Galvenā lapa - Arhīvs - 2004


25.11.2004   22. novembrī tiesā tika izskatītas uzreiz divas – V. Buzajeva un G. Kotova - lietas.

                                15. aprīlis vēl atkārtosies!

 

    22. novembrī tiesā tika izskatītas uzreiz divu “štābistu”,  Latvijas Cilvēktiesību komitejas veterānu - PCTVL Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva un Rīgas domes deputāta Gennādija Kotova – lietas. Administratīvajā Apgabaltiesā tika izskatītas viņu apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu, kas atzina viņus par vainīgiem “nesankcionētā mītiņa un gājiena, kuri noveda pie transporta kustības pārtraukšanas,  organizēšanā un vadībā pie Ministru kabineta ēkas”. Laiks - 15. aprīlis plkst. 11 no rīta. Šis datums ir Vislatvijas skolu streika pirmā diena.

    Šajā dienā ap plkst. 11.00, pēc policijas darbinieku datiem, 1500  jauniešu no tiem desmitiem tūkstošu, kuri bija pārpludinājuši Esplanādi, šķērsoja Brīvības bulvāri Elizabetes ielas krustojuma tuvumā. Šos jauniešus policijas kordons aizturēja pie pašām Ministru kabineta ēkas durvīm. Tad šie jaunieši, soļojot pulksteņrādītāja virzienā, gāja apkārt valdības ēkai un, otrreiz šķērsojot Brīvības bulvāri netālu no krustojuma ar Merķeļa bulvāri  ( netālu no veikala “Sakta”), ap plkst. 11.20 veiksmīgi atgriezās Esplanādē.

     Jāatzīmē, ka streikotāji no visām pilsētas malām sāka pulcēties Esplanādē jau plkst. 8 no rīta, maršējot kolonnās no dzimto skolu durvīm. Katras  kolonnas priekšgalā soļoja vadītājs, kurš nesa savā skolā savāktos vecāku un audzēkņu parakstus, kas bija adresēti Ministru Prezidentam I. Emša kungam. Parakstu lapām bija dažāds saturs: atturīgajās tika rakstīts, ka skola nav gatava reformai, bet pašas radikālākās pauda, ka dotajai skolai reforma nav vajadzīga vispār.

     Formāli atbildību par parakstu vākšanu un nodošanu uzņēmās PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs deputāts Jakovs Pliners un deputāts Vladimirs Buzajevs, kuri atklātajā vēstulē paziņoja Ministru Prezidentam, ka plkst. 11.00 viņam jābūt gatavam pieņemt delegāciju. Pāris diennaktis pirms izsludinātā notikuma Emsis paziņoja par atteikšanos pieņemt delegāciju, tomēr skolniekiem, kuri virzījās pa pilsētas ielām, bija juridiskais segums – piedalīšanās parakstu nodošanas ceremonijā.

     Deputāts Buzajevs apelācijas sūdzībā norādīja, ka fiziski viņš nevarēja organizēt un vadīt gājienu, jo gājiena sākumā viņš vāca skolu pārstāvju parakstus, stāvot pie baltā galdiņa pie ieejas Kristus Dzimšanas Katedrālē – respektīvi, 150 metru attālumā no gājiena sākuma vietas. Baltais galdiņš, kuru personīgi nesa deputāts Buzajevs tika fiksēts arī policijas videomateriālos.

      Tieši plkst. 11.00 Pliners un Buzajevs kopā ar nelielu 3-5 cilvēku grupu šķērsoja Brīvības bulvāri tajā vietā, kas atrodas starp Katedrāli un MK ēkas parādes durvīm. Satiksmes kustības noteikumus viņi, bez šaubām, pārkāpa, bet transporta kustībai netraucēja. Brīdī, kad skolnieki tika apstādināti pie MK ēkas durvīm un devās apkārt namam, deputāti atradās ēkas iekšienē un veda sarunas ar izglītības ministru Radzeviča kungu, kurš viņus pieņēma Emša vietā. Par šo sarunu faktu rakstīja visas ikdienas krievu avīzes, kuras  norādīja notikuma laiku un vietu, kā arī  publicēja abu deputātu fotogrāfijas brīdī, kad viņi šķērso bulvāri. Saeimas PCTVL frakcijas priekšsēdētājs, kas uzstājās tiesas procesā kā liecinieks, šīs ziņas apstiprināja vēl arī mutiski.

