Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


10.03.2005   Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību atkal netiek ratificēta

Cienījamā priekšsēdētāja kundze! Godātie kolēģi deputāti!

 

 

Šogad Latvija riskē atzīmēt vienu no pašām apkaunojošākajām jubilejām – desmit gadus no dienas, kad tika parakstīta, taču netika ratificēta Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Šobrīd jau 36 valstis ir Konvencijas dalībvalstis un Latvija ir viena no sešām valstīm, kuras ir parakstījušas, bet nav ratificējušas Konvenciju.

Tikai 21. gadsimtā Latvija saņēma septiņas Eiropas oficiālo struktūru rekomendācijas ratificēt 1995. gada maijā Latvijas parakstīto Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju, tai skaitā piecas rekomendācijas – izdarīt to steidzami, un divas – bez atrunām.

Diemžēl Latvijas valdošā elite ignorē šīs rekomendācijas. Jau gandrīz desmit gadus tiek atlikta Konvencijas ratifikācija, tiek izvirzītas nozīmīgas atrunas un vestas abstraktas diskusijas par to, vai var nepilsoņus uzskatīt par mazākumtautībām.

Argumentus, kurus izvirza oficiālās amatpersonas, mēģinot pamatot savu nevēlēšanos ratificēt Konvenciju, var nopietni apspriest tikai bērnudārzā.

 Piemēram, tiek izvirzīts arguments, ka mēs tāpat pildām visus konvencijas nosacījumus un tādēļ nav nekādas nozīmes to ratificēt. Vai arī tiek apgalvots, ka Latvijā no nacionālajām minoritātēm ir tikai čigāni un līvi, savukārt 660 tūkstošus krievu, no kuriem 340 tūkstoši ir Latvijas pilsoņi, izliekas neredzam. Vai arī runā, ka Konvencijas ratifikācija neko, izņemot plāksnes ar ielu nosaukumiem nemainīs.

Protams, ar mūsu valdību, kas nevēlas nacionālajām minoritātēm garantēt pat cilvēka tiesības, ne tas vien var notikt. Un tomēr, dāmas un kungi, Konvencijas ratifikācija bez atrunām prasīs gada laikā pārskatīt valsts diskriminējošos pamatlikumus.

      Pirmām kārtām, tā ir izglītības likumdošana, kura nosaka piespiedu procentuālās normas apmācībām latviešu valodā minoritāšu skolās. Tā ir valsts valodas likumdošana: tiesības izmantot minoritāšu valodas attiecībās starp personām un varas iestādēm, tiesības izmantot uzvārdu un vārdu minoritātes valodā, tiesības izvietot sabiedrības informācijai tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citus topogrāfiskus apzīmējumus arī minoritātes valodā. Tikai Gēbelsa un Rozenberga piekritēji var apgalvot, ka šādi soļi ir naidīgi attiecībā uz latviešu tautu. 

        Šodien mēs vēlreiz gribam paziņot par savu prasību ratificēt Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju, ietverot mūsu prasības likumdošanas priekšlikuma formā. Turklāt mēs esam pārliecināti, ka šī prasība gūs atbalstu tajā latviešu sabiedrības daļā, kura ir demokrātijas ideālu piekritēja un ir nobažījusies par mūsu kopējās valsts nākotni.

Mēs uzskatām, ka tiesības, kuras garantē Konvencija, būtu jābauda visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir dzīvojuši Latvijā Konvencijas parakstīšanas brīdī.

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124