Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


13.10.2005   Frakcijas PCTVL deputāta V.Buzajeva runas LR 8. Saeimas 13. oktobra plenārsēdē

V.Buzajevs,  aizstāvot PCTVL piedāvātos grozījumus Robežsardzes likumā.

 

 Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

 

   Mans priekšlikums aizvietot likuma 19. pantā vārdu “pilsoņi” ar vārdu “personas” nebūt nenozīmē, ka es vēlos pielaist ārvalstniekus sargāt mūsu neaizskaramās robežas. Lieta tāda, ka saskaņā ar nākamo tā paša likuma 20. pantu, Robežsardzes personālu veido Robežsardzes virsnieki, instruktori, ierindnieki, kadeti, stažieri un darbinieki. Turklāt, virsniekiem, instruktoriem, ierindniekiem un kadetiem sākumā būtu jādienē par stažieriem. Bet 25. pantā, kuru es nepiedāvāju grozīt, ir teikts, ka stažieri var būt tikai pilsoņi.

     Tādēļ mana priekšlikuma būtība ir līdzvērtīga tam, lai pielaistu darbam Robežsardzē personas, kurām nav Latvijas pilsonības, tikai kā tehniskos darbiniekus. Un tas ir taisnīgi, jo visi pastāvīgie iedzīvotāji maksā nodokļus, tai skaitā arī mūsu robežu apsardzei. Tas nozīmē, ka viņiem ir tiesības cerēt uz nodarbinātību struktūrās, kas tiek uzturētas uz viņu rēķina.

     Būtu jāņem vērā, ka mūsu valsts robeža neiet cauri Rīgai, kur ar nodarbinātību nav īpašu problēmu. Toties pierobežas depresīvajos reģionos šīs problēmas ir īpaši aktuālas. Kā arī problēmas ar Robežsardzes komplektāciju. Tieši tādēļ likuma 28. pants skan šādi: lai pildītu amatus, kurus dažādu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar robežsargiem, šajos amatos var pieņemt darbā Robežsardzes darbiniekus.

     Ļoti žēl, ka komisija, kas izrādījās nespējīga sasaistīt kopā visus četrus manis minētos likuma pantus, noraidīja manu priekšlikumu. Vēl vairāk, modrā komisija neievēroja arī Pārejas noteikumu 1. punktu , kas burtiski skan šādi: Noteikt, ka šā likuma 19. panta pirmās daļas prasības nevar būt par pamatu to robežsargu atbrīvošanai, kuri pieņemti dienestā pirms šā likuma stāšanās spēkā.  Tātad ierobežojumi neizplatās uz tiem nepilsoņiem un ārvalstniekiem, kuri strādāja Robežsardzē līdz 1998. gada janvārim. Viņi drīkst, kā iepriekš, dienēt pat par virsniekiem. Turpretī viņu bērniem nedrīkst pat laukumā grīdu slaucīt.

     Izveidojušajā situācijā ir grūti atrast loģiku, un tādēļ es piedāvāju atbalstīt manu priekšlikumu.

 

    Otrais mans priekšlikums, kuru Jūs droši vien arī noraidīsiet, ļautu robežsargiem izveidot savu arodbiedrību. Saeima atļāva to policistiem, un es neredzu iemeslus, kādēļ to pašu nedrīkstētu ļaut izdarīt arī robežsargiem. It īpaši, ja ņem vērā, ka viņi atrodas tikpat trūcīgā stāvoklī, kā policisti. Un likumdošanas līmenī saglabādami tiem aizliegumu organizēti aizstāvēt savas tiesības, mēs nebūt nesekmēsim mūsu robežu nostiprināšanu.   

 

V.Buzajevs, aizstāvot piedāvātos grozījumus likumā Par sapulcēm gājieniem un piketiem.

 

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

 

Pirmajā, kā arī parējos PCTVL deputāta Andra Tolmačova priekšlikumos, ir runa par likuma par sapulcēm neievērošanas sodu mīkstināšanu. Bet manifestanti neievēro likumu galvenokārt, jo manifestāciju nevar normāli saskaņot ar pašvaldību.  