     Vēlāk, kad V. Buzajevs izgāja no valdības mītnes, viņš ieraudzīja bez uzraudzības palikušos 1500 jauniešus, kuri drūzmējās pie MK ēkas netālu no Brīvības un Merķeļa bulvāru krustojuma (kur atrodas veikals “Sakta”). Deputāts momentāli pieņēma izšķirīgo lēmumu un deva rīkojumu jauniešiem atgriezties kopā ar viņu Esplanādē. Ko viņi arī izdarīja, izvairīdamies no nepatīkamā incidenta - sadursmes ar policiju - iespējas. Kaut arī dažu minūšu laikā tika pārtraukta satiksmes kustība.

     Pēc deputāta un cilvēktiesību aizstāvja domām, šī viņa rīcība pilnībā atbilst likuma pantam, kas attaisno pārkāpumu, ja tas ir pastrādāts sabiedrības drošības labad, un ja labuma no šādas rīcības ir daudz vairāk, nekā kaitējuma.

      Rīgas domes deputāts Gennādijs Kotovs jauniešu gājiena laikā atradās Rīgas domes ēkā, kur piedalījās jau trešā pēc kārtas pieteikuma nākamās dienas pasākumam iesniegšanā. Šo pasākumu bija paredzēts rīkot, kā krievu valodas un demokrātijas atklāto mācību stundu, bet Rīgas dome tā arī nedeva šī pasākuma saskaņojumu.

     Abi policijas virsnieki, kuri deputātu lietām pievienotajos ziņojumos apgalvoja, ka tieši šie nemiera cēlāji arī vadīja jauniešu gājienu, nespēja pārliecinoši atcerēties vietu un laiku, kur un kad viņi tieši redzēja “štābistus”, jo šie cilvēktiesību aizstāvji piedalījās daudzās viena otrai sekojošās protesta akcijās. Tādēļ policijas oficieriem bija grūti precīzi atminēties, vai 15. aprīlī Buzajevs un Kotovs vadīja šo gājienu, vai arī nē.

    Deputāts V. Buzajevs jau aprīlī publiski paziņoja, ka ir atbildīgs par divu 16. aprīļa nesankcionēto demonstrāciju vadību, kurās piedalījās daži tūkstoši dalībnieku. Tiesā viņš paziņoja, ka nevēlas maksāt soda naudu par parakstu vākšanu. Jo turpmāk šis pretlikumīgais incidents var veicināt arī citu protestētāju sodīšanas gadījumus. Spriedums V.Buzajeva lietā tiks pasludināts 2. decembrī.

     Rīgas domes deputāts G. Kotovs pieprasīja, lai policija nodemonstrē videoierakstu, kurā ir fiksēts tas apšaubāmais fakts, ka viņš vada viņam inkriminēto  skolnieku gājienu, atrasdamies šajā laikā pavisam citā vietā. Viņa lieta tiks atkārtoti izskatīta tiesā 3. decembrī.

     23. novembrī tiesa izskatīja vēl viena pazīstamā “štābista”  - PCTVL biedra Jurija Petropavlovska – apelācijas sūdzību. Arī viņu pirmās instances tiesa bija atzinusi par vainīgu tajā pašā pārkāpumā. Petropavlovskis apgalvo, ka šā gada 15. aprīlī viņš bija panācis skolnieku kolonnu, kuru policijas kordons jau bija apstādinājis pie Ministru kabineta ēkas durvīm. Nespēdams pagriezt kolonnu atpakaļ, viņš veda to apkārt valdības mītnei ar vienu vienīgo mērķi – nepieļaut jauniešu sadursmi ar policiju. Petropavlovska lieta tiks atkārtoti izskatīta 3. decembrī, jo tiesai ir nepieciešams pieaicināt papildus lieciniekus un iepazīties ar policijas uzņemto videoierakstu, kurā ir fiksēta “štābista” rīcība 15. aprīļa masu akcijā.                              

 

 

 

 

           

Komentāri


Осталось символов:  4124124