noteikt Izglītības un zinātnes ministrijas ārštata darbinieci Anci Bērziņu.

Ministre
I.Druviete

 





 

Komentāri


Осталось символов:  4124124