Mūsu notikumi
Villijs Fotrē: «Latvijā ir nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, kas saistīti ar krievvalodīgo minoritātes diskriminējošo statusu»
Mūsu deputāts
Eiropas Parlaments – par krievu skolām!
Mūsu notikumi
Miroslav Mitrofanovs uzņemas visu atbildību par Vecāku sapulci un ir gatavs aizstāt Gapoņeko un Lindermanu cietumā.
Viedoklis
Tatjana Ždanoka: Mēs atjaunojām Latvijā 1.maija tradīciju
- Mūsu notikumi
- Mūsu deputāts
- Viedoklis
- Partija
Partijas “Latvijas Krievu savienība” platforma 2018. gada Saeimas vēlēšanām
Latvijas Krievu savienība – tā ir partija, kas aizstāv Latvijas krievu kultūrlingvistiskās kopienas intereses. Partija LKS ir atvērta visiem labas gribas cilvēkiem, kuri ir gatavi cīnīties un uzvarēt cīņā par ikviena cilvēka tiesībām, pašcieņu un mūsu tautas nākotni.
1 
Lasīt tālāk
Mūsu līderes vajāšana ir pazīme tam, ka valdošās elites aprindās valda panika.
Latvijas valdošie politiķi turpina veikt haotiskas, pēc savas būtības muļķīgas un pretlikumīgas pēc formas darbības. Viņu nākamais neprātīgais solis ir Drošības policijas uzrīdīšana Latvijas Krievu savienības līderei Tatjanai Ždanokai. Šodien viņu izsauca uz sarunu Drošības policijā krimināllietas ietvaros, kas ir ierosināta sakarā ar to faktu, ka 2018. gada 31. martā mēs bijām rīkojoši Vislatvijas vecāku sapulci.
1 Lasīt tālāk
Cienījamie latvieši! Līdzpilsoņi!
Es, kā Latvijā dzimušais cilvēks, nebiju domājis, ka man nāksies vērsties pie Jums šādā jautājumā. Latvija ir nopietni apdraudēta. Un šo bīstamo apdraudējumu rada valdošā elite.
1 Lasīt tālāk
Aicinājums latviešu skolu audzēkņu vecākiem No mazākumtautību skolu audzēkņu vecākiem
Mēs aicinām latviešu vecākus sākt domāt un apzināties visu Šadurska skolu reformas kaitīgumu. Esam pārliecināti, ka Izglītības likuma grozījumi noteikti izraisīs konfrontāciju sabiedrībā un šķelšanos valstī. Bērnu miera un veselības labad mēs aicinām jūs atbalstīt mūsu prasības valdībai par nevienam nevajadzīgās skolu reformas atcelšanu.
5 Lasīt tālāk
Krievu skolu audzēkņu vecāku vēstule Valsts prezidentam
Pārstāvot savu bērnu intereses, kuri mācās skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs pēc mazākumtautību izglītības programmās, mēs griežamies pie Jums ar lūgumu atgriezt 2018.gada 22.martā Saeimā pieņemtos likumus "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" un "Grozījumi Izglītības likumā" otrreizējai caurlūkošanai
Lasīt tālāk
Atklātā vēstule LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim
Laika posmā, kuru Jūs vadāt Ministru kabinetu, Jūs lielākoties izrādījāt atbildīgu politiku, tostarp cenšoties novērst starpetnisku attiecību saasināšanās. Mēs augsti vērtējām Jūsu izteikto gatavību “runāt ar krieviem”. Visus pēdējos gadus Latvijas sabiedrībā saglabājies miers, kas veicināja mūsu valsts pievilcīgumu investīcijām un ekonomikas stabilizāciju.
3 Lasīt tālāk
Eiropas Brīvās alianses vizīte Latvijā
28.-30. jūnijā Eiropas Brīvās alianses eirodeputāti, frakcijas un partijas amatpersonas apmeklēja Rīgu, Ventspili un Liepāju. Pasākumos piedalījās deputāti Žoseps Marija Terikabrass, Žordi Sebastia un Tatjana Ždanoka. Preses konferencē Rīgā deputāti apskatīja "Brexit" referenduma un neseno Spānijas vēlēšanu nozīmi. Vairākos pasākumos tika apspriesta mazākumtautību situācija Latvijā, ES fondu apguve un Baltijas vides stāvoklis.