   Piemēram, Rīgas dome, kuru vada gudrais progresīvās partijas Jaunais Laiks pārstāvis Aivars Aksenoks un ne mazāk gudrais Ēriks Škapars, izdarīja zīmīgu ieguldījumu valsts stabilitātes un kārtības lietās. Tūlīt es Jums pastāstīšu, kā viņa to bija izdarījusi.

    Ļoti vienkārši. Viņa bija saskaņojusi arodbiedrību mītiņu Doma laukumā divas dienas pirms tā sākuma. Likumam paklausīgās arodbiedrības iesniedza pieteikumu mēnesi pirms pasākuma. Nu, bet ko tad izdarīja Rīgas dome?

    Citēju: 1. oktobrī paredzētā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizētā manifestācija (mītiņš) pret nabadzību Latvijā, iespējams, noritēs Esplanādes parka teritorijā, nevis Doma laukumā, kā plānojuši organizatori. Par to šodien, 7. septembrī, savā pirmajā sēdē lēma sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija Rīgas pilsētas izpilddirektora Ērika Škapara vadībā. Ieplānotā pasākuma organizatoru pārstāvim Egilam Baldzēnam komisija paskaidroja, ka tai nav iebildumu pret pasākumu pēc būtības, bet lūdza izskatīt iespēju pārcelt mītiņa vietu no Doma laukuma uz Esplanādi dalībnieku drošības apsvērumu dēļ.

 

    Saskaņā ar likumu, šāds pieteikums būtu jāizskata triju kalendāra dienu laikā. Bet Škapars vadīja aiz deguna lētticīgās arodbiedrības veselas četras nedēļas! Un visu šo laiku arodbiedrībām bija liegtas tiesības reklamēt savu nesaskaņoto pasākumu!

     Lūk, tā! Es paspēju vinnēt jau sešus tiesas procesus pret Rīgas domi sakarā ar nelikumīgu atteikumu vai vilcināšanos sapulču un gājienu saskaņošanā. Četrus – sociāldemokrātiem, divus – Jaunajam Laikam. Laiki mainās, bet jaunie laiki kā nenāk, tā nenāk. Bet, ja Rīgas domē un Saeimā sēdēs antikonstitucionāli elementi, šie jaunie laiki nepienāks nekad!    

    

     Dāmas un kungi! Šeit ir seši kolēģa no PCTVL Andra Tolmačova priekšlikumi, kas paredz nepastiprināt atbildību par Likuma par sapulcēm ... pārkāpšanu. Soda naudas par šiem pārkāpumiem ir pieaugušas dažas reizes! Labāk Jūs ar tādu pašu ātrumu paaugstinātu pensijas un algas skolotājiem un policistiem!

      Nez kāpēc šajā jautājumā steiga nav manīta. Jā, kungi, kuri jau ilgu laiku sēž Saeimā, šādus jautājumus steidzamā kārtā risināt negrib.

      Attiecībā pret kādām personām Jūs tagad pielietosiet šos ietekmēšanas pasākumus? Tie ir ieviesti, lai cīnītos pret krievu skolniekiem, bet tagad tiks pielietoti pret latviešu skolotājiem. Vai var pastāvēt demokrātija izredzētajiem? Nē – tā vai nu ir, vai tās nav vispār! Atcerēties , ko reiz teica Rainis:  Latvija vai nu būs demokrātiska valsts, vai nu tās nebūs vispār! 

   

    Pieprasu, lai par katru PCTVL deputāta Andra Tolmačova grozījumu tiktu balsots atsevišķi. Lai katram vēlētājam latvietim būtu redzams un dzirdams Jūsu negods.   

 

         V.Buzajevs, aizstāvot piedāvātos grozījumus Operatīvās darbības likumā

 

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

 

    Mans priekšlikums Operatīvās darbības likumam skan visai dīvaini: Personai ir tiesības saņemt no prokuratūras informāciju par to, vai pret viņu tiek veikta operatīvā darbība. Gadījumā, ja atbilde ir pozitīva, tajā iekļaujams tās institūcijas nosaukums, kura veic operatīvo darbību, un operatīvās darbības uzdevumus saskaņā ar šā likuma 2. panta 1.daļu. Respektīvi, šai personai būtu jāpaziņo, vai tā saskaņā ar varas pārstāvju viedokli ir terorists, vai arī tikai nodarbojās ar korupciju īpaši lielos apmēros. Kolēģiem ar policista domāšanas veidu esmu gatavs atgādināt Satversmes 92. pantu: Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.  

