Galvenā lapa - Arhīvs - 2004


22.12.2004   PCTVL frakcijas iniciatīvas likumdošanas jomā 2004. gadā

(Dati tika apkopoti, neņemot vērā 16., 20. un 22. decembra Saeimas plenārsēdes)

 

    

    Frakcija bija iesniegusi 16 patstāvīgus likumprojektus, lēmumprojektus un Saeimas pieprasījumu, kā arī 153 grozījumus 56 Saeimā izskatītiem likumprojektiem, kas bija atklāti bez frakcijas piedalīšanās.

    32 likumprojektos tika piedāvāts samazināt atšķirību tiesībās starp pilsoņiem, nepilsoņiem un personām ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju skaitu; 10 likumprojektos – dot iespēju lietot krievu valodu pašvaldībās, Saeimā un tiesā; 9 likumprojektos – neierobežot biznesa attīstības brīvību; 8 – pārtraukt diskrimināciju politisko motīvu dēļ; 7 – piešķirt tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā; 6 – sniegt garantijas dzīvokļu īrniekiem; 6 – nodrošināt komunistiskā un nacistiskā režīmu upuru līdztiesību un pārtraukt valsts dalību svešās militārās avantūrās; 5 – atvieglot maznodrošināto stāvokli; 2 – rīkot pasākumus, lai aizsargātu apkārtējo vidi.

     Pavisam tika akceptēti 17 frakcijas deputātu priekšlikumi, pārsvarā, dzīvokļu un citos ekonomikas jautājumos. Īpaši svarīgi ir deputātu Jura Sokolovska un Andreja Aleksejeva grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kurus Saeima bija pieņēmusi. Grozījumu būtība ir šāda: uzlikt par pienākumu namīpašniekiem pamatot rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un paplašināt Īres valžu pilnvaras, kuru uzdevums būtu regulēt attiecības starp namīpašniekiem un īrniekiem, ievadot tās civilizētā gultnē. Andra Tolmačova diplomātiskā uzvedība Tautsaimniecības komisijā ļāva atcelt ierobežojumus nepilsoņiem darbam gaisa kuģa apkalpē un tiesībās mantot zemi.

     Virkni PCTVL deputātu priekšlikumu, kuri tika noraidīti, vēlāk savā vārdā izvirzīja atbildīgās komisijas un tos akceptēja valdošais vairākums. Piemēram: politisko ierobežojumu atcelšana Eiroparlamenta vēlēšanās, jebkuru personu pielaide pārstāvībai civilprocesā, šķīrējtiesu pilnvaru ierobežošana un tml.

      Citu PCTVL frakcijas priekšlikumu publiskā aizstāvība, atsaucoties uz ANO komiteju un Eiropas oficiālo struktūru attiecīgajām rekomendācijām, kļuva par nopietnu šķērsli centieniem pastiprināt Latvijas likumdošanas normas, kuras jau tā ir diskriminējošas attiecībā pret nelatviešiem.

       Ar mērķi piebremzēt daudzu likumprojektu, kuri diskriminē Latvijas krievvalodīgo kopienu, izskatīšanu Saeimā PCTVL frakcija bija izmantojusi līdzekļus, kas pārsniedz kārtības ruļļa ietvarus: tika sūtītas vēstules noteicošajām ministrijām, vēstniecībām un oficiālām cilvēktiesības aizstāvošām struktūrām; tika organizētas masu protesta akcijas; Saeimā tika izplatīti kolektīvie aicinājumi un sabiedrisko organizāciju uzsaukumi; tika iesniegtas tiesas prasības Satversmes tiesā; tika organizēta diskriminācijas upuru tiešā aizstāvība tiesā. Pateicoties frakcijas iniciatīvai, Valsts Prezidente trīs reizes atgrieza likumprojektus atkārtotajai caurlūkošanai Saeimā.

    

       Frakcijas aktivitātes pakāpe ir redzama pēc jautājumu skaita, kurus apspriežot deputāti uzstājās debatēs:

     Jaunais Laiks – 223 uzstāšanās (31 deputāts, ņemot vērā tos, kuri kļuva par ministriem, un tos, kuri atnāca viņu vietā), PCTVL – 175 uzstāšanās (6 deputāti!), Tautas Partija – 162 (25), TB/LNNK – 146 (11), Tautas Saskaņas partija – 119 (9), ZZS – 65 (13), LPP – 51 (19), Latvijas Sociālistiskā partija – 47 (5).

     Vidēji katrs PCTVL deputāts uzstājās 29 darba kārtības jautājumu apspriešanā pie pastāvošās deputātu “normas” uzstāties 8 jautājumos. Otrais rādītājs šajā ziņā ir TB/LNNK – 13 jautājumi uz vienu deputātu. Pats aktīvākais PCTVL runātājs Vladimirs Buzajevs – uzstāšanās par 64 tematiem (J. Dobelim – 54, P. Tabūnam  - 40). Pieci PCTVL deputāti atrodas 15 Saeimas visaktīvāko oratoru skaitā.

 

     Kolēģi ir “pienācīgi” novērtējuši bitenieku darbību un divreiz aizliedza tiem uzstāties: deputātam N. Kabanovam par to, ka viņš bija nosaucis kolēģus tēvzemiešus par fašistiem, un deputātam V. Buzajevam (ar turpmāko aizliegumu piedalīties 6 plenārsēdēs pēc kārtas) brīdī, kad viņš atklāja slāvu kultūras biedrību vadītāju pratināšanas faktu Drošības policijā.

    Cīņai pret PCTVL deputātiem tika piedāvāti 10 speciālie Saeimas likumprojekti un lēmumi, no kuriem 7 bija pieņemti:

     - četri lēmumi par deputātu nodošanu tiesai par mītiņu organizēšanu;

     - grozījumi Saeimas kārtības rullī, saskaņā ar kuriem no tribīnes

       padzītajiem deputātiem nevajadzētu izmaksāt algu;

     - 5 likumprojekti, kas ierobežo tiesības uz miermīlīgo sapulču

       rīkošanu;

     - grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas liedz deputātiem tiesības

       satikties ar vēlētājiem bez pašvaldības sankcijas;

     - 2 grozījumi Krimināllikumā un 2 grozījumi Administratīvo

       Pārkāpumu kodeksā.               

Komentāri


Осталось символов:  4124124