Galvenā lapa - Arhīvs - 2004


19.10.2004   “Izglītības kvalitāte krīt, pseidoreformas imitācija turpinās”

Valdošie politiķi un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka jau daudzus gadus skolas reforma ir vērsta uz to, lai paaugstinātu skolēnu zināšanu kvalitāti un šajā virzienā it kā ir sasniegti nozīmīgi pozitīvi rezultāti. Krievu skolu pārvešana uz apmācībām valsts valodā nav nekas cits kā valsts rūpes par mūsu bērnu konkurētspēju un vēl vairāk paaugstinās izglītības kvalitāti.

Diemžēl sabiedrība līdz pat šim laikam nav iepazīstināta ar skolu izglītības rezultātiem un to analīzi. Vairumā gadījumu sniegtā informācija aprobežojas ar datiem no atsevišķu skolu izglītības aspektu pētījumiem. Pēdējos gados, pateicoties Saeimas radikālajam vairākumam pat ierobežota sabiedrības informēšana par skolu izglītības kvalitātes dinamiku, pastāvošajām problēmām un to risinājumu variantiem tiek aizvietota ar pseidoreformas 2004. apspriedi. Politiķi pedagogu vietā sāka vadīt skolu reformu.

Sakarā ar to uzskatām par nepieciešamu iepazīstināt sabiedrību ar pamatskolas un vidusskolas izlaiduma eksāmenu un ieskaišu rezultātu analīzi un vērtējumu. Šie rezultāti ir ņemti no statistiskajiem kopsavilkumiem, kurus kopš 2001. gada katru gadu publicē Izglītības un zinātnes ministrija. 

Vidēji 72,7% pamatskolas skolēni un 51,4% vidusskolu skolēni nokārto izlaiduma eksāmenus 1-6 ballu līmenī (trīs ar plusu piecu ballu sistēmā). Nav neviena priekšmeta, kurā vairāku gadu garumā vismaz pusei skolas absolventubūtu 7 un vairāk balles. Tas liecina par ilgstošu krīzi skolu izglītības sistēmā.

Visi ierēdņu un metodistu centieni paaugstināt valsts valodas zināšanas nav noveduši pie nopietniem pozitīviem rezultātiem – vidēji 56,8% pamatskolas skolēnu valsts valodas zināšanas ir 1-6 ballu līmenī. Tas ir pilnīgi nepietiekami lai vidusskolā apgūtu jebkādu priekšmetu valsts valodā.

Vidēji 44,5% vidusskolas skolēnu apgūst valsts valodu 1-6 ballu līmenī. Var paredzēt, ka šie 44,5% skolēnu ir aptuvenais to skolēnu skaits, kas nespēs iegūt kvalitatīvu vidējo izglītību pārsvarā valsts valodā. Nekādas alternatīvas šiem bērniem likums neparedz.

Katastrofāli zemi ir izlaiduma eksāmenu rezultāti dzimtajā valodā. Vidēji 75,1% pamatskolas skolēnu izlaiduma eksāmenos saņēma 1-6 balles. Uz “A” līmeni dzimto valodu nokārtoja tikai 1% skolēnu (vidējai rādītājs Eiropā ir 7%-10%). Nepietiekamas valsts valodas zināšanas palēnina domāšanas un valodas attīstību skolēniem un noved pie izglītības kvalitātes zuduma kopumā.

Samazinās izglītības kvalitāte dabaszinātnēs pamatskolā, vidēji 71,3% skolēnu izlaiduma eksāmenā ir saņēmuši 1-6 balles. Mēs uzskatām, ka pēdējo desmit gadu laikā nav notikušas principiālas izmaiņas dabaszinātņu pasniegšanas metodikā un saturā.

Stabili zemi ir izlaiduma eksāmenu rezultāti vēsturē un sabiedrības mācībā –vairāk kā 50% skolēnu nokārto izlaiduma eksāmenus 1-6 ballu līmenī.

Līdz šim ierēdņi nav izpētījuši tik zemu izlaiduma eksāmenu rezultātu cēloņus, nav izstrādātas programmas krīzes parādību pārvarēšanai un skolu izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Tā vietā nacionālradikālie politiķi un ierēdņi nodarbojas ar vardarbīgu reformas 2004. ieviešanu, kas bez jebkādām šaubām vēl vairāk pasliktinās situāciju skolās ar krievu mācībvalodu.

Pseidoreformas imitācija turpinās, skolu izglītības kvalitāte krīt...

 

Jakovs Pliners,

pedagoģijas zinātņu doktors,

frakcijas PCTVL priekšsēdētājs

 

Valērijs Buhvalovs

pedagoģijas zinātņu doktors,

skolotājs

Komentāri


Осталось символов:  4124124