Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


10.10.2005   Eiropas Krievu Alianse – konference Narvā

 



 

 

   7. un 8. oktobrī Narvā (Igaunija) notika konference “Eiropas Savienības krievi – sadarbības ar pašvaldību iestādēm pieredze”. Viens no konferences organizētājiem un dalībniekiem, PCTVL Saeimas deputāts Juris Sokolovskis pastāstīja, ka Latvijas un Igaunijas varas pārstāvji “nespēdami to aizliegt, rīkoja sīkas nelietības un darīja tā, lai Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka nespētu aizbraukt līdz Narvai.”

 

   Tā, 7. oktobrī plkst. 5 no rīta mūsu, Rīgas komandas, pulcēšanās vietā parādījās automobilis BMW ar tonētiem stikliem un “operatoru”, kas ar videokameras palīdzību uzņēma grupas dalībniekus. No mašīnas, ar kuru Latvijas pārstāvji iesākumā plānoja doties uz Igauniju, neizprotamā veidā pazuda valsts numuri. Tomēr tiem, kas centās mums traucēt, nācās piedzīvot vilšanos: viņi nezināja, ka pirms pāris dienām mašīna, kuru plānoja izmantot, salūza – tātad viņi pūlējās velti.

     Uz Igaunijas robežas visas četras mašīnas tika īpaši pārbaudītas – tās burtiski pārmeklēja ar taustiem , bet procedūras nobeigumā sastādīja protokolus, ka pretenziju attiecībā uz transporta līdzekļiem nav. Tanī pat laikā citas mašīnas šķērsoja robežu bez jebkādas muitas pārbaudes. Šādas rīcības mērķis bija traucēt Tatjanai Ždanokai laicīgi nokļūt līdz Tallinai. Arī pa ceļam uz Tallinu Ceļu policija laiku pa laikam apstādināja mašīnas ar konferences dalībniekiem – it kā policisti gribēja pārbaudīt degvielu (!). Kārtējās aizturēšanas laikā Eiroparlamenta deputāte pārsēdās citā mašīnā, kas aiztraucās Igaunijas galvaspilsētas virzienā. Tur notika Tatjanas Ždanokas preses konference, bet tālāk ceļš veda uz Narvu.

     Juris Skolovskis pastāstīja, ka konferences priekšvakarā Igaunijas Drošības policija veica pasākumus, lai konferences dalībnieki nevarētu pulcēties: varas pārstāvji izdarīja spiedienu uz telpu īpašniekiem. Vienīgais, kas izturēja morālo presingu, bija Krievu Pareizticīgo skolas direktors Narvā  - tieši šīs mācību iestādes sienās arī notika konference “Eiropas Savienības krievi – sadarbības ar pašvaldību iestādēm pieredze”.

     16. oktobrī Igaunijā notiks pašvaldību vēlēšanas, un ļoti svarīgi būtu atbalstīt vietējās partijas, kas pārstāv krievvalodīgo iedzīvotāju intereses. Sokolovska k-gs teica, ka pasākums pacēla krievu kopienas garu, pārrāva informatīvo blokādi un guva absolūtus panākumus. “Krievu solidaritāte Eiropā sāk darboties,” apliecina deputāts.

      Narvā notika arī Eiropas Krievu Alianses Valdes sēde. Tajā ņēma dalību arī grāfs Pjotrs Šeremetjevs. Viņš piedalījās arī piemiņas plāksnes par godu krievu karavīru varonībai, kuri pirms trim gadsimtiem cīnījās šajā novadā pret zviedriem, atklāšanā – šeit atrodas slavenās Šeremetjeva redutes.

      Valdes sēdes dalībnieki, kuri atbrauca no 16 valstīm, ne tikai pastāstīja par problēmām, bet arī dalījās to pārvarēšanas pieredzē, kā arī iezīmēja nākotnes plānus. Starp citu, šie plāni paredz eiropiešu informēšanu par Igaunijas varas institūciju bezprecedenta rīcību, kad tās atteicās izsniegt atļauju iebraukt valstī, lai piedalītos konferencē, krieviem no Portugāles, Beļģijas, Austrijas un Dānijas. Šiem ļaudīm, kuriem ir Krievijas pilsonība, Igaunija liedza uzturēties savā teritorijā.

     Grāfs P. Šeremetjevs bija sašutis par to apstākli, ka sabiedriskais pasākums notika drošībnieku neatlaidīgā uzraudzībā. Viņš paziņoja, ka obligāti informēs par to savus ietekmīgos paziņas. Tatjana Ždanoka, kas ir Eiroparlamenta Iekšējo lietu komitejas locekle, grasās apspriest jautājumu par Igaunijas varas pārstāvju uzvedību vienā no šīs komitejas sēdēm.    “Kopumā,” konstatē Sokolovskis ,” drošībnieku centieni izskatījās visai nožēlojami – darbojās dzelzceļa pārbrauktuves dežuranta efekts, kuram ir aizsargbarjera – līdzeklis, ar kura palīdzību var neielaist, un viņš to aktīvi pielieto. Tas ir no vienas puses. Bet no otras puses – mūsdienu Eiropā aizsargbarjeras vairs nav aktuālas, un pat tur, kur tās pastāv, to īpašnieki izprot, ka rīt no šīm novecojušām lietām nāksies šķirties, tādēļ arī tiek vērojama šī agonija un viss no tās izrietošais.” 

Komentāri


Осталось символов:  4124124