Lasīt tālāk
Lūgumraksts Eiropas Parlamentam par nepilsoņu tiesībām
Mēs, Igaunijas un Latvijas iedzīvotāji, gribam pievērst jūsu uzmanību pretrunām, kas skar vēlēšanu tiesības divās ES dalībvalstīs. Latvijā un Igaunijā dzīvo liels skaits de facto bezvalstnieku (apatrīdu), kuri ir bijušie PSRS pilsoņi un to pēcnācēji un kuriem nav tās valsts, kurā viņi dzīvo, vai arī kādas citas valsts pilsonības. Igaunijā šos cilvēkus sauc par “personām ar nenoteikto pilsonību”, Latvijā – par “nepilsoņiem”. Šiem cilvēkiem nav tiesību piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai gan to skaits tiek ņemts vērā, nosakot valstī ievēlēto deputātu skaitu. Turklāt šo cilvēku tiesības uz politisko līdzdalību ir ievērojami ierobežotas salīdzinājumā ar ES pilsoņiem.
Lasīt tālāk
Tatjana Ždanoka: "Sankcijas tēmē uz Asadu, bet trāpa sīriešiem"
9. un 10. jūlijā Eiroparlamenta deputāti apmeklēja Sīrijas Arābu Republiku. Delegāciju veidoja Havjērs Kouso-Permujs (Spānija, Eiropas Apvienoto kreiso frakcija), Jana Tooma (Igaunija, Eiropas Liberāļu un demokrātu alianse) un Tatjana Ždanoka (Latvija, Zaļie/Eiropas Brīvā alianse).
7 Lasīt tālāk
Deputātu jautājums:Par Tradicionālo Eiropas nacionālo un lingvistisko minoritāšu un viņu valodu aizsardzību 2014.gada 09.janvāris
Kādēļ ES izvirza stingras prasības kandidātvalstīm, iekļaujot Kopenhāgenas kritērijos prasību ievērot minoritāšu tiesības, bet tai nav efektīvu instrumentu, ar kuriem uzraudzīt šo tiesību ievērošanu pēc tam, kad valstis ir pievienojušās ES?
Lasīt tālāk
Deputātu jautājums par Finansiālu atbalstu frīzu valodas teātrim (2011. gada 27. Jūnijs)
Nīderlandes valdība ir paziņojusi savu lēmumu pārtraukt finansiālā atbalsta sniegšanu vienīgajai profesionālajai teātra trupai, kura šajā dalībvalstī uzstājas frīzu valodā. Atbildi Komisijas vārdā sniedza Androulla Vassiliou
Lasīt tālāk
Deputātu jautājums par Komisijas veiktais atpakaļuzņemšanas nolīgumu novērtējums (2011. gada 13. jūlijs)
Vai visas ES dalībvalstis jau ir transponējušas Atgriešanās direktīvu (2008/115/EK) savos tiesību aktos? Kuras dalībvalstis to ir paveikušas un kuras ne? Atbildi Komisijas vārdā sniedza Cecilia Malmström ( 2011. gada 24. Augusts)
Lasīt tālāk
Deputātu jautājums par Latvijas "nepilsoņu" tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās(2011. gada 12. oktobris)
Vai Komisija piekrīt tam, ka demokrātijas deficīts Latvijā varētu liecināt par to, ka pastāv reāli draudi smagiem demokrātijas un cilvēktiesību, kā arī pamatbrīvību principu pārkāpumiem?
Lasīt tālāk
Deputātu jautājums par Apcietināšanas apstākļus ES (2011. gada 27. oktobris)
Kādus ES mēroga pasākumus Komisija ir paredzējusi veikt, lai nodrošinātu cietumos ieslodzīto personu pamattiesību ievērošanu un lai panāktu brīvības atņemšanas apstākļu uzlabošanos dalībvalstīs?<
Lasīt tālāk
Deputātu jautājums par ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas reforma (2012. gada 8. februāris)
- Kādus pasākumus Komisija veiks, lai stiprinātu rīcību valstu līmenī un samazinātu Eiropas Cilvēktiesību tiesā atkārtoti iesniegtu pieteikumu lielo skaitu, un pēc tam veiktu turpmākus konkrētus pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu vienošanos par Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformu?
