Galvenā lapa - Arhīvs - 2004


11.10.2004   Nevardarbīgās pretošanās kampaņa

2000. gada 4. septembrī notika PCTVL kopējā konference.

Konferencei vajadzēja apkopot protesta kampaņas pret diskriminējošo Valsts valodas likumu rezultātus un ierosināt sabiedrībā diskusiju par pilsoniskās nepakļaušanās nepieciešamību un tās paņēmieniem mūsdienu Latvijas apstākļos.

 

Konferences gaitā tika pieņemta īpaši strikta rezolūcija – faktiski tika pasludināta nevardarbīgās pretošanās kampaņa.

 

Rezolūcija aicināja maksimāli plaši likuma robežās izmantot krievu valodu, t.sk. griežoties pie valsts ierēdņiem.

Konferences rezolūcija piedāvāja turpināt dažādas parlamentāras, neparlamentārās un starptautiskās akcijas mazākumtautību aizstāvībai. Tāpat tika piedāvāts izvairīties no atsevišķo Valsts valodas likuma normu, kuras neatbilst starptautiskajām konvencijām, pildīšanas.

 

Konferences rezultāti izsauca valdošo partiju histērisko reakciju.  Masu mediju spiediena iespaidā TSP līderis Jānis Jurkāns publiski norobežojās no konferences rezultātiem. LSP ieņēma nogaidošu pozīciju. Krievu partija paziņoja, ka tā kategoriski nepiekrīt  nevardarbīgās pretošanās kampaņas mērķiem un metodēm.  Partija Līdztiesība uzņēmās visu tālāko iniciatīvu un atbildību uz sevi.

 

Šis asais starppartiju konflikts atklāja apvienības vājāko pusi — tās ideoloģisko neviendabīgumu.  Tomēr tas nenoveda pie apvienības PCTVL izjukšanas. Pakāpeniski stabilizējoties situācijai, trīs partijas izstrādāja kompromisa pieeju 4. septembra konferences rezultātiem. Tā sastāvēja no atteikšanās lietot terminu “nevardarbīgā pretošanās”, tajā pašā laikā — izpildot darba kārtībā visus tos pasākumus, kas tika paredzēti konferencē.

 

Turpmākajos gados PCTVL aktīvisti regulāri informēja valsts iedzīvotājus un starptautisko sabiedrību par mazākumtautību tiesību pārkāpumiem, cīnījās par demokrātiskiem grozījumiem  likumos, ikdienas praksē paplašinot krievu valodas lietošanas sfēru.

 

PCTVL enerģiskās darbošanās rezultātā 7. Saeimas laikos bija paplašinājies to iedzīvotāju loks, kas ieņēma aktīvu sabiedrisko pozīciju, optimistiski vērtēja vienlaikus gan valsts attīstību, gan krievu valodas stāvokli valstī (pēc 2001. gadā veiktās  sabiedriskās domas aptaujas “Ceļā uz pilsonisko sabiedrību” rezultātiem).

 

Sabiedriskās apziņas izmaiņas: no depresijas un pasivitātes — uz cerību un rīcību — tāds ir PCTVL četru gadu darbības galvenais rezultāts. Šīs izmaiņas apziņā noveda pie vērienīgajām 2003.-2004. gadu protesta mazākumtautību izglītības reformai akcijām.

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124