Galvenā lapa - Arhīvs - 2004


17.11.2004   Pirms 150 gadiem Rīgā varēja iztikt bez valsts valodas prasmes

                            

   “Vietējās” valodās mācījās, lūdza Dievu, runāja veikalos, tās lietoja lietvedībā ... Krieviem Rīgā un Tērbatā bija jāapgūst vācu valodu, bet Krievijas Impērijas valdība nesteidzās veikt “revolucionārus” pasākumus valodas jomā – šī valdība domāja nevis par savām ambīcijām, bet par cilvēkiem.



 

 

    Svešvalodu zinātnes tempļi



 

    Pirms 202 gadiem Krievijas Impērijā atgadījās visai neparasts notikums: tika izveidota valsts augstskola, kurā mācības valsts valodā nenotika vispār! Pēc cara Aleksandra I pavēles bija atjaunota Tērbatas Universitātē ( Igaunijas Tērbata tolaik atradās Vidzemes guberņā). Krievijas valsts izmaksāja algas šīs universitātes profesoriem, stipendijas studentiem, bet mācības tajā notika vācu valodā. Izglītoto imperatoru šis fakts nemulsināja: augstskola tika atjaunota nevis, lai rusificētu vietējos iedzīvotājus, bet gan “visas sabiedrības, it īpaši Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes labad”.

    Krievu valodu Tērbatas Universitātes studenti apguva, kā svešvalodu, tomēr daudzas “Ostzejes novada gudrākās galvas” tā arī nespēja šo valodu iemācīties. 1899. gadā universitātes rektors Budilovičs, uzstājoties  vietējās Zinātniski literārās biedrības sapulcē, šādi izteicās par valsts valodas apgūšanas vēsturi universitātē: “Nebija trūkuma atgādinājumos par nepieciešamību apgūt krievu valodu, bet ilgu laiku tie palika bez ievērības.” Par to arī nevajadzētu brīnīties, jo pēc rektora teiktā, 1830.- 1836. gados krievu valodas profesora vieta palika vakanta. Tas nozīmēja, ka sešu gadu laikā neviens nepasniedza studentiem valsts valodu.

    1834. gadā tautas izglītības ministrs grāfs Uvarovs piedāvāja ieviest stimulēšanas sistēmu: tas, kurš pirms augstskolas absolvēšanas izturēja krievu valodas pārbaudi, saņēma 14. klases ierēdņa rangu. Šī pasākuma īstenošana noveda ... pie prasību pazemināšanās eksāmenos. Pārbaužu laikā studentiem pat atļāva lietot vārdnīcas.

     Vai Tērbatas Universitāte šajā ziņā bija unikāla? Nebūt nē. Nedz Aleksandrs I, nedz Nikolajs I un Aleksandrs II par demokrātiju un cilvēka tiesībām savā impērijā nemēdza runāt, bet valodas “rungu” Vidzemē, Igaunijā un Kurzemē nekad nepielietoja.

     1861. gadā imperators Aleksandrs II apstiprināja nolikumu par Politehnisko skolu Rīgā. Naudu jaunajai mācību iestādei ziedoja 18 Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pilsētas, Baltijas muižnieku organizācijas, Rīgas tirgoņi.  Tomēr līdzekļu privātajai mācību iestādei vienalga pietrūka un maksa par mācībām šeit bija daudz augstāka, nekā citās Krievijas augstskolās. Tad ģenerālgubernators Bagrations speciāli organizēja Krievijas finanšu ministra vizīti Rīgā un panāca, lai Rīgas Politehnikumam katru gadu  maksā dotāciju 10 tūkstošu rubļu apmērā. Valsts dāsni finansēja Rīgas Politehnikumu, neskatoties uz to, ka mācības šeit notika tikai vācu valodā. Kaut gan mācījās šeit gan krievi, gan latvieši, gan ebreji, gan poļi. Rīgas krievu ģimnāziju absolventi demonstrēja izcilas spējas - pēc vidusskolas kursa apgūšanas dzimtajā valodā viņi augstskolā sekmīgi mācījās svešvalodā. Tomēr pasniedzēji rēķinājās ar Rīgas specifiku: nākamais Nobeļa prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds, pasniegdams ķīmiju,  speciāli lēnāk lasīja lekcijas, lai nevācieši vieglāk varētu viņu saprast.                                                                                

 

     Rektors pret profesoru

 