     Ņemot vērā to, ka operatīvā darbība pret mani ar nelieliem pārtraukumiem tiek veikta jau kopš 1992. gada, man arī gribētos zināt, kas tad īsti es esmu pēc mūsu specdienestu viedokļa - vai esmu terorists, korumpants vai kriminālnoziedznieks? Kādēļ tad pēc naturalizācijas eksāmena nokārtošanas Ministru kabinets neizsvītroja manu uzvārdu no sarakstiem? Kādēļ līdz pat šim laikam man neatņēma deputāta mandātu? Beidzot, kādēļ vēl līdz šim brīdim es esmu uz brīvām kājām?

     Visus šos jautājumus man gribētos uzdot Jēkabsona kungam sakarā ar viņa atbildi uz mūsu deputātu jautājumu. Mūsu jautājumā tika minēti manu partijas biedru uzvārdi, kurus, mūsuprāt, operatīvi izseko. Par mani tur nekas netika jautāts. Tomēr savā atbildē ministra kungs pievienoja šim sarakstam arī manu uzvārdu. Bet kā tad ar Satversmes 29. pantu, kas garantē deputāta neaizskaramību?       

     Par to, kādas kroplīgas formas var pieņemt operatīvā darbība mūsu superdemokrātiskajā valstī, liecina sekojošais piemērs. Septītā oktobra dienā kārtējās Eiropas Krievu Alianses konferences dalībnieki, kura nesen notika Narvā, visu laiku pavadīja ciešā saskarsmē ar policiju – Latvijas un Igaunijas. Situācija sāka sasprindzināties jau no paša rīta. Latvijas delegācija, kuru vadīja Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka un Saeimas deputāts Juris Sokolovskis, agri no rīta grasījās izbraukt uz Tallinu. Rūpniecības ielā pie PCTVL biroja rīta agrumā tos visus jau sagaidīja mašīnas ar tonētiem stikliem.

     Acīmredzot deputātu telefonsarunas tika noklausītas, jo to ierašanās brīdī pie biroja jau stāvēja divas mašīnas, kurās, domājams, atradās Drošības policijas darbinieki. Ieraudzīdami novērošanas objektus, tie tūlīt pat pievērsa uz viņu pusi videokameras un uzsāka filmēšanu. Drošībniekiem bija jāceļas pulksten četros no rīta, lai paspētu uzņemt jau tā visiem labi pazīstamās sejas. Pie tam jēgas šai darbībai nebija it nekādas. Šī darbība bija vērsta vienīgi uz to, lai iebiedētu mūs un izdarīt psiholoģisku spiedienu.

      Cienījamie okšķeri un liekšķeri! Izmantoju iespēju sveikt Jūs no Saeimas tribīnes! Ņemot vērā to apstākli, ka Jūs esat spiesti dalīt ar mums visas sadzīves grūtības, mēs pat necentāmies iesniegt priekšlikumu izņemt no budžeta sadaļu, kas paredz asignējumu Drošības policijai krasu palielināšanu. Tagad Jums būs pietiekami naudas, lai sagatavotu atbildes novērošanas objektiem gadījumā, ja Saeima tomēr atbalstīs manu priekšlikumu.

 

     Paldies par uzmanību.    

 

V.Buzajevs, aizstāvot piedāvātos grozījumus Likumā par policiju

 

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

 

     PCTVL priekšlikums pielaist nepilsoņus darbam policijā nav nekāds jaunums. Šis darbs nepieder prestiža darba kategorijai, tas ir netīrs, neērts un bīstams. Tieši tāpēc nolādētajos okupantu laikos miliči pārsvarā bija krievvalodīgie.

