Galvenā lapa - Arhīvs - 2004


09.12.2004   Tieslietu ministre atbild uz frakcijas jautājumiem saistībā ar J.Petropavlovski



   LR 8.Saeimas deputātiem

J.Plinera kungam, J.Sokolovska kungam N.Kabanova kungam, A.Aleksejeva kungam A.Tolmačova kungam, V.Buzajeva kungam

 

 

       Kopija: LR Ministru prezidentam A.Kalvīša kungam



 

 

 

Deputātu jautājumu reģistra Nr.48

"Par Ministru kabineta š.g. 16.novemhra lēmumu

svītrot no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

uzņemamo personu saraksta

apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā "

valdes locekli Juriju Petropavlovski "

 

Tieslietu ministrija ir iepazinusies ar Jūsu 2004.gada 23.novembra vēstuli (deputātu jautājumu reģistra Nr.48; 23.11.2004. Nr.8/7-2/147) un atbild uz to saskaņā ar LR Ministru prezidenta 2004.gada 26.novembra rezolūciju Nr.45/SAN-4759.

Pilsonība atbilstoši Pilsonības likuma 1.pantam ir ,,personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti". Tomēr tiesiska saikne nav vienīgais nepieciešamais elements jēdziena ,,pilsonība" izpratnei. Ar jēdzienu ,,pilsonība" starptautiskajās publiskajās tiesībās saprot tiesisku un politisku saikni starp personu un valsti valsts iekšējā dzīve. Tāpat pilsonības jēdzienu paskaidro ari cits jēdziens «politiskās tiesības" un šo tiesību saturs. Proti, tādas pilsoniskās tiesības kā tiesības velēt un tiesības tikt ievelētam tiek saistītas ar personas lojalitāti pret attiecīgo valsti.

             Pilsonības likuma 11. un 12.pantā noteiktais kritēriju kopums nosaka minimālo standartu, lai naturalizējamo personu varētu atzīt par Latvijas valstij lojālu. Taču atbilstība šiem kritērijiem nerada subjektīvu tiesību uz pilsonību. Tas fakts, ka atbilstoši 1999.gada 2.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.34 «Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība" 33.punktam Naturalizācijas pārvaldei ir jāsagatavo Ministru kabineta rīkojuma projekts par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā personām, kuras ir veikušas Pilsonības likumā un 1999.gada 2.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.34 ,,Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība" noteiktās darbības, norāda, ka lēmums par pilsonības piešķiršanu tiek pieņemts nevis ar Naturalizācijas pārvaldes atzinumu par personas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, bet gan ar rīkojuma projekta pieņemšanu Ministru kabinetā. To apstiprina arī Pilsonības likuma 17.panta otrās daļas pēdējais teikums, kas uzsver, ka ,,lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets". Pieņemot lēmumu, Ministru kabinets var ņemt vērā papildu lojalitātes kritērijus, kas nav noteikti Pilsonības likumā,

Atbildot uz Jūsu jautājumu par Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra sēdes protokola Nr.66 77.§ juridisko raksturu un pārsūdzēšanas iespējām, Tieslietu ministrija informē, ka minētais lēmums, ar kuru J.Petropavlovskis tika svītrots no rīkojuma projekta "Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā", nav administratīvais akts, bet gan politisks lēmums, jo pilsonības piešķiršana ir politisks akts, ar kuru valsts institūcijas kā tautas gribas paudējas apliecina savu gribu apveltīt konkrēto personu ar valsts garantētajām tiesībām un iedibinātajiem pienākumiem.

Tā kā pilsonības piešķiršana ir politisks lēmums, to nevar pārsūdzēt tiesā. Atbilstoši Pilsonības likuma 12.panta sestajai daļai “personas, kuru iesniegumi pilsonības jautājumos noraidīti, var tos atkārtoti iesniegt gadu pēc iepriekšējā lēmuma pieņemšanas". Tātad gadu pēc attiecīgā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas J.Petropavlovskim ir tiesības vēlreiz lūgt Latvijas Republikas pilsonību.

Atbilstoši 1999.gada 2.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.34 ,,Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība" 33.punktam Naturalizācijas pārvalde, kas ir Tieslietu ministrijas   padotības   iestāde,   sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu, kuru saskaņā ar 2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.lll  ,,Ministru kabineta kārtības rullis" 6.punktu tieslietu ministrs iesniedz izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.  Tā kā tieslietu ministrs, iesniedzot Naturalizācijas pārvaldes sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu, uzņemas politisko atbildību, tad viņa pienākums ir informēt Ministru kabinetu par Naturalizācijas pārvaldes sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu. Konkrētajā gadījumā tieslietu ministre vērsa uzmanību uz to, ka ,.atbilstoši Pilsonības likuma prasībām pretendentam ir jāapliecina uzticība Latvijai ne tikai ar solījumu, bet arī ar savu rīcību" un ka ,,Petropavlovska rīcība neatbilst solījumam par uzticību Latvijai". Ar uzticības solījumu, kas ir ietverts Pilsonības likuma 18.pantā, persona apliecina savu gatavību būt lojālai pret Latvijas Republiku. Pieņemot lēmumu par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā konkrētajai personai, Ministru kabinets lemj par to, vai persona ir lojāla vai nav, konkrētajā gadījumā Ministru kabinets, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju par J.Petropavlovski, nonāca pie secinājuma, ka uz lēmuma pieņemšanas brīdi J.Petropavlovska rīcība neliecina par konkrētās personas lojalitāti pret Latvijas Republiku.

Tieslietu ministrijas rīcībā nav informācijas, ka pieņemtais lēmums būtu saistīts ar to, ka apvienība PCTVL izvirzīja J.Petropavlovski par mēra kandidātu gaidāmajās pašvaldības vēlēšanās.

Attiecībā uz Jūsu vēstule uzdoto jautājumu par zaudējumu atlīdzību, gadījuma, ja tiesa atzīst lēmumu par prettiesisku, jāņem vērā, ka lai rastos valsts atbildība pret attiecīgo personu, ir jāizpildās vismaz diviem nosacījumiem. Pirmkārt, personas subjektīvajām tiesībām ir jābūt aizskartām. Otrkārt, aizskārumam ir jābūt prettiesiskam. Pilsonības piešķiršana ir politisks akts, ar kuru valsts institūcijas kā tautas gribas paudējas apliecina savu gribu apveltīt konkrēto personu ar valsts garantētajām tiesībām un iedibinātajiem pienākumiem. Latvijas Republikai nav pienākuma piešķirt pilsonību naturalizācijas kārtībā. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka Ministru kabineta lēmums, kas ir politisks akts, ir prettiesiska Latvijas Republikas rīcība attiecībā pret J.Petropavlovski. Tas savukārt nozīmē to, ka neizpildās ne pirmais, ne otrais valsts atbildības elements, t.i., konkrētajā gadījumā nav prettiesiska tiesību aizskāruma. Papildus paskaidroju, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ja valsts (valsti pārstāvošas personas vai institūcijas) nodara zaudējumus, tad Latvijas Republika kā sākotnēja publisko tiesību juridiskā persona ir atbildīga par šo zaudējumu kompensāciju.

Tieslietu ministrija informē, ka 2004.gada 30.novembrī Naturalizācijas pārvalde nosūtīja Jurijam Petropavlovskim vēstuli, paziņojot, ka, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra sēdes protokola Nr.66 77.§, viņam ir atteikts piešķirt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.



 

Ar cieņu,



tieslietu ministre                                    S.Āboltiņa

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124