Galvenā lapa - Arhīvs - 2002


09.08.2002   Par Ingrīdas Podkolzinas uzvaru Strasbūra tiesā

Politisko organizāciju apvienības


“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”



frakcijas paziņojums



 

2002. gada  10. aprīlis

 



 



Par Ingrīdas Podkolzinas uzvaru Strasbūra tiesā



 

2002. gada 9. aprīlī Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā pasludināja spriedumu Ingrīdas Podkolzinas prasībā pret Latvijas valsti.

Ingrīda Podkolzina 1998. gada Saeimas vēlēšanām tika iekļauta Tautas saskaņas partijas (apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”) sarakstā. Vēlēšanu sarakstam tika pievienoti Ingrīdas Podkolzinas dokumenti, tai skaitā arī apliecība par valsts valodas prasmi. Pēc dažām dienām Valsts valodas centra inspektors paziņoja, ka Ingrīdas Podkolzinas valsts valodas prasme neatbilstot apliecībā norādītajai, tāpēc Centrālā vēlēšanu komisija svītroja viņas vārdu no vēlēšanu saraksta. Rīgas apgabaltiesa un citas tiesu varas iestādes noraidīja Tautas saskaņas partijas sūdzības par šo CVK lēmumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka Ingrīdas Podkolzinas lietā Latvijas valsts ir pārkāpusi personas tiesības uz brīvām vēlēšanām, kas veido Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. Protokola 3. panta pārkāpumu. Latvijas valstij nebija tiesību svītrot I. Podkolzinu no 7. Saeimas vēlēšanu saraksta it kā nepietiekošo latviešu valodas zināšanu dēļ.

Ar šo spriedumu netiek apšaubītas Latvijas tiesības noteikt, ka parlamenta darba valoda ir latviešu valoda, bet Latvijai tiek piedāvāts izvēlēties citus – samērīgākus un Latvijas starptautiskajām saistībām atbilstošus līdzekļus šī mērķa sasniegšanai.

Tagad Latvijas Saeimai jāpieņem lēmums, kā izpildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” Saeimas frakcija apsveic Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kas vēlreiz apliecina Latvijā ieviesto deputātu kandidātu valsts valodas prasmes pārbaužu neatbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. 2001. gada jūlijā ANO Cilvēktiesību komiteja atzina, ka šī kārtība ir pretrunā ar Starptautisko paktu par politiskajām un pilsoniskajām tiesībām. Arī vairākas ietekmīgas starptautiskās organizācijas vērsušas Latvijas varas iestāžu uzmanību uz minētajām neatbilstībām.

 

PCTVL joprojām uzskata, ka vienīgais iespējamais risinājums Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma izpildei ir vēlēšanu tiesību ierobežojumu pēc mācībvalodas principa svītrošana no Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumiem, jo valodas zināšanu apliecību pieprasīšana deputātu kandidātiem nenodrošina valsts valodas lietošanu ne Saeimā, ne pašvaldībās, bet vienīgi diskriminē pilsoņus pēc dzimtās valodas kritērija. Pielietotie līdzekļi nenodrošina vēlamo rezultātu un ir acīmredzami nesamērīgi no cilvēktiesību ievērošanas viedokļa.

Vienīgi “PCTVL” no visām Saeimā pārstāvētām frakcijām ir piedāvājusi risināt ar valsts valodas prasmes apliecībām saistītas deputātu kandidātu problēmas. Diemžēl, ne 2001. gada oktobrī, ne 2002. gada martā Saeima neatbalstīja mūsu likumdošanas iniciatīvas. Mēs ceram, ka turpmāk Saeima neatkārtos šīs kļūdas un grozīs likumus, kuri ierobežo mazākumtautību deputātu kandidātu tiesības.

Vienlaikus jāatzīmē, ka I. Podkolzinas prasības apmierināšana nav Latvijas valsts neveiksme. Šajā lietā neveiksmi ir cietušas tikai valdošās partijas, kuras ilgstoši par spīti starptautisko organizāciju spiedienam negrib labot acīmredzami nedemokrātiskas un diskriminējošas vēlēšanu likumu normas. I. Podkolzinas lietā ir uzvarējusi demokrātija un cilvēka tiesības.

 

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124