Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


05.04.2005   Igaunijas un Lietuvas krievi rīko piketus pie Latvijas vēstniecībām

                       5. aprīlī Tallinā un Viļņā vienlaicīgi notika piketi. “Krievi, mēs esam kopā ar Jums!” šāds bija piketu leitmotīvs. Piketu rīkošanas diena nebija nejauši izredzēta – tieši šajā dienā Latvijas Republikas Satversmes tiesa izskatīja 20 Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu par Izglītības reformas neatbilstību valsts pamatlikumam un starptautiskām tiesiskajām normām.



    

     “Lietuvā arī notika izglītības reforma”, paziņoja Klaipēdas Slāvu organizācijas vadītājs Andrejs Homutovs. “Krievu skolas no tā necieta. Pati mācību iestāde – administrācija, vecāki, skolnieki izlemj, kādus priekšmetus mācīt lietuviešu valodā, bet kādus dzimtajā. Latvija varētu ņemt vērā dienvidu kaimiņu pieredzi, kur toleranti izturas pret nacionālajām minoritātēm. Jebkuras reformas jāsaskaņo ar tiem, kuru intereses tās skar – cilvēku vajadzības nedrīkst ignorēt.

      Rīkojot šodienas piketu, mēs demonstrējam solidaritāti ar Politiskās apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” darbību tās cīņā par krievu skolām. Ļoti gribētos nodot sveicienu mūsējiem: “Latvijas krievi, mēs esam ar Jums!”.”

     A. Homutova kungu nepatīkami pārsteidza ziņa par to, ka Latvija atteicās no finansiālās palīdzības Salaspils memoriālā kompleksa atjaunošanai, kuru tai piedāvāja Krievija. Vēl vairāk viņu šokēja ziņa, ka Rīgas jaunievēlētais mērs Aivars Aksenoks paudis negatīvu attieksmi pret pieminekli Rīgas atbrīvotājiem no fašistiskajiem okupantiem. “Pērngad Lietuvas Krievu savienība, jauniešu organizācija “Lietuvas Krievu jaunatne” un Klaipēdas Slāvu jaunatnes organizācija līdzās ar vietējo pašvaldību institūcijām nodarbojās ar pieminekļu padomju karavīriem atjaunošanu. Līdzekļus šiem darbiem piešķīra vietējās pašvaldības, kā arī finansiāli tos atbalstīja Krievija,” teica A. Homutovs.

 

     Igaunijas Krievu partijas jaunatnes organizācijas vadītājs Dmitrijs Linters paziņoja, ka piketa, kas tika rīkots pie Latvijas vēstniecības ēkas Tallinā, dalībnieki ne tikai demonstrēja savu atbalstu cīņai pret diskrimināciju pēc valodas pazīmes, bet arī protestēja pret nacistisko eiforiju un visatļautību esesiešiem, no vienas puses, un antifašistu vajāšanu, no otras puses.

    “Mēs nevaram nepamanīt tiesas prāvas, kuras ir uzsāktas 5. aprīlī Rīgā pret trīsdesmit pieciem no vairāk nekā trīssimt antifašistiskā “aizsega” dalībniekiem. Latvija nedrīkst kļūt par fašisma rezervātu Eiropā un topošo neonacistu lološanas vietu,” atzīmēja D. Linters.

     

Komentāri


Осталось символов:  4124124