Galvenā lapa - Arhīvs - 2004


04.06.2004   Frakcijas PCTVL priekšsēdētāja Jakova Plinera aizstāvības runa 3.jūnija Saeimas plenārsēdē piedaloties debatēs par Saeimas piekrišanu deputātu A.Tolmačova, V.Buzajeva, J.Plinera administratīvajai sodīšanai.

    

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!

 

 

Es zinu, ka vairākumam no jums nepatīk mani pedagoģiskie un politiskie uzskati.

Es patiešām uzskatīju un uzskatu, ka bilingvālā izglītība, kas bez jebkāda zinātniskā pamatojuma tika uzsākta 1999. gadā, bez metodikas, bez bilingvālajām mācību grāmatām, bez labi sagatavotiem skolotājiem, proporcijā, kur ne mazāk kā 60% mācību ir latviešu valodā un ne vairāk kā 40% dzimtajā valodā, kā arī eksāmeni valsts valodā no 2007. gada, nevar dot pozitīvu rezultātu ne no psiholoģiskā, ne no pedagoģiskā, ne no fizioloģiskā, ne no psiholingvistiskā viedokļa. Proporcija 60:40 patiešām der tikai ķīmiskajai reakcijai, jo samaisot 60 % ūdens un 40 % etilspirta iznāk šņabis.

Tā saucamā “reforma 2004” jau ir kaitējusi un vēl kaitēs Latvijai vairāk nekā alkoholisms. Kaitējums tiks nodarīts kā integrācijas procesam, tā arī bērnu veselībai un zināšanu kvalitātei, jo nesekmība aug ģeometriskajā progresijā. Ar reformas realizāciju saistītais nervu stress un psiholoģiskā spriedze veidos fonu slimo bērnu skaita palielināšanai.

Atvainojiet, bet tieši ar savu stūrgalvību jūs esat radījuši Krievu skolu aizsardzības štābu, jūs esat piespieduši organizēt Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongresu, jūs esat veicinājuši desmitu tūkstošu skolēnu, vecāku, skolotāju iziešanu protesta akcijās Rīgas ielās. Sen būtu laiks atzīt savu traģisko kļūdu un pieņemt Izglītība  likumu, kas ir demokrātisks un atbilst Eiropas standartiem.

Taču tas, ka jums nepatīk mani uzskati vēl nav administratīvais pārkāpums. Kā jau tas ir rakstīts policijas protokolā es patiešām 2004. gada 16. aprīlī biju Kronvalda parkā pie Kongresu nama. Es tur atrados pēc skolu jaunatnes uzaicinājuma lai vērtētu plakātu konkursu, to es arī darīju un 10 cilvēkiem pasniedzu apbalvojumus. Kad skolu jaunatne un viņu vecāki aizgāja pastaigāties pa Rīgas ielām es aizgāju viņiem līdzi un kā rakstīja :”Diena” aicināju klātesošos šķērsot ielas pie zaļas gaismas un nepieskarties automašīnām.

Nav tāda likuma kas aizliegtu vērtēt konkursus un  aicināt ievērot sabiedrisko kārtību un ja jūs, godātie deputāti, uzskatāt manu rīcību par administratīvo pārkāpumu, tad balsojiet “Par”. Man nav skaidrs kāpēc policijas kapteinim Uljāna kungam vajadzēja savā ziņojumā melot un rakstīt, ka pirms gājiena un sapulces man tika izskaidrots, ka pasākums nav sankcionēts un tiek pārkāpts likums.

Pasākuma laikā es ievēroju bariņu melnās drēbēs tērptu cilvēku tāpēc piegāju pie policistu grupas un vaicāju vai tie nav viņu cilvēki? Ja nē, tad varbūt tie ir provokatori? Un tad pulkvežleitnants man paziņoja, ka uz mani tiks sastādīts administratīvais protokols. Es jautāju kāpēc? Viņš atbildēja, ka par nesankcionētu piketa vadīšanu un paskaidroja, ka šāds secinājums radies jo man rokās ir megafons.

Šajā dienā un vietā notika arī vairāki citi konkursi un megafoni bija vēl vismaz 5-6 cilvēku rokās, taču tas gods saņemt protokolu tika tikai man. Man ir zināms, ka pirms 16 aprīļa pasākuma Rīgas Domē trīs reizes tika iesniegts pieteikums saskaņot Atklāto krievu valodas stundu Kronvalda parkā, taču saskaņojums netika saņemts. Tādad loģiski būtu pieņemt, ka varbūt viens no pieteikuma iesniedzējiem arī bija pasākuma vadītājs.