Lasīt tālāk
Deputātu jautājums Temats: Biometriskās pases (2012. gada 6. marts)
Vai Komisija apsver iespēju atkārtoti izvērtēt noteikumus, ņemot vērā iespējamās problēmas vairākās dalībvalstīs? (Piemēram, tiek apgalvots, ka no 500 000 līdz 1 000 000 no 6,5 miljoniem biometrisko pasu, kas atrodas apritē Francijā, ir falsificētas
Lasīt tālāk
Deputātu jautājums par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ziņojumu "Vidusjūrā zaudētās dzīvības - kas par to ir atbildīgs?" (2012. gada 12. aprīlis )
- Vai Komisija piekrīt ziņojumā izklāstītajam secinājumam (ņemot vērā zināmos faktus), ka abiem jūras flotes kuģiem, kuri atradās netālu no avarējušās laivas, vajadzēja rīkoties, lai glābtu laivā esošo cilvēku dzīvību? Kāds ir Komisijas viedoklis par to, ka divas dalībvalstis — Spānija un Itālija —, kuru jūras flotes kuģi bija netālu no attiecīgās laivas, nerīkojās, lai glābtu laivā esošo cilvēku dzīvību? Vai Komisija vēlas noskaidrot, kādēļ šīs abas dalībvalstis atturējās no rīcības? Ja tā to nevēlas darīt, kāpēc ne?
Lasīt tālāk
Tatjana Ždanoka jautājums par Pilsoņu iniciatīvas īstenošanu (2012. gada 10. maijs)
Vai Komisija varētu apstiprināt, ka visas dalībvalstis jau ir pieņēmušas un paziņojušas īpašos noteikumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 211/2011 īstenošanai, kā noteikts tās 21. pantā, jo īpaši noteikumus par vākšanas tiešsaistes sistēmām?
Lasīt tālāk
Matrikss 3.0 Valdība pieņem lēmumus, balstoties uz viltotiem datiem
Prezentējot likumprojektus, ministrs Kārlis Šadurskis vairāk nekā 5 reizes izmantoja apgalvojumu par nepieciešamību pāriet valsts valodā kā piedāvāto likumprojektu vienīgo motivāciju, kā pierādījumu bāzi lietojot puspatiesību, nepatiesību un pat klajus melus. Par fizikas, ķīmijas, matemātikas, bioloģijas, informātikas un citu mūsu bērniem svarīgu mācību priekšmetu projekta prezentācijā netika teikts ne vārda.
Lasīt tālāk
Likums par mazākumtautību izglītības iestāžu iekārtu Latvijā
Latvijas Republika kopš tās dibināšanas vienmēr atzinusi mazākumtautībām piederīgo personu tiesības izmantot savu valodu kā mācībvalodu publiskajās izglītības iestādēs. 1918. gada 10. decembrī Latvijas Republikas Pagaidu Valdība pieņēma lēmumu “Par mācības valodu Latvijas skolās un skolotāju ievēlēšanu” un 1919. gada 8. decembrī Tautas Padome apstiprināja Likumu par Latvijas izglītības iestādēm un Likumu par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā. Saskaņā ar šiem dokumentiem Latvijas Republikā attīstījās mazākumtautību skolu sistēmas, kurās mazākumtautību valodas tika izmantotas kā mācību valodas.
Lasīt tālāk
IZGLĪTĪBAS KRIEVU VALODĀ SAGLABĀŠANA UN ATTĪSTĪBA - SABIEDRĪBAS STABILITĀTES GARANTS LATVIJĀ
Valstī, kurā 38% iedzīvotāju izmanto krievu valodu kā ģimenes galveno valodu, nav darbību, kuras vēl vairāk sekmētu sabiedrības dezintegrāciju, kā nepārtraukti mēģinājumi likvidēt skolēnu izglītību krievu valodā, kura eksistē jau desmitiem, ja ne simtiem gadu
Lasīt tālāk
T. Ždanokas atbilde finanšu ministram A. Vilkam par eiro ieviešanas svinēšanu
Atbildot uz Jūsu 05.09.2013. ielūgumu piedalīties Eiropas Komisijas ceļojošās izstādes „Eiro – mūsu valūta” svinīgajā atklāšanā Rīgā šo ceturtdien, es publiski paziņoju, ka nevaru pieņemt šo priekšlikumu. Es neuzskatu par iespējamu svinēt eirokrātu un globālo korporāciju uzvaru pār Latvijas tautas suverenitātes principu, pār Latvijas iedzīvotāju interesēm un pār viņu konstitucionālām tiesībām izteikt savu gribu referendumā
Lasīt tālāk
Aleksandrs Gurins. Lielās krāpšanas hronika
Patlaban Latvijas iedzīvotāju sadalījuma šķirās piekritēji skaļi bļauj: nekāda pilsonības nulles varianta nevar būt! Bet pirms LR neatkarības atjaunošanas jaunās politiskās elites pārstāvji pielika ne mazums pūļu censdamies pierādīt: nekādu tiesību ierobežojumu nebūs, nākamie ierobežojumi ir mīts, ar kuru krievus iebaida riebīgie šovinisti, neatkarības pretinieki
Lasīt tālāk
Vai Dome apzog rīdziniekus?