     Nu, bet kur ir krievvalodīgie, tur ir nepilsoņi. Tādēļ, kad Likumā par policiju ieviesa prasības attiecībā uz pilsonību, kad pieņēma arī pārejas nolikumu, kas ļāva jau strādājošiem policistiem nepilsoņiem turpināt darbu policijā. Toreizējais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers zvērēja, ka šis nolikums būs mūžīgs. Kur tad ir šis nolikums un kur ir pats Čevers? Krievus atkal apmuļķoja, kā piemānīja tos gan 1990. gada 4. maijā, gan barikāžu laikos, gan 1991. gada martā notikušās balsošanas par neatkarību laikā.  

    Toties patlaban policisti rīko piketu pie Ministru kabineta ēkas, noņem savus mundierus un dodas vākt zemenes uz Īriju. Tādēļ priekšlikums paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības strādāt policijā, ir īstā vietā un visai aktuāls. Citādi pretējā gadījumā Devītās Saeimas deputātiem būs pašiem jāsargā savi kabineti. Piedāvāju balsot “PAR”!

 

           Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

    PCTVL frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs piedāvā izsvītrot no Likuma par policiju policistu tiesību ierobežojumu rīkot streikus. Var ilgi un dikti strīdēties par to, cik korekts ir šis priekšlikums no juridiskā viedokļa. Var ņemt par piemēru citu arī Eiropas Savienības dalībvalstu analoģiskus likumus. 

    Jā, šādi ierobežojumi policistiem pastāv daudzās Eiropas valstīs, bet tur pret policistiem izturas cilvēcīgi! Laba alga, mūsdienīgs ekipējums un aprīkojums, sociālās garantijas. Bet pie mums pat trūkst benzīna, lai veiktu normālu patrulēšanu. Toties ministrs aicina savus padotos pašiem apkopt dienesta telpas.

    Kamēr policisti atrodas apstākļos, kas pazemo cilvēka cieņu, tiem nedrīkst liegt iespēju aizstāvēt savas tiesības.

    Vai tad šis priekšlikums varētu destabilizēt situāciju, apdraudēt valsts drošību? Nekādā gadījumā, dāmas un kungi!

     Gluži pretēji – tieši bezatbildīga un diskriminējoša attieksme no valsts puses pret cilvēkiem policistu mundieros apdraud ikviena likumpaklausīgā pilsoņa labklājību, jo vakarā tas riskē neatgriezties savās mājās.

     Tiesības rīkot streiku – tas ir regulators, kas neļauj valstij bezgalīgi iztukšot valsts ierēdņu kabatas. Šīs tiesības uz streiku būtu jāatjauno, un tām būtu jāpastāv līdz pat tam laikam, kamēr mūsu policisti nestrādās tādos pašos apstākļos, kā viņu Eiropas kolēģi.   

 

V.Buzajevs, aizstāvot piedāvātos grozījumus Imigrācijas likumā

 

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

 

    Šī mana likumdošanas iniciatīva ir sava veida lakmusa papīrītis tam, vai valstī pastāv valstiska domāšana, vai arī Saeimas vairākuma apziņa pagaidām atrodas tikai pirmatnējās cilts līmeni.

    Lūk, valstī dzīvo kāds cilvēks, kam nav tā dēvētās āriešu izcelsmes. Dzīvo gadu, divus, dzīvo desmit, divdesmit, piecdesmit gadus. Maksā nodokļus, ievēro likumus, jau sen ir apprecējis latvieti, sagādājis bērnus un mazbērnus. Vai viņš ir savējais, vai arī svešinieks? Mūsu likumi apgalvo, ka svešinieks! Un jebkurā momentā viņu var izraidīt no valsts, kā nogrēkojušos kucēnu.

    Mūsu kaimiņi lietuvieši, kuriem ir daudz ilgāka un bagātāka valstiskuma pieredze, ir noteikuši: ja cilvēks ir nodzīvojis valstī desmit gadus ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju, tad šī uzturēšanās atļauja netiek anulēta. Mans priekšlikums vārds vārdā ir nokopēts no lietuviešu likumdošanas. Tāpat arī kādās desmit citās man zināmās valstīs šis jautājums tiek risināts tieši šādā veidā.