Manai lietai ir pievienots sīks 16. aprīļa notikumu apraksts sākot jau no pulksten 8.40 pie Rīgas Centra rajona tiesas ēkas, kur manis vispār nebija, Taču citēju: “Plkst. 17.45 dalībnieku kolonna dodas Vecrīgas virzienā. Kolonnu vada LR Saeimas deputāts V.Buzajevs”. Man uzvārds 16. aprīļa notikumu aprakstā vispār nav minēts. Ja mana administratīvā lieta pēc norādījuma no augšas netiktu safabricēta, tad to vajadzētu izdomāt, lai katrs bez aizspriedumiem esošs cilvēks varētu pārliecināties, ka mūsu valstī pret Saeimas deputāta pārliecību cīnās ar represīvām policijas metodēm. Lai katrs varētu pārliecināties, ka visi pret izglītības reformas pretiniekiem vērstie pārmetumi ekstrēmismā, nelojalitātē pret valsti, necieņā pret latviešu valodu ir pilnīgi meli. Par to liecina arī 2004. gada 6. marta Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongresa rezolūcija, kurā bija teikts, ka mēs ar cieņu izturamies pret latviešiem un latviešu valodu, pieprasām no valsts uzlabot valsts valodas pasniegšanas kvalitāti un protestējam pret to, ka mūsu bērni tiek mācīti pārsvarā valsts valodā.

Par kādu agresivitāti vai ekstrēmismu iet runa, ja laikā kopš 2003. gada 23. maija līdz šai dienai protesta akcijā pret izglītības reformu piedalījās vairāk kā 150 000 cilvēku, taču neviens nav cietis, nav sadauzīts neviens stikls nav bojāta neviena automašīna.

Paredzu, ka viens no aktīvākajiem pēdiņās deputātiem tūlīt skries uz tribīni un kliegs, ka es slēpjos aiz bērnu mugurām. Es nekad to neesmu darījis, jo biju, piemēram, 2003. gada 29.oktorbra akcijas pieteicējs un organizators. Šīs akcijas laikā pie Prezidenta pils tika sadedzināts reformas izbāzenis, tomēr policijai toreiz vēl netika dota komanda no augšas un nekāds administratīvais protokols uz mani sastādīts netika, lai gan paskaidrojumu policijai es uzrakstīju. Un par to pasākumu es esmu gatavs atbildēt arī šodien, taču 16. aprīļa pasākumā es tikai piedalījos un nebiju tā vadītājs.

Starp citu, Saeimā iesniegtais policijas protokols bija bez numura, bet iesniegumā par Saeimas piekrišanai manai saukšanai pie administratīvās atbildības, es esmu nosaukts par 7. Saeimas deputātu. Tad varbūt policija vispār ir sajaukusi tā cilvēka uzvārdu, kuru tā grib saukt pie administratīvās atbildības.?

Pastāv princips –viens likums viena taisnība visiem. Ja Saeima piekritīs manis saukšanai pie administratīvās atbildības uz protokolā norādītā, patiesībai neatbilstošā formulējuma pamata, tad tādā veidā tiks sankcionēta policijas fantāzija vai patvaļa pret jebkuras akcijas dalībniekiem. Es godīgi jūs, godātie kolēģī, brīdinu, ka izmantošu jebkuras procedūrā paredzētās iespējas, lai nepieļautu sodīšanu par nodarījumiem, kuru prettiesiskais raksturs nav pierādīts. Es esmu pārliecināts, ka tādā veidā tikai nostiprināšu demokrātiju mūsu valstī.

Un pēdējais. Notikumu apraksts beidzas ar virsrakstu likumpārkāpumi. Pasākumā, kurā pēc policijas aplēsēm piedalījās pusotrs tūkstotis cilvēku, tika fiksēts tikai viens pārkāpums – sešpadsmitgadīgai meitenei no rokas tika izrauts mobilais telefons, no iesnieguma policijā mamma atteicās.

Ja jūs patiešām uzskatām, ka es biju 16. aprīļa pasākuma vadītājs, tad neizdodiet mani administratīvajai sodīšanai, bet steidzami nobalsojiet par manis nozīmēšanu Jēkabsona kunga vietā. Tad es nodrošināšu līdzīgu kārtību visā mūsu valstī.

Es nešaubos godātie deputāti, ka neskatoties ne uz kādu frakcijas disciplīnu, tie no jums, kam palika vēl kripatiņa sirdsapziņas, nebalsos par manu izdošanu.

 

Paldies par uzmanību!

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124