Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


14.04.2005   Saeima otrajā lasījumā atbalstīja “Gaismas pils” celtniecību

Saeima otrajā lasījumā visumā atbalstīja nacionālās bibliotēkas celtniecību, līdz ar to pārkāpjot privatizēto dzīvokļu īpašnieku tiesības.



     Tā saucamā “Gaismas pils”, par kuru tik daudz runāja pēdējo desmitu gadu laikā, liekas, tiks uzcelta. Tās celtniecības vietā plānots nojaukt arhitektūras pieminekli – dzīvojamo ēku Kuģu ielā 8/10 un tai līdzās, lai būtu vairāk “gaismas”, nojaukt arī celtnes Uzvaras bulvārī 2, kā arī atsavināt lielus privatizētos zemes gabalus.  

     Kultūras ministre tautpartiete Demakovas k-dze ar neslēptu patosu pateicās tiem, kuri izstrādāja Likumu “Par nekustāmo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā”. “Tagad Daugavas krastos, pie tās ūdeņiem Latvijas gaisā tiks uzcelta pils!” daiļrunīgi teica bijusī apkopēja.

    Reāli domājošie deputāti, kuri nepiekrita pils celšanai, aktīvi izvirzīja iebildumus. Viens no tiem paziņoja, ka iesākumā tika paredzēts, ka “Gaismas pili” būvēs uz elektroenerģijas tarifu paaugstināšanas rēķina : “Lielisks projekts. Mums izdevās to izgāzt!” Patlaban ir nobriedis cits risinājums, bet arī uz cilvēku rēķina – atsavināt septiņus zemes gabalus un vienpadsmit dzīvokļus. Vai tad Rīgā nav citas vietas? Kam ir vajadzīga šī “Gaismas pils”? Vai tiem cilvēkiem, kuriem atņems dzīvokļus? Vai tad mēs atbalstīsim vardarbīgas metodes un pārkāpsim Privatizācijas likumu un privātīpašnieku tiesības?

     Naivi būtu cerēt, ka uz “Gaismas pili” dosies lasīt grāmatas cilvēki no visas pasaules malām! Ja celtniecība prasa tik daudz upuru, tad projektu nepieciešams pārskatīt. Par simtiem miljoniem latu varētu uzcelt ne vienu vien bibliotēku. Pie tam ar ikvienas grāmatas saturu var iepazīties Internetā, tādēļ būtu lietderīgi nodrošināt valsti, tai skaitā arī lauku bibliotēkas, skolas ar datortehniku. Liekās naudas valsts budžetā nav, bet ja tā uzradīsies, labāk būtu atrast tai citu pielietojumu : sakārtot jau esošās kultūras vērtības, paaugstināt algas un pensijas, radīt jaunas darba vietas. Latvijas lauku rajonos nav elektrības. Uz šāda fona celtā “Gaismas pils”, tā ir pārāk liela greznība!

      Deputāts Dz. Ābiķis (Tautas Partija) kategoriski iebilda: “Vai, jūsuprāt, to ir piedāvājuši muļķī? Ēģiptē dzīvo četrreiz sliktāk, bet bibliotēku uzcēla!.. Nenolaidīsimies līdz mēsliem!”

     Kas tad bija prātā Ābiķa k-gam, kad viņš runāja par mēsliem? Acīmredzami, tie bija cilvēki, kas tiks izlikti uz ielas no pagaidām viņiem piederošajiem mitekļiem.

     Atbildēdams uz PCTVL deputāta N. Kabanova repliku : “Ieraksim zemē simtiem miljonu latu, lai uzceltu to, kas nevienam nav vajadzīgs, tai vietā, lai palīdzētu rīdziniekiem.”, Ābiķa k-gs teica, ka Saeimā sēž ne pašas gudrākās galvas. Viņaprāt, dažbrīd būtu jāieklausās kompetentāku cilvēku teiktajā... ņemt vērā autoritātes, jo šo projektu bija atbalstījuši pasaules mēroga “lielumi”, un šajā bibliotēkā būs arī grāmatas krievu valodā ... tas būs ne tikai Rīgas, bet gan visas Latvijas projekts. “Šo bibliotēku cels latvieši, nevis amerikāņi!” pasvītroja tautpartietis.

      “Nejauciet abus šos jautājumus – celtniecību un privātīpašuma atsavināšanas metodes!” aizrādīja tēvzemietis J. Dobelis. “Tas ir juridiskais debīlisms! Pastāv Satversmes tiesas prakse! Vai mums trūkst starptautiskā kauna?”

      “Iedzīvotāji griezīsies Satversmes tiesā un vinnēs tiesas prāvu!” teica PCTVL deputāts J. Sokolovskis un piebilda, ka nu ir radīts precedents – tagad neviens vairs nebūs pārliecināts, ka viņam piederošais īpašums netiks atsavināts par labu valstij.

      “Latvija iestājās Eiropā ar visādiem idiotismiem. Vai varat iedomāties, ka tur tādā veidā izrīkotos ar mājokļu īpašniekiem? ... Un mēs runājam par deputātu godaprātu? Jūs rīkojaties, kā 1940. gadā – nacionalizējiet vienu, otro, trešo, tas ir ārprāts! ” Dobeļā k-gs konstatēja, ka šis ir pats apkaunojošākais balsojums.

     Toties kultūras ministre H. Demakova, kārtējo reizi demonstrējot plašu erudīciju un viņai raksturīgo loģiku, noraidīja pat domu par to, ka ēka, kuru paredzēts nojaukt, ir arhitektūras piemineklis : “Arhitekta ģēnijs – tas ir tikai viens nams. Mums ir vācu, krievu simboli, jābūt, beidzot, arī latviešu simbolam! ” Vai šādu paziņojumu varētu vērtēt, kā Brīvības pieminekļa arhitektoniskās vērtības un latviskās simbolikas noliegšanu ?

     PAR balsoja 47 deputāti, PRET – 28, atturējās – 5. Tagad jāgatavojas likumprojekta trešajam lasījumam Saeimā.

     Daļa no deputātiem paziņoja, ka gadījumā, ja likumprojekts tiks atbalstīts arī trešajā lasījumā, viņi izmantos savas tiesības griezties pie Valsts Prezidentes.    

                          

Komentāri


Осталось символов:  4124124