    Toties Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļiem jebkurš cittautietis vienmēr bija un uz visiem laikiem paliks par svešinieku pat, ja Dievs būtu tam lēmis nodzīvot divsimts gadus! Tad šī komisija izlabotu piedāvātos desmit gadus uz divsimts gadiem, tādejādi nodemonstrējot neredzētu toleranci. Bet, acīmredzami, mūsu tautas priekšstāvi iedomājušies sevi par dieviem  un nolēmuši, ka pastāvīgo uzturēšanās atļauju var anulēt mūžīgi !

    Domājams, ka Lietuvas ierindas parlamentārietim veselīgā saprāta ir daudz vairāk, nekā simtam viņa Latvijas kolēģu! Tādēļ arī lietuviešu preču ražotāji izkonkurē mūs no mūsu pašu tirgus. Vai Jūs zināt, kolēģi, ka Lietuvā no dzīvokļiem uz ielas neizliek? Tur tautas priekšstāvi  rūpējās par savu tautu, kura tos bija ievēlējusi, ne tikai vārdos, bet arī darbos!

     Piedāvāju spert pirmo soli, lai panāktu tālu uz priekšu tikušos lietuviešu kaimiņus un balsot PAR manu priekšlikumu. Galu galā, ja Jums neimponē mana partijas piederība vai etniskā izcelsme, tad iesniedziet paši analoģisku priekšlikumu trešajam lasījumam. Piemēram, tāda tipa: ja cilvēks ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju ir nodzīvojis valstī septiņdesmit piecus gadus, tad viņa pastāvīgā uzturēšanās atļauja netiek anulēta.

    Varbūt pēc septiņdesmit pieciem gadiem kāds laimīgais, kas nodzīvos tik ilgu mūžu, atnāks pie Jums uz kapiņu, noliks kādu puķīti un no sirds par to pateiksies.        

 

          

V.Buzajevs, aizstāvot piedāvātos grozījumus Apsardzes darbības likumā

 

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti!



 

   Šis ir grozījums vienā no vissvētākajiem likumiem – Apsardzes darbības likumā. Pieņemot to, Jūs skaidri noteicāt augstākajai rasei piederošo personu loku, tas ir tos, kuriem Jūs uzticat apsargāt noliktavu vai atkritumu izgāztuvi. Bet parējos, tas ir nepilsoņus, Jūs esat pielīdzinājuši noziedzniekiem, psihiski slimajiem, alkoholiķiem un narkomāniem.

   Šī likuma teksts daudz skaidrāk vēsta par to, cik lielā mērā Jūs vēlaties īstenot sabiedrības integrāciju, nekā visa Integrācijas ministrija kopumā, kas velti ēd savu maizi.

    Vēl vairāk, ar šo likumu Jūs pirmām kārtām apvainojāt un pazemojāt paši sevi. Jūs bijāt spiesti pielaist nodarboties ar apsardzes darbību arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus. Jūs pat esat upurējuši “svēto govi” – noņēmuši apsardzes firmas vadītājam prasības par valsts valodas prasmi.

    Nu un kas tad brauks pie mums no Eiropas strādāt par apsargu? Laimes meklētāju vidū, kuri sabrauks civilizētās pasaules nomalē, daudz lielāks būs noziedznieku, psihiski slimo, alkoholiķu un narkomānu procents, nekā likumam paklausīgo Latvijas nepilsoņu vidū.

    Beidzot, Jūs arī pašu Eiropu esat pazemojuši un aizvainojuši. Jūs Eiropas Savienības pilsoņus esat nostādījuši daudz augstāk par vietējiem iedzīvotajiem, iesaistījāt ārvalstniekus nelatviešu diskriminācija.

 

     Dāmas un kungi! Mītiņos, kas tiek rīkoti ar mērķi iepotēt Jums civilizācijas pamatus, Jūs bieži varat redzēt plakātu ar uzrakstu: Latvija – Eiropas negods! Piketētāji varētu neko arī nerakstīt, bet gan vienkārši piespraust šo likumu pie kārts un demonstrēt Jums to citu plakātu vietā. 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124