Galvenā lapa - Arhīvs - 2004


11.10.2004   PCTVL otrā šķelšanās - sociālistu nodevība



Pēc liktenīgās TSP nodevības, sākot ar 2003. gada februāra beigām sāka veidoties normāla divu partiju sadarbība apvienības PCTVL ietvaros. Četru mēnešu laikā Saeimas frakcijas un PCTVL Koordinācijas padomes darbībā nebija neviena konflikta vai neatrisināmas situācijas. 2003. gada 12. aprīlī partijas Līdztiesība konferencē LSP vadības pārstāvis Sergejs Hristoļubovs paziņoja, ka Latvijas Sociālistiskā partija ir pilna apņēmības arī turpmāk strādāt apvienībā PCTVL

 

Tomēr jau aprīlī presē sāka parādīties A. Rubika paustie izteikumi par to, ka LSP ir nepieciešams izstāties no PCTVL. 2003. gada maijā Latvijas Sociālistiskās partijas nodaļās tika apspriesta partijas Politiskās padomes vēstule, kurā tika pamatota šī soļa nepieciešamība. Dažas nodaļas, tai skaitā Rēzeknes, atteicās to atbalstīt.    

 

2003. gada 7. jūnijā LSP Politpadome pieņēma lēmumu par izstāšanos no PCTVL. Izstāšanās motivācija bija sekojoša: abu partiju starpā pastāv nepārvaramas ideoloģiskās pretrunas, dziļu aizvainojumu dēļ Latvijas Sociālistiskā partija nevar normāli strādāt vienā organizācijā kopā ar partiju Līdztiesība. Šāds pamatojums šķita samākslots, jo bija pretrunā ar PCTVL ilggadējās sekmīgās darbības pieredzi. Lēmums par izstāšanos nebija pieņemts vienbalsīgi, šī lēmuma principiālo pretinieku vidū bija Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs un daži citi aktīvi partijas biedri. Līdz pat šim laikam nav atklāti LSP izstāšanās patiesie iemesli. Pilnīgi pamatoti var uzskatīt, ka Alfrēda Rubika, kurš sašķēla labi strādājošo, perspektīvo apvienību, neloģisko uzvedību izsauca TSP līderu veiktā pierunāšana un izdarītais spiediens. Tautas Saskaņas partijas vadītāji bija gatavi iet līdz galam, lai likvidētu savu spēcīgāko konkurentu – PCTVL. Šo secinājumu apstiprina fakts, ka arī turpmāk sociālisti un saskanieši apmainījās ar deputātiem, ja bija nepieciešams izveidot frakcijas, kā arī abas šīs partijas vienoti atbalstīja dažādu personu iecelšanu amatos un kopēji piedalījās lobēšanas balsošanās.

 

Saeimā, TSP kadru atbalstīta, tika izveidota atsevišķa Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija, kura līdz pat šim laikam darbojas piecu cilvēku sastāvā. Šo frakciju raksturo pasivitāte, kas līdzās ar LSP atteikšanos atbalstīt krievu skolu aizstāvības masu akcijas noveda līdz tam, ka šogad (2004.g.) sociālistu popularitātes reitings balansē uz pusotra procenta atzīmes. Izstājoties no PCTVL sociālisti zaudēja Līdztiesības intelektuālo un organizatorisko atbalstu. Pastāvošā stagnācija ātri virza LSP strupceļā, pārvēršot šo partiju par ortodoksālo kreiso sektu.

 

                          

Komentāri


Осталось символов:  4124124