Manuprāt, KNABam un prokuratūrai būtu nekavējoties jāizmeklē gadījums, kas ir saistīts ar iespējamu nemērķtiecīgu par Rīgas dzīvojamā fonda apkalpošanu saņemto līdzekļu izlietošanu
Lasīt tālāk
...bet cirks palika
Nedēļas galvenais notikums – Tautas Partijas iziešana no valdības. Sens joks tagad skan savādāk: «klauni aizbrauca, bet cirks palika». Dombrovska valdība turpinās strādāt, bet «tautas» eksministri pārvietosies uz Saeimu, kur atsāks īstenot opozīcijas populistisko priekšvēlēšanu programmu
Lasīt tālāk
Citādi būs pilnīga Šengena...
Iedomāsimies, ka kāds zemnieks ir nonācis parādā bankai. Atdot naudu viņš nav spējīgs, glābt viņu spēj tikai jauns kredīts. Bet banka pieprasa:
Lasīt tālāk
KĀDĒĻ MĒS NEATBALSTĪJĀM DOMBROVSKI?
Dombrovski, kas spētu sacelties pret ārvalstu kapitāla diktātu, mēs vēl varētu atbalstīt, bet padevīgu kapitulantu – nekad.
Lasīt tālāk
Filmas beigas
Nu jau var oficiāli uzskatīt, ka Latvijas nacionālās neatkarīgās valsts pastāvēšanas laikam ir pienākušas beigas. Paldies visiem.
Lasīt tālāk
LKS vadība (kopš 2017. g.)
Valde ievēlēta 2017. g. 26. martā
Lasīt tālāk
LKS kongresa rezolūcija (2017)
2017. gads: vēlēšanas, demokrātijas paralīze Rīgā un jauns izaicinājums krievu skolām
Lasīt tālāk
LKS vadība (2016-2017. gg.)
Valde ievēlētā 2016. gada 16. aprīlī partijas kārtējā kongresā
Lasīt tālāk
Partijas Latvijas Krievu savienība kongresa rezolūcija Latvijai, Krievijai un Eiropas Savienībai ir jāsadzīvo mierā
Par tuvākā laika galvenajiem uzdevumiem partija uzskata pretkara akciju organizēšanu, Rietumu un Krievijas attiecību krīzes pārvarēšanas veicināšanu, krievu skolu atbalstu, kā arī Latvijas Republikas etnisko minoritāšu izglītības un kultūras tiesību aizstāvēšanu. Partija attīstīs stratēģisko sadarbību ar reģionālajām un etniskajām partijām (Eiropas Brīvās alianses dalībniecēm) Eiropas stabilitātes, drošības un sociālā taisnīguma problēmu jomās.
Lasīt tālāk
LKS kongresa rezolūcija (2015)
Rīgā, 2015. g. 21. marts
Lasīt tālāk
LKS vadība (2015.-2016. g.)
Ievēlēta 2015. g. 21. marta kongresā
Lasīt tālāk
LKS statūti (2014)
1.1. Partija „Latvijas Krievu savienība” ir politiskā organizācija, kura darbojas brīvprātības un atklātības garā un apvieno Latvijas iedzīvotājus, lai sasniegtu kopīgus programmā nospraustos mērķus. Partija tiek izveidota reorganizācijas kārtībā, apvienojoties politiskajām organizācijām (partijām) „Līdztiesība” un „Brīva izvēle tautu Eiropā” un politisko organizāciju (partiju) apvienībai „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, un ir minēto politisko organizāciju (partiju) un politisko organizāciju (partiju) apvienības tiesību un saistību pārņēmēja
Lasīt tālāk
LKS programma 2014. g. Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Latvijas iedzīvotājiem – līdztiesību un sociālās garantijas! Eiropas tautām – tiesības uz pašnoteikšanos un dzimtās valodas lietošanu! Eiropas valstīm – stratēģisko sadarbību visos virzienos!
Lasīt tālāk
LKS saraksts - Nr. 12
Saraksta līdere ir eirodeputāte Tatjana Ždanoka
Lasīt tālāk
LKS vadība (2014.-2015. g.)
Ievēlēta 2014. g. 18. janvāra kongresā
Lasīt tālāk
