Galvenā lapa - Arhīvs - 2004


09.12.2004   V.Buzajeva uzruna par Pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par svētku dienu

        

Godātājs prezidijs! Cienījamie kolēģi deputāti!

 

    Šodien ir pienācis laiks tomēr kaut vai konceptuāli lemt, vai mēs uzskatām Pareizticīgo Baznīcu  par Latvijai tradicionālo konfesiju vai nē.

   

   Izlemt šo jautājumu palīdzēs tas fakts, ka Pareizticība ir pirmais no Kristiānisma veidiem, kas tika fiksēts Latvijas teritorijā. Pie tam Pareizticība šajā teritorijā bija izplatīta jau divsimts gadus pirms Rīgas dibināšanas, kuru, kā Jūs zināt, dibināja katoļi krustneši.

   

    It īpaši, ja ņemt vērā, ka Pareizticība Latvijā konsekventi seko Kristus bauslim – nav nedz helēņa, nedz jūda. Pareizticīgo vidū ir ne mazums latviešu, dievkalpojumi daļēji notiek latviešu valodā, bet, piemēram, Rīgas Kristus Debesbraukšanas baznīcā - tikai valsts valodā. Starp Latvijas iedzīvotājiem vienīgais kanonizētais kristiešu svētais ir pareizticīgais arhibīskaps, latvietis Jānis Pommers.

   

     Skaitliskā ziņā Pareizticīgā konfesija praktiski ir tik pat liela, kā divas citas tradicionālās konfesijas – Katoļu un Luterāņu.

    

     Oficiālās statistikas dati nefiksē konfesionālo piederību. Tādēļ kādas konfesijas lielumu var noteikt tikai netieši – pēc dzimšanas un miršanas datiem.

     2003. gada statistikas dati liecina, ka pareizticīgie ir visbiežāk norādītā konfesija gan jaundzimušo māmiņām, gan arī mirušo piederīgajiem. Tā 2003. gadā 22,3 procenti jaundzimušo bija pareizticīgie,  21 procents – katoļi, 19 procenti jaundzimušo bija luterāņi. 2003. gadā nomirušo pareizticīgo bija 23,7 procenti, otrajā vietā luterāņi ar 22,9 procentiem, trešajā vietā katoļi – 22,7 procenti.      

    

     Bet, lūk, Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2003. gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

     Saskaņā ar aptaujas datiem, iedzīvotāji salīdzinoši biežāk norādījuši, ka ir pareizticīgie ( 25,1 % ) un luterāņi ( 24,7% ), un nedaudz mazāks ir to respondentu īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka ir katoļi ( 21,2% ). Ņemot vērā, ka par vecticībniekiem sevi bija nosaukuši 2,7 % , ticīgo kopējais daudzums, kuri tiek diskriminēti Ziemassvētku svinēšanas ziņā, ir 27, 8 procenti. Tas jau ir daudz vairāk par atsevišķi ņemtiem luterāņu un katoļu konfesiju piekritējiem.

   

     Nesen man bija tas gods piedalīties svinībās, kas bija veltītas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vadītāja – metropolīta Aleksandra 65 gadu jubilejai. Bija pulcējusies visai reprezentatīva kompānija – Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdres kundze, toreizējais Ministru Prezidents un vicepremjers. Visu pareizticīgo vārdā metropolīts Aleksandrs griezās pie klātesošajiem ar lūgumu – iesniegt Saeimā likumprojektu par Pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par svētku dienu. Rezultāts – Jūsu priekšā. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

 

    Gribētos atzīmēt, ka Latvijā Pareizticīgās Baznīcas vadība nebūt nepieder Politiskās apvienības PCTVL atbalstītāju lokam. Pareizticīgās Baznīcas garīgo vadītāju lojalitāte pret Latvijas valsts politiku, kura ne vienmēr ir labvēlīga lielākajai daļai pareizticīgo, tālu pārsniedz pazīstamās  tēzes, ka jebkura vara ir no Dieva, robežas.       

 

    Tādēļ mūsu likumprojekts nebūt nav sekošana politiskajai konjunktūrai vai arī centieni iegūt Pareizticīgās Baznīcas atbalstu, bet vienīgi vēlēšanās novērst acīm redzamu netaisnību.

 

    Paldies par uzmanību!  

     

Komentāri


Осталось символов:  4124124