Galvenā lapa - Arhīvs - 2005


18.01.2005   Eiroparlaments akceptēja Eirosavienības Konstitūcijas referāta tekstu

            Svinīgās fanfaras un protesta balsis



 

   Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka:

   - Referāta tēzes, kuras atspoguļo dažādu valstu attieksmi pret jauno Konstitūciju, tika atbalstītas pamatvilcienos. Tomēr neiztika bez debatēm, pie tam visai negaidītā un sasprindzinātā formā. Bet par to mazliet vēlāk.

    Mūsu frakcija Zaļie/ Eiropas alianse piedāvāja savus grozījumus. Galvenais no tiem: piedāvāto tekstu vajadzētu uzskatīt kā starpposma dokumentu, lai turpmāk to pilnveidotu. Pie tam frakcija uzstāja, ka ir nepieciešams vairāk uzmanības veltīt iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai un apkārtējai videi. Priekšlikumi iestrādāt nolikumus par reģionālajām valodām un reģionu tiesībām nebija guvuši vairākuma atbalstu. Pat zaļo grupa uzstājās pret reģionālo valodu kā darba valodu skaita palielināšanu, atsaucoties uz to, ka tas padārdzinātu jau tā visai dārgo parlamenta darba procesu. Mēs piedāvājām kompromisa variantu: samazināt valodu skaitu, kurās notiek sēdes ( kas jau de fakto notiek), bet pieņemt izskatīšanai dokumentus, kuri tiks rakstīti daudz lielākā nekā tagad valodu skaitā.

     Visumā mūsu grozījumi netika atbalstīti. Manuprāt, tāpēc, ka parlamenta vairākumu pārstāv tieši dažādu valstu etniskās mažoritātes.

       Parlamenta kreisās partijas negatīvi izturējās pret visu referāta tekstu, paziņojot, ka viņš vispār nav vajadzīgs. Tādejādi vēlreiz apstiprinājās mūsu prognoze: ultra kreisie un ultra labējie bieži pauž līdzīgu viedokli. Piemēram, vienādi uzvedās grupa, kurā ietilpst mūsu ultra labējie tēvzemieši un eiroskeptiķi, kuri uzstājās par savu valstu pilnīgu neatkarību. Kaut gan te notika neliels kāzuss : tēvzemieši atšķirībā no savas frakcijas kolēģiem nebalsoja pret referātu, kaut gan daudzi no viņiem pēc savas būtības ir eiroskeptiķi un zvērēdami solījās aizstāvēt tieši Latvijas nacionālās intereses. Paši aktīvākie eiroskeptiķi pārstāv Poliju un Lielbritāniju. Pēc balsošanas par Konstitūcijas referātu plakātu galerijā, kas bija izkārti Eiroparlamenta ēkā, viņi izkāra savu plakātu ar vārdu ”Nē!” un līdzās plakātus ar Marksa, Engelsa, Ļeņina portretiem, kuru tuvumā sāka dziedāt Internacionālu ( tiesa, bez vārdiem). Kad viņus iztaujāja par šādas dīvainas rīcības iemesliem, tie atbildēja, ka sākumā bija Maskava, bet tagad ir Brisele un tādēļ “Lai dzīvo Staļins!”. Nonāca pat līdz tam, ka parlamentā apsprieda, vai šāda uzvedība atbilst deputāta statusam.

      Kā zināms, lielākajā daļā valstu tiks rīkoti referendumi, kuros tauta balsos par vai pret Konstitūciju. Pati problemātiskā valsts ir Spānija, kurā sabiedriskās domas aptauja atklāja iedzīvotāju vairākuma kritisko attieksmi. Situācija Spānijā uztrauc visus, jo pietiek ar vienu valsti, kura neatbalstīs Konstitūciju, lai visu būtu jāuzsāk no nulles punkta. Bet Francijas Sociālistiskajā partijā, kura tagad atrodas opozīcijā, bet joprojām paliek viena no vislielākajām, ar lielu pārsvaru virsroku guva eirooptimisti.

    

       Pozīcija, kuru es pārstāvu – PCTVL pozīcija ir zināma. Pat paredzot iespējamās negatīvās iestāšanās ES sekas, mēs vēl 2001. gadā nolēmām, ka iestāšanās ES tomēr nes labumu, ņemot vērā demokrātijas kritērijus un mazākumtautību stāvokli. Pie tam mēs uzskatījām un uzskatām, ka būtu visai lietderīgi atņemt mūsu korumpētajiem un savtīgajiem varas pārstāvjiem  kaut daļu pilnvaru par labu Eiropas vienotam centram.

                       

Komentāri


Осталось символов:  4124124