Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


08.03.2005   Kārtējā PCTVL uzvara Satversmes tiesā

Satversmes tiesa konstatē neatbilstību Satversmei nepilsoņa statusa atņemšanas kārtībā

 

Šodien, 7. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu, kurā nolēma atcelt vairākas normas, kas skar kārtību, kādā zaudējams nepilsoņa statuss.

 

Lieta pērn ierosināta pēc 20 Saeimas deputātu pieteikuma, kurā apstrīdēja to, ka nepilsoni var izraidīt no Latvijas, kā arī to, ka nepilsonim, iegūstot pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai iegūstot pierakstu ārvalstī, nepilsoņa statuss tiek zaudēts.

 

Tiesa par neatbilstošu Satversmes 98. pantam atzina tās likuma „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas  vai citas valsts pilsonības” normas, kas paredz iespēju atņemt nepilsoņa statusu, ja persona saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstīs vai reģistrāciju (pierakstu) dzīvesvietā NVS dalībvalstī bez termiņa ierobežojuma. Tiesa uzskata, ka ir nepamatoti un nesamērīgi atņemt personai nepilsoņa statusu tikai tāpēc, ka tā ārvalstī saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas personai negarantē nekādu ar konkrētās ārvalsts pilsonību vai pavalstniecību saistītu statusu. Šādam ierobežojumam, kā atzīmē tiesa, nav leģitīma mērķa.  Tāpat apstrīdētā norma var ietekmēt citu valstu imigrācijas politiku attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem, kā arī potenciāli pieļauj nepamatotu bezvalstnieku skaita palielināšanos.

 

Satversmes tiesa, analizējot nepilsoņa statusu, secināja, ka Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam no tiem fiziskās personas statusiem, kas noteikti starptautiskajos tiesību aktos. Tiesa, atsaucoties uz Latvijas okupācijas faktu un valstiskuma atjaunošanu, norāda, ka nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekam, ne arī bezvalstniekiem, bet gan par personām ar “īpašu tiesisko statusu”. Nepilsoņa statuss nav un to nevar uzskatīt par Latvijas pilsonības paveidu.

 

Tiesa uzskatīja, ka tās pilnvarās neietilpst dot nepilsoņa jēdziena skaidrojumu. Tas ir ne tikai juridisks, bet galvenokārt politisks jautājums, kas būtu jāizskata valstī pastāvošā demokrātiski politiskā procesa ietvaros, nosakot, nepilsoņa statusu starptautiskajās tiesībās. Piemēram, Latvijai ir saistoša Konvencijas par apatrīdu skaita samazināšanu, tomēr tajā minētais jēdziens „nationals” nav oficiāli iztulkots latviešu valodā un tam nav dots saturs, proti, vai tajā ietveras arī nepilsoņi.

 

Tiesa atzina, ka norma, kas paredz iespēju nepilsoni izraidīt no valsts, atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Ceturtā protokola 3. panta 1. punktam, kurā ietverts vispārējais izraidīšanas aizlieguma princips. Proti,  nepilsoņa izraidīšana ir pieļaujama kā papildsods krimināllietā un tikai tad, ja nepilsonim ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja valstī, uz kuru to iecerēts izraidīt, un tikai tad, ja tiesnesis, kas piemēro izraidīšanu kā papildsodu, pienācīgi izvērtējis lietas apstākļus, vainīgā personību un to, vai izraidīšana no Latvijas kā papildsods nerada nepamatotu cilvēktiesību ierobežojumu. Pie tam likums nosaka stingrus kritērijus, lai nepilsoņa izraidīšana varētu notikt.

 

Spriedumā arī secināts, ka apstrīdēto normu atcelšana ar sprieduma pasludināšanas brīdi, kā to lūdz pieteikuma iesniedzēji, radītu tādu situāciju, ka zustu jebkāds konkrēto attiecību tiesiskais regulējums. Tādēļ tiesa Saeimai noteica termiņu līdz 2005. gada 1. septembrim, lai apstrīdētās normas izteiktu tādā redakcijā, kas atbilstu Satversmē noteiktajiem un Latvijai saistošajiem cilvēktiesību standartiem.

 www.satv.tiesa.gov.lv/LV/info/nepilsonji.htm

Komentāri


Осталось символов:  4124124