     Jājautā: kādēļ tolaik Rīgā un Tērbatā studentiem nebija īpašas vēlmes mācīties krievu valodu? Studenti vadījās, izejot no reāli izveidojušās lingvistiskās situācijas. Toreizējo lietu stāvokli visai spilgti ilustrē diskusija, kas 1818. gadā notika Tērbatas Universitātes padomē. Profesors Neimans (pats būdams vācietis) izteica savu satraukumu sakarā ar sliktu krievu valodas pasniegšanu augstskolā : “Cik man izdevās to novērot agrāk, šajā universitātē krievu valodas apmācība ir pamesta novārtā.” Profesors piedāvāja veikt veselu ārkārtas pasākumu virkni, lai izmainītu situāciju. Nākošajā padomes sēdē profesoram atbildēja rektors Gustavs Everss. Viņš neapstrīdēja to faktu, ka daudzi studenti nepārvalda krievu valodu. Bet atklāti jautāja: kam tad Vidzemē ir vajadzīga valsts valoda? Rektors atzīmēja: “Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņās pat tiesnesis, piemēram, var bez tās iztikt, jo pēc Augstākās pavēles likumi šeit tiek publicēti vācu valodā. Patiesi, arī tagad šajās guberņās atrodas ne mazums tieslietu resora ierēdņu, kuriem šī valoda ir sveša , bet kuru nopelni tiek augstu vērtēti... Šajā novadā var būt par teicamu mācītāju un neprast krieviski. No ārstiem, kuri neiestājas valsts dienestā, valdība nepieprasa šīs valodas prasmi. ” Rektors deva arī politisko novērtējumu pārmērīgai valodnieciskajai dedzībai : “... Es uzskatu piespiedu pasākumus par  apšaubāmu draudzības ierosinātāju.”

     Pagāja apmēram gadsimta ceturksnis un Tērbatas Universitātes valde secināja: “Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņās vācu valoda nekādā ziņā nevar tikt uzskatīta par svešvalodu...”   

     



     Nauda valodas mācīšanai



 

      Kādus tad pasākumus veica oficiālā Pēterburga, lai mainītu attieksmi pret krievu valodu? Kaut gan šodien imperatoru Nikolaju I nereti dēvē par kazarmu kārtības cienītāju, viņa valdīšanas laikos ideja  piespiest mācīties krievu valodu tā arī palika tukšu sarunu līmenī. Kaut gan 1836. gadā cars izsludināja bargu cirkulāru: no 1841. gada Tērbatas Universitātē pieņemt tikai tos, kuri pārvalda krievu valodu. Kādēļ tieši no 1841. gada? Tajos laikos ģimnāzijās mācījās piecus gadus, tātad tie, kas iestājās ģimnāzijā, zināja : ja neapgūs krievu valodu, augstskolā neiestāsies. Tomēr 1839. gada 15. decembra dekrēts pagarināja krievu valodas apgūšanas termiņu līdz 1845. gada 16. decembrim. Sevišķa uzmanība tika pievērsta krievu valodas pasniegšanas kvalitātes celšanai gan ģimnāzijās, gan pašā Tērbatas Universitātē. Valsts valodas apgūšanas programmām tika piešķirti papildus finansiālie līdzekļi, 1844. gadā universitātē pieauga krievu valodas pasniedzēju skaits, krievu valodas mācībstundas notika katru mācību dienu. 1845. gadā  radās ideja daļu no lekcijām pasniegt valsts valodā, bet galu galā tā tika noraidīta, jo gan pasniedzēji, gan varas institūcijas saprata, ka mācīties kādu valodu  un mācīties tajā – tās ir divas pavisam dažādas lietas. Pat leģendārais krievu mediķis Pirogovs lasīja lekcijas Tērbatas Universitātē nevis dzimtajā, bet vācu valodā.

     19. gadsimta piecdesmitajos gados veiktā pārbaude demonstrēja, ka Rīgas ģimnāziju audzēkņi latīņu valodu pārvalda daudz labāk, nekā krievu. Tad radās ideja: ne tikai pasniegt valodu, bet arī pasniegt tajā dažus mācību priekšmetus. Tomēr arī šo projektu imperators noraidīja.

     Tikai 19. gadsimta deviņdesmitajos gados, gandrīz pēc simts gadiem pēc Tērbatas Universitātes atjaunošanas, mācību process šajā universitātē sāka ritēt krievu valodā. Bet pašu augstskolu pārdēvēja par Jurjevas Universitāti. Krievu valodā sāka lasīt lekcijas arī Rīgas Politehnikumā. Derētu atzīmēt, ka vācu valoda nebija pilnībā izskausta no šīm mācību iestādēm. 1898. gadā Jurjevas Universitātes rektors Budilovičs atzīmēja, ka 1892.gada 4.decembra noteikumi ļauj universitātes “Zinātniskajos rakstos” publicēt rakstus vācu valodā. Universitātes zinātniskajās biedrībās tika saglabāta valodu lietošanas brīvība. Un ja Zinātniski literārajā biedrībā deva priekšroku krievu valodai, tad Igauņu zinātniskajā biedrībā, pēc Budiloviča secinājuma, “ neierobežoti dominēja vācu valoda”. Tomēr tas nemainīja lietas būtību. 1897.gadā vienā no Sanktpēterburgas avīzēm publicētajā rakstā bijušais Tērbatas Universitātes rektors fon Etinhens ar rūgtumu konstatēja, ka daudzi profesori aizbrauca uz Vāciju un pasniegšanas kvalitāte universitātē ir  pazeminājusies. Rīgā bija palikusi tikai puse pasniedzēju. Tajā pat 1897. gadā Rīgas Politehnikumā, lai novērtētu izglītības kvalitāti, tika norīkots Harkovas Universitātes rektors Kirpičovs. Viņš daudznozīmīgi konstatēja : “ Pati galvenā augstākās mācību iestādes panākumu ķīla ir profesoru, kuri tajā pasniedz, talants.”     

 

 

( no krievu valodas tulkoja Irēna Ase